ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Priedes nozāģēšanā saskata pašvaldības amatpersonas patvaļu

Edgars Kupčs
Vietējās ziņas

2010. gada 14. jūlijs 17:00

1655
Priedes nozāģēšanā saskata pašvaldības amatpersonas patvaļu

Šonedēļ Viskaļu ielas malā nozāģēta priede, kas tur augusi vismaz četrus gadu desmitus. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka tādai rīcībai nav bijis nekāda iemesla, un raida pārmetumus pašvaldības virzienā, kas koka nociršanu sankcionējusi pēc Domes darbinieces lūguma. Savukārt vides aizstāvji šajā konfliktā demonstrē bezzobainību, mudinot neapmierinātos vērsties tiesā.

Kā stāsta jelgavniece Ilze Ločmele, kas Viskaļu ielā dzīvo vien pēdējos dažus gadus, otrdienas rītā blakus viņas īpašumam ieradušies astoņi vīri un stundas laikā nozāģējuši ielas malā augošo milzu priedi. Viņa uzskata, ka koks iznīcināts nepamatoti, jo gadu desmitiem nevienam nav traucējis un bijis labs papildinājums ainavai. Bažas pastiprina I.Ločmeles atstāstītā saruna ar aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzini Pēteri Vēveri, kurš vēl pirms koka nozāģēšanas atzinis – Jelgavā tik skaistu priežu privātmāju apkaimē neesot daudz, konkrētajam skuju kokam nav ne vainas, bet tas jānozāģē, jo «tā ir likts».«Ziņas» noskaidroja, ka ar lūgumu nozāģēt priedi pašvaldībā vērsusies tās darbiniece (Finanšu nodaļas speciāliste budžeta jautājumos) Ruta Gorņika. «Jau divus gadus tā priede ar katru dienu liecas arvien vairāk, tāpēc man bija bail, ka vienu dienu koks uzgāzīsies manai mājai, kas celta no skaidbetona,» «Ziņām» stāsta R.Gorņika. Viņa uzsver, ka līdz koka nozāģēšanai tikts likumīgā kārtībā – vispirms izsauca mežzini, tad vērsās pašvaldībā, kas situāciju divas reizes izvērtēja klātienē un visbeidzot apsolīja priedi līdz 31.jūlijam nozāģēt.Pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta skaidro, ka priede Viskaļu ielā augusi blakus gaisa elektrolīnijai uz pašvaldībai piederošās zemes. Arī viņa apliecina, ka koku dabā apskatījis ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, kurš konstatējis, ka priede (attēlā) ir sasvērusies un bīstama, tāpēc dota atļauja to nozāģēt.Pēc iepriekš uzņemta fotoattēla gan redzams, ka priedes «stāja» bijusi teju nevainojami taisna. Arī arguments par bīstamo tuvību elektrolīnijai iedzīvotājus nepārliecina, jo tikpat tuvu tai Viskaļu ielā neskarta aug arī kāda milzu egle. «Zināms taču, ka egļu sakņu sistēma ir vājāka nekā priedēm, kam spēcīgā mietsakne spēj koku noturēt pat stipros vējos,» saka I.Ločmele.Viņai ir aizdomas, ka patiesais koka nociršanas iemesls ir pavisam cits – R.Gorņikai neesot paticis, ka priede noēno dārzu, turklāt viņa gribot celt jaunu žogu. I.Ločmele uzskata, ka šajā gadījumā kaimiņiene savas vēlmes īstenojusi, izmantojot dienesta stāvokli. R.Gorņika gan «Ziņām» teic, ka jaunu sētu necels, bet žoga sietu gan plānots mainīt. Savukārt pašvaldība norāda – informēt par bīstamiem kokiem var ikviens pilsētas iedzīvotājs neatkarīgi no viņa darbavietas.Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis par šo gadījumu vien plāta rokas un norāda, ka pašvaldībām dota iespēja tās teritorijā augošus kokus cirst, nesaskaņojot ar vides sargiem. Ja iedzīvotājiem šķietot, ka tas noticis nelikumīgi, viņš mudina vērsties administratīvajā tiesā. Atšķirībā no Jūrmalas un citām piejūras pašvaldībām Jelgavā nav arī spēcīgas vides aizstāvju nevalstiskās organizācijas.

Kategorijas

Kategorijas