Ja nav draudzē, nav arī kapos?

2014. gada 14. janvāris 00:00

359

Kaut arī Elejas pagasta Sesavas draudzes kapsētā guļ visi aizsaulē aizgājušie Pilinoviču dzimtas pārstāvji, pagājušajā nedēļā mirušajam Pēterim Pilinovičam vieta blakus radiem tika atteikta. Ģimenes pārstāvji, kas organizēja bēres, apgalvo – baznīca viņu liegusi apglabāt, jo nav draudzes loceklis. Draudzes vadība gan argumentē, ka galvenais spītēšanās iemesls nav bijusi vis piederība konkrētai ticībai, bet gan piederīgo vēlme paplašināt kapa vietu. Daļēji slēgtajā kapsētā jaunu vietu atlicis tikai pussimtam draudzes locekļu un viņu tuvākajiem radiniekiem.

Mammas māsas vīra bēres Bērvircavas uzņēmēja Ināra Mālkalne kopā ar radiem pagājušajā nedēļā organizēja lielā steigā. Sirmais kungs bija vecticībnieks, tādēļ apbedījams trīs dienu laikā. Taču jau viņa nāves dienā, kad sāka kārtot lietas, tuvinieki sastapās ar Sesavas evaņģēliski luteriskās draudzes liegumu – tā kā viņš nav draudzes loceklis, kapos blakus baznīcai glabāt nedrīkst. «Pēc tam, kad iesaistījām presi un vērsāmies pie baznīcas vadības Rīgā, viņi piedāvāja, lai tante savu vīru glabā virsū savai mammai,» saka I.Mālkalne.

Atdod savu kapavietu
Aizgājēja sieva Anna Pilinoviča «Ziņām» teic, ka visi dzimtas aizgājēji guļ šajos kapos. «Tur ir mana māte, tēvs, brāļi un māsa. Saknes dziļas, citos kapos mūsējo nav. Zvanīju mācītājai Valdai Grīnvaldei-Šakurovai, teicu, ka vajag jaunu vietu. Viņa atbildēja – tādas dod tikai draudzes locekļiem, teica, lai glabāju uz savas mammas. Jutos kā ar ūdeni aplieta,» stāsta A.Pilinoviča. Tā kā bēres bija noliktas ceturtdienā, tuvinieki sapratuši, ka jārīkojas, tāpēc vieta sarunāta Pilsrundāles kapsētā. Kad apbedīšanas firmas vīri tur bija izrakuši jau trešdaļu kapa, atskanēja zvans no draudzes, ka tomēr ļaus aizgājēju glabāt Sesavas kapos. «Man nācās atdot vietu, ko biju rezervējusi sev,» neslēpj I.Mālkalne.
Baznīca nav kapliča
«Sesavas draudzes kapsēta ir daļēji slēgta. Jaunas un papildu vietas tiek iedalītas tikai draudzes locekļiem. Apbedījumu var veikt jau esošajā kapa vietā, saskaņojot ar draudzi,» lapa ar tādu tekstu kopš pagājušās nedēļas incidenta redzama pie baznīcas durvīm. Tur teikts, ka atļauja apbedīt jau piederošā kapa vietā maksā 40 eiro. Izvadīt no baznīcas var tikai ar draudzē kalpojošu garīdznieku, un šā pakalpojuma cena ir 20 eiro.
Mācītāja V.Grīnvalde-Šakurova notikušo konfliktu apstiprina, bet apgalvo – tādus noteikumus pašu draudze apstiprinājusi jau pirms trim gadiem. Viņa noliedz, ka kapa vieta liegta ticības atšķirību dēļ. Vienīgais faktors bijis vietas trūkums. «Draudze nolēma, ka kapsēta būs daļēji slēgta. Citādi tā būtu jau pilna! Tagad apbedījumi atļauti, ja līdz 2010. gadam tur kāds no ģimenes jau apglabāts un ir vieta. Pēc 20 gadiem saskaņā ar likumdošanu var arī glabāt virsū,» skaidro mācītāja, uzsverot, ka tas ir baznīcas īpašums «un katrs ar savu īpašumu var darīt, kā grib».
Lai gan redzams, ka kapsētas teritorijā vēl nepilns hektārs ir brīvs un bez kokiem, V.Grīnvalde-Šakurova apgalvo, ka vieta apbedījumiem pirms tam sagatavojama. «Grāvī jau neraks, uz aramzemes virsū neiesim, kapos nav tās brīvās vietas tik daudz,» tā mācītāja.
No sarunas ar mācītāju izriet, ka draudzes pārstāvjiem nav paticis arī bēru rīkotāju saskarsmes stils. «Kristīgs cilvēks parasti iet ar Dieva mieru sirdī un lūdz, nevis paceļ balsi,» incidentu raksturo garīdzniece. Runājot par liegumu aizgājēju izvadīt no baznīcas, viņa teic: «Baznīca ir Dieva vārda pasludināšanai. Tādēļ no baznīcas izvada garīdznieks. Baznīcu nevar izmantot kā kapliču, tam ir labas telpas turpat, Elejā. Pirms daudziem gadiem arī no mūsu baznīcas ir izvadīts laicīgā variantā, bet nu vairs ne.»

Ticība kā šķērslis ne pirmo reizi
To, ka aizgājēji tiek šķiroti pēc ticības, apliecina vēl kāds salīdzinoši nesens gadījums. «Sesavas draudzes kapos ir apglabāta mammas māsa. Tur arī blakus bija rezervētas vietas mammai un tēvam. Pirms diviem gadiem tēvs nomira, bet draudzes vadība neļāva viņu tur apglabāt, jo nebija draudzes loceklis. Dabūjām glabāt Pilsrundālē,» savu pieredzi stāsta Aija Udalova. Tādēļ brīvās vietas blakus mammas māsas kapam arvien ir neaizņemtas.
Draudzes pārstāvji pēc pagājušās nedēļas notikumiem sākuši runas ar Jelgavas novada Domes vadību, ka pašvaldība kapus varētu ņemt savā pārziņā līdzīgi kā pie Lielvircavas baznīcas. Mācītāja V.Grīnvalde-Šakurova gan par tādu variantu komentārus nesniedz, sakot, ka tas vispirms jālemj draudzes pilnsapulcē martā.
Šo gadījumu sola izvērtēt arī novada pašvaldība, kuras pārstāvis Jānis Erno vērš uzmanību – novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi ir saistoši arī baznīcai. Tādēļ, pat ja kapi daļēji slēgti, ģimenes kapavietās apbedījumi jāatļauj. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Ja nav draudzē, nav arī kapos?

Kategorijas