Jelgavas sarkangalvīte pošas uz Krieviju

2014. gada 14. janvāris 00:00

Jelgavā radīta interneta spēle sieviešu auditorijai Krievijas lielākajos sociālajos tīklos; meklē investīcijas prototipa attīstīšanai par komerciālu aplikāciju

Uzņēmums SIA «DreamBit Studios» izaudzis no Jelgavas Biznesa inkubatora «autiņiem». Spēles «Brīnumzeme» radītājs jaunais uzņēmējs Igors Buhovecs atklāj – spēles prototipa versiju internetā divu mēnešu laikā izmēģinājuši aptuveni 26 000 cilvēku un, kā cerēts, visvairāk tā piesaistījusi sieviešu uzmanību.

Bruģē ceļu uz daudzmiljonu auditoriju
«Ja ir liela auditorija, var cerēt uz nopietnu peļņu, jo cilvēki vienmēr ir gatavi maksāt par to, kas viņiem sniedz prieku. Spēle ir bezmaksas, bet jāmaksā par papildiespējām,» skaidro SIA «DreamBit Studios» īpašnieks un spēles idejas autors. Pašlaik, analizējot iegūtos datus par spēlētājiem, I.Buhovecs pēta, kas «Brīnumzemē» jāuzlabo, pirms traukties Krievijas daudzmiljonu sociālo tīklu virzienā, piemēram, odnoklassniki.ru ar maksātspējīgu ap 70 miljonu lielu auditoriju, kuru lielākoties veido 35 – 45 gadus veci cilvēki.
Igora mentors Māris Pazars interneta spēļu biznesā jūtas kā zivs ūdenī, viņa specialitāte – kāršu spēļu virzīšana globālajā tirgū. Igora iecerei par spēles veidošanu izaugot līdz prototipam, kurš bez maksas pieejams sociālajā portālā draugiem.lv, Māris «pieslēdzās» palīdzēt attīstīt spēli starptautiskā līmenī, jo spēļu popularizēšanu ārzemēs apguvis uzņēmumā «Aurum Social». Igora ieceri ar «Brīnumzemi» iekarot Krievijas interneta spēlmaņu sirdis, Māris apaudzējis ar padomiem un bruģē Jelgavā radītās spēles ceļu uz Krieviju.

Mācās no priekšgājēju fiasko
Panaivais «Brīnumzemes» sižets un spēlē sastopamie pasaku tēli nav izvēlēti nejauši – Igors jau sākotnēji domājis ar spēli aizraut tieši sievietes. «Spēle drīkst patikt un arī patiks daļai vīriešu, bet pamatā būs sieviešu auditorija,» viņš komentē. Latvijā tā ieinteresējusi dažāda vecuma sievietes – no 15 līdz 50 gadiem. «Iestatījumi, grafika, spēles elementi apzināti veidoti tieši tā, lai patiktu sievietēm. Varu teikt, ka mērķis sasniegts, jo interese ir, tagad jācer, ka draugiem.lv scenārijs atkārtosies arī Krievijas portālos,» piebilst uzņēmējs.
Spēlē darbojas Sarkangalvīte, Salātlapiņa un citi tēli no populārām Eiropas pasakām, Šarla Pero, Hansa Kristiana Andersena un citu autoru klasikas pērlēm, kuras ikviens zina kopš bērnības. «Nevajag neko jaunu izdomāt, ja ir tik bagātīgs tēlu klāsts,» teic Igors. Tēlus, sākot no Sarkangalvītes un beidzot ar rūķiem, zīmējusi lietuviešu māksliniece Kamilla Nareckiene.
«Ja interneta spēles iepatīkas, tad tas ir uz ilgu laiku,» lietotāju paradumus atklāj Igors. To apliecinot vairāku populāro spēļu panākumi arī Latvijā, iekarojot plašas auditorijas simpātijas un ilgi noturoties vadošās pozīcijās. Dažas Latvijā veidotas spēles gan piedzīvojušas fiasko, cenšoties iepatikties krieviem, kuri pieraduši pie augsta līmeņa grafikas un iestatījumiem. «Mūsu spēles dizainu lietotāji novērtējuši kā labu, tāpēc nedomāju, ka tā varētu izgāzties,» piebilst Igors.

