ZZ.lv ARHĪVS

Laikraksts: Sesavas draudze liedz baznīcas kapsētā dzimtas kapos apglabāt citas ticības pārstāvjus

www.zz.lv

2014. gada 14. janvāris 09:52

2451
 Laikraksts: Sesavas draudze liedz baznīcas kapsētā dzimtas kapos apglabāt citas ticības pārstāvjus

Sesavas un Elejas pagastu ļaudīm aizgājēji jāglabā Rundāles novadā, jo vietējā draudze savos kapos ļauj apbedīt tikai savas draudzes locekļus, otrdien vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas». Kaut arī Elejas pagasta Sesavas draudzes kapsētā guļ visi aizsaulē aizgājušie Pilinoviču dzimtas pārstāvji, pagājušajā nedēļā mirušajam Pēterim Pilinovičam vieta blakus radiem tika atteikta. Ģimenes pārstāvji, kas organizēja bēres, apgalvo – baznīca viņu liegusi apglabāt, jo nav draudzes loceklis. Turklāt tādi gadījumi pēdējos gados tur bijuši vairāki.

Mammas māsas vīra bēres Bērvircavas uzņēmēja Ināra Mālkalne kopā ar radiem pagājušajā nedēļā organizēja lielā steigā. Sirmais kungs bija vecticībnieks, tādēļ apbedījams trīs dienu laikā. Taču jau viņa nāves dienā, kad sāka kārtot lietas, tuvinieki sastapās ar Sesavas evaņģēliski luteriskās draudzes liegumu – tā kā viņš nav draudzes loceklis, kapos blakus baznīcai glabāt nedrīkst. «Pēc tam, kad iesaistījām presi un vērsāmies pie baznīcas vadības Rīgā, viņi piedāvāja, lai tante savu vīru glabā virsū savai mammai,» saka I.Mālkalne. 

Aizgājēja sieva Anna Pilinoviča «Ziņām» teic, ka visi dzimtas aizgājēji guļ šajos kapos. «Tur ir mana māte, tēvs, brāļi un māsa. Saknes dziļas, citos kapos mūsējo nav. Zvanīju mācītājai Valdai Grīnvaldei-Šakurovai, teicu, ka vajag jaunu vietu. Viņa atbildēja – tādas dod tikai draudzes locekļiem, teica, lai glabāju uz savas mammas. Jutos kā ar ūdeni aplieta,» stāsta A.Pilinoviča. Tā kā bēres bija noliktas ceturtdienā, tuvinieki sapratuši, ka jārīkojas, tāpēc vieta sarunāta Pilsrundāles kapsētā. Kad apbedīšanas firmas vīri tur bija izrakuši jau trešdaļu kapa, atskanēja zvans no draudzes, ka tomēr ļaus aizgājēju glabāt Sesavas kapos. «Man nācās atdot vietu, ko biju rezervējusi sev,» neslēpj I.Mālkalne. 

Draudzes vadība gan argumentē, ka galvenais spītēšanās iemesls nav bijusi vis piederība konkrētai ticībai, bet gan piederīgo vēlme paplašināt kapa vietu. Daļēji slēgtajā kapsētā jaunu vietu atlicis tikai pussimtam draudzes locekļu un viņu tuvākajiem radiniekiem.

Plašāk lasiet otrdienas, 14. janvāra, «Zemgales Ziņu» drukātajā versijā.