ZZ.lv ARHĪVS

Pilvere: LLU ir jābūt savam un skaļam viedoklim lauksaimniecības politikā

Edgars Kupčs

2014. gada 7. janvāris 12:00

861
Pilvere: LLU ir jābūt savam un skaļam viedoklim lauksaimniecības politikā

Jāpiesaista ārzemju studenti no Vidusāzijas valstīm, jākonkurē ar kaimiņvalstu augstskolām un dreifējošajam LLU kuģim jānosaka kurss – tā intervijā laikrakstam «Zemgales Ziņas» atzīst Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Irina Pilvere. Viņa arī apliecina gatavību kļūt par universitātes rektori. 

- Vai socioloģija LLU izdzīvos visās reformās, pret kurām augstskolas iebilst?
Protams, ka augstskolas ir pret. Tas ir virziens, kur budžeta vietas aizvien tiek samazinātas. Būs vēl 20 procentu kritums uz nākamo gadu. Īstenībā tā ir augstskolu cīņa par studentiem. 

- Jautājums jau ir, vai augstskolu mūsu mazajā valstī nav par daudz un vai to administrēšana neizmaksā pārāk dārgi?
Droši vien augstskolu ir par daudz, bet tad ir jautājums par valsts stratēģiju – kāpēc tik daudz tās ir ļauts izveidot. Tas nav noticis vienas dienas laikā. Jā, iedzīvotāju skaits ir krietni mazinājies, tāpēc, jā, varbūt skolu ir par daudz. Bet to ir par daudz Rīgā. Vai Jelgavā mums ir par daudz augstskolu? Cik ir Zemgalē? Tikai viena. Pat Latgalē vairākas. Domāju, visa šī cīņa ir starp Rīgas augstskolām, tur ir spiediens no privātajām, kas kā skaļākās bļāvējas arī cīnās par savu pastāvēšanu. Ja valsts skolas likvidēs, tās varēs izdzīvot. Igaunija uzņēmās finansēt visas programmas, kur ir studētāji. Mūsu valstij acīmredzot ir citas prioritātes, kā arī nekad nav pietiekami naudas. Tas ir stratēģijas jautājums. 

- Stratēģijas nav? Tiklīdz kāds ministrs ko ierosina, tā tiek «nogalināts».
Trakums ir tas, ka kopumā mums tā politiskā sistēma nav pārāk stabila. Ministri knapi sāk iestrādāties, valdība krīt, un sākas viss no gala. Arī pašlaik situācija valsts attīstībai nav pārāk pozitīva, jo cik vairs palicis līdz vēlēšanām. Nāk jauns ministrs, kamēr iemācīsies, paies seši mēneši. Tas būs pirmsvēlēšanu laiks, lēmumi netiks pieņemti. Runājot par lauksaimniecību, zinu, ka Zemkopības ministrijā ir ļoti labas iestrādnes. Zemkopībai šis laiks būs ļoti labs, jo visi kopā esam izcīnījuši paaugstinātus tiešos maksājumus, kuru reforma mūs gaida no 2015. gada, bet lēmumi jāpieņem šogad. Ja atnāk cilvēks no malas, tas būs ļoti grūti lauksaimniecības specifikas dēļ.

- Kāda tajā ir LLU loma?
Ļoti būtiska – mums vajadzētu šajā ziņā būt savam viedoklim, un šis viedoklis skaļi jāpauž. Galu galā – studentiem jāmāca jaunākās lietas. 

- Šogad notiks LLU rektora vēlēšanas. Vai, jūsuprāt, nav pienācis laiks, ka augstskolu varētu vadīt sieviete?
To redzēsim, dzimumos nevajadzētu dalīt, bet šajā gadījumā paļausimies uz Konventu, kas par to lems.

- Vai pati būtu gatava uzņemties tādu izaicinājumu?
Esmu gatava, kolēģi manu kandidatūru ir izvirzījuši. Rektoram izaicinājumu ir pietiekami. Pirmkārt tas ir studentu skaits, kas jāmēģina atdabūt atpakaļ virs pieciem tūkstošiem. Tas ir reāli sasniedzams, ja piesaistām ārzemju studentus. Pirms dažiem gadiem bija astoņi tūkstoši, bet patlaban ir tikai nedaudz virs četriem. Es redzu, ka budžeta vietu skaits nepalielināsies, maksas studenti varbūt pat ies mazumā. Kas jādara? Jāmeklē ārzemju studenti. Es redzu, ka mūsu niša ir unikālajās un specifiskajās jomās. LLU ar fondu naudām ir izveidojusi un sakārtojusi infrastruktūru gan ar ēkām, kuru mums ir vairāk, nekā vajag, gan laboratorijām, iekārtām. Bāze ir laba, mūsu pils kā galvenais komplekss būtu pievilcīgs. 

- Vai nav tā, ka tieši LLU smagā infrastruktūra, ņemot vērā studentu skaitu, «noēd» lielu daļu augstskolas budžeta līdzekļu?
Tieši tā, studentu skaits ir dramatiski samazinājies. Man kā ekonomistam viens no jautājumiem varētu būt, ka saimniekošanai jābūt saimnieciskai un samērojamai ar studentu skaitu. Īsti netiek noslogota neviena ēka. Tāpēc jāpalielina studentu skaits. Esmu dzirdējusi salīdzinājumus, ka LLU ir liels un smags kuģis, kas lēni dreifē. Mums ir vajadzīgs stingrs kurss. Turklāt ir vēl skaļāk jālepojas ar tām lietām, kas mums ir unikālas.

Pilnu interviju lasiet šodienas, 7. janvāra, laikrakstā «Zemgales Ziņas»