ZZ.lv ARHĪVS

No meža pasakas – muzejā

Sagatavoja Uldis Veilands

2014. gada 23. janvāris 00:00

9
No meža pasakas – muzejā

Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atvērta koktēlnieka Krišjāņa Kugras 110 gadu piemiņas izstāde. Darbi no muzeja krājuma un privātkolekcijām būs apskatāmi līdz 23. februārim, informē muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Koktēlnieks K.Kugra (īstajā uzvārdā K.Zolbergs -Kugra) ir mākslinieks autodidakts, kurš skolā gājis vien četrus gadus un profesionālās zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
Dzimis 1904. gada 23. martā Jelgavas apriņķa Emburgas pagasta Lielzaimos. Vecāki bija vienkārši darba cilvēki, kas nevarēja dēlā raisīt interesi par mākslu, tomēr izrādījās, ka no mātes mantotais talants ļāva Krišjānim pievērsties mūzikai (10 gadu spēlējis pūtēju orķestrī). Paralēli skaņu pasaulei viņš sāka nodarboties ar vizuālo mākslu, un ar laiku priekšplānā izvirzījās tēlniecība. Šajā jomā ātri vien iemantota atzinība, jo pēc rakstura K.Kugra bija rosīgs, strādīgs un noteikts cilvēks. Viņš vadījās pēc principa: meklēt, mācīties, vērot, mēģināt.
Plašākai publikai K.Kugra kļuva pazīstams, kad sāka veidot satīrisko darbu sēriju pēc brāļu Kaudzīšu romāna «Mērnieku laiki» motīviem. Vairākas paaudzes ir izaugušas, priecājoties par Lutausi, Sprīdīti, Annelēm un Meža ķēniņu Tērvetes ainavu parkā, kā arī par Ķenci un Pāvulu Vecpiebalgas Kalna Kaibēnos. 
Jelgavas muzeja krājumā ir aptuveni 50 K.Kugras darbu, sākot no sīkplastikas līdz liela izmēra veidojumiem, piemēram, Annele ar draudzenēm un Lielozols.
Atsaucoties uz Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājumu, arī K.Zolbergs latvisko savu uzvārdu un turpmāk ir Kugra.
Izstādēs piedalījies kopš 1936. gada, saņēmis vairākas godalgas. Galvenokārt iecienījis atveidot Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa un Ādolfa Alunāna literāro darbu varoņus un sadzīves ainas ar humoristisku pieskaņu. Bērnībā gūtos spilgtos iespaidus, vērojot sadzīvi un sastopot kolorītus cilvēkus, pavadot tēvu lopu uzpircēja gaitās, vēlāk attēlojis savos darbos.
K.Kugra vienmēr bijis tautā iecienīts, viņa koka skulptūras joprojām ir daudzu jelgavnieku (un ne tikai) mājās, jo tās raisa pārdomas un smaidu, rosina paraudzīties uz dzīvi ar labsirdīgu humoru.
Mākslinieka dzīves gaitas beidzās 1979. gada 31. decembrī Jelgavā. ◆