ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Operators Demčenko nobijās, ieraudzījis paša nofilmēto

Gaitis Grūtups
Laikraksta arhīvs

2014. gada 21. janvāris 00:00

177
Operators Demčenko nobijās, ieraudzījis paša nofilmēto

Jaunieši kautrējas sākt atklātu sarunu par to, kas īsti notika vēsturisko pārmaiņu laikā  

«Grūtākais ir būt pieņemtam abās pretī stāvošajās pusēs,» teica režisora Jura Podnieka grupas  kinooperators Aleksandrs Demčenko, tiekoties ar Jelgavas vidusskolēniem pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes rīkotajā 1991. gada janvāra barikādēm veltītajā pasākumā. Tajā tika demonstrēta J.Podnieka filma «Post scriptum», kas ir veltījums barikādēs Rīgā bojāgājušajiem kolēģiem – kinooperatoriem Andrim Slapiņam un  Gvido Zvaigznem. 


Tiekoties ar skolēniem, A.Demčenko bija piespraudis pie krūts gan Latvijas, gan Lietuvas 1991. gada janvāra notikuma piemiņas zīmi, kā arī Viestura ordeni, ko Latvijas valsts viņam piešķīrusi par drosmi, visai pasaulei darot redzamu padomju armijas uzbrukumu miermīlīgajiem Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem. 
J.Podnieka grupas sastāvā A.Dem­čenko filmējis bruņotos konfliktus Kaukāzā, astoņas reizes arī katastrofu cietušajā Černobiļas atomelektrostacijā. Viņš piebilda, ka J.Podnieka filma «Mēs» tika nopirkta vairāk nekā 140 pasaules valstīs. Atceroties 1991. gada 13. janvāra nakti Viļņā, A.Demčenko atzina, ka tikai pēc paša uzņemto kadru noskatīšanās kinozālē viņam kļuvis baisi, domājot par savu dzīvību. 
Gan skatoties filmu, gan klausoties pasākuma dalībnieku runas, zālē, kur atradās apmēram simts skolēnu, valdīja dziļdomīgs klusums. Par to jauniešiem bija pateicīgs barikāžu dalībnieks vēsturnieks Andris Tomašūns. Uz viņa aicinājumu uzdot A.Demčenko jautājumus atsaucās vien Krišs Jaunzemis no 4. vidusskolas, kurš jautāja par lodēm, ar kādām 1991. gada 20. janvāra vakarā Rīgā pie Iekšlietu ministrijas šauts uz operatoriem. Beidzoties pasākumam, 6. vidusskolas skolēns Sergejs Ivanovs izmantoja iespēju ar A.Demčenko parunāties divatā. Jaunietis jautāja par skandālu izraisījušo Pirmajā Baltijas kanālā translēto Krievijā producēto raidījumu «Cilvēks un likums», kurā tika apšaubīta padomju karavīru vardarbība Viļņā, izsakot versiju, ka paši lietuvieši šāvuši uz televīzijas torņa aizstāvjiem. A.Demčenko minēja, ka šī versija balstās uz faktu, ka trīs nogalināto cilvēku ķermenī atrada patronas no veciem ieročiem, kādu nebija padomju armijas arsenālā. «Taču tas nepierāda, ka šos cilvēkus nogalināja paši lietuvieši. Turklāt pārējo desmit mirušo ķermeņos atrastās lodes bija šautas no padomju ieročiem,» skaidroja šo notikumu aculiecinieks. ◆ 
+ 8
Kategorijas

Kategorijas