Jaunas spēles kā jaunas kinolentes
Lai iekarotu Krievijā populārāko sociālo portālu spēļu topa augšgalu, konkurenti naudu nežēlo, investējot spēlīšu izveidei simtiem tūkstošu eiro, stāsta M.Pazars. «Brīnumzemes» sākuma versija tapusi, pateicoties aptuveni 50 000 latu finansējumam jaunajiem uzņēmējiem no ES. «Lielās kompānijas iegulda miljoniem eiro spēļu mārketingā, lai piesaistītu jaunu un jaunu auditoriju lielajos tīklos,» piebilst nozares eksperts. «Nekonkurēsim ar top desmit, bet iekļūt 50 populārāko spēļu vidū «Brīnumzemei» ir visai lielas izredzes, ja izdotos sasniegt dienas apmeklējumu ap simt tūkstošiem. Uz to «Brīnumzemei» jātiecas,» apņēmies M.Pazars. Lai spēli attīstītu, pašlaik tiek meklētas iespējas piesaistīt investīcijas. «Inkubatora finansējums ir izsmelts, bet spēles komercversijas izveidei nepieciešama komanda, savukārt komandai – nauda. Uzņēmumam iekšējo resursu nav, tāpēc cenšamies ar prototipu ieinteresēt, un investīcijas tiek meklētas starp privātiem investoriem, tāpat riska kapitāla fondos.»
Igors saka – var šķist, ka spēļu bizness ir piesātināts un jaunas vēsmas vairs nav iespējamas, tomēr bezspēcības sajūta viņu nepiemeklē: «Kino ik mēnesi iznāk jaunas filmas, un tās cilvēkiem patīk – atkal un atkal. Tāpat ir ar spēlēm. Spēļu mehānikā viss ir izdomāts, tajā gandrīz nav iespēju inovācijām, bet fantāzijai spēļu saturā robežu nav.»
Kopumā spēļu piesātinātība tagad ir tik liela kā nekad – attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, spēļu klāsts kļuvis ievērojami plašāks nekā pirms trim četriem gadiem. «Līdz ar to spēles līmenim jābūt ievērojami augstākam, lai vispār piesaistītu uzmanību. Cilvēki nogurst no tā, ka Latvijas portālos pieejamo spēļu kvalitāte ir zema, tādēļ vairāk par pāris klikšķiem tām nevelta, un spēles mirst,» raksturo M.Pazars.
Igoram jaunu domu netrūkstot, bet «galvenais ir nevis ideja, bet tās realizācija, jo tā prasa laiku un resursus». Lai «Brīnumzemi» sagatavotu Krievijas tirgum, vēl jāīsteno ar to saistītie apakšprojekti, piemēram, attīstot spēles mobilo platformu un ieinteresējot reklāmdevējus. Kā skaidro M.Pazars, tendences rāda, ka arvien vairāk spēļu internetā ir bezmaksas, bet to veidotāju ieņēmumus veido spēlēs iekļautās reklāmas. Taču Igors un Māris ar prognozēm ir piesardzīgi. «Sliktākā prognoze ir tāda, ka pat tad, ja panākumi būs mazi, ienākumi būs jebkurā gadījumā – viss atkarīgs no spēles popularitātes,» skopi nosaka Igors.

Vairāk spēlēsies mobilajās ierīcēs
«Trends pieder mobilajām platformām, kas arvien vairāk aizstāj sēdēšanu pie datora,» skaidro Igors. Viņu papildina M.Pazars: «Visas tendences informācijas tehnoloģijās nāk no ASV, tālāk to pārņem Rietumeiropa. Turienes pieredze rāda, ka datu plūsma caur mobilajām ierīcēm jau labu laiku pārsniedz datu plūsmu caur «desktopa» aparātiem. Tas liecina, ka spēles ar laiku pārvietosies uz mobilajām ierīcēm. Tā vēsta vējš, kas pāri okeānam pūš no Silīcija ielejas,» piebilst mentors. «Datorus spēlēm izmanto arvien retāk, bet jautājums ir par jauno ierīču pieejamību – pašlaik Latvijā viedtālruņi pieejami 27 procentiem cilvēku, savukārt Krievijā – 16 procentiem. Krievijā interneta pieejamība un ātrums ārpus lielajiem centriem ir tāds, kāds pie mums bija pirms gadiem 15,» norāda M.Pazars.
Igors pirms sava biznesa sākšanas Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis maģistra grādu datorzinībās, strādājis draugiem.lv, kur atbildējis par interneta projektu vadīšanu, kā arī attīstījis vairākus privātos projektus.
M.Pazars velta kritiskus vārdus nozares studentu izglītošanai. «Mūsu augstskolu programmas informācijas tehnoloģijās ir simt gaismas gadu attālumā no pasaules līmeņa. Latvijas izglītības sistēma nekad nav tikusi un joprojām nespēj tikt līdzi tendencēm. Tāpēc 90 procentu panākumu sociālo spēļu veidotājiem, kuru Latvijā nav daudz, nāk, pateicoties pašmācībai,» uzskata M.Pazars. Igors piebalso: «Arī spēļu industrijai ir sava teorija, bet galvenais ir prakse, citādi par profesionāli nekļūsi.» ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas sarkangalvīte pošas uz Krieviju

Kategorijas