Izdzīvoja ceļa zīmju evolūcijā

2014. gada 7. janvāris 00:00

Aptuveni 80 procentu Latvijā uzstādīto ceļa zīmju ražotas uzņēmumā «Signum» Jelgavā

Pamati pirmo atstarojošo ceļa zīmju ražošanai Padomju Savienībā likti Jelgavā 1964. gadā, tagad Jelgavas eksperimentālā uzņēmuma pēcteces SIA «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks uzsver – tehnoloģijām aulekšojot, nedrīkst atpalikt.
Pirms pusgadsimta Jelgavā ieradās izgudrotājs Jānis Brente, kurš pirmais izprātoja, kā masveidā ražot atstarojošos materiālus. Līdz tam laikam ceļa zīmes gaismu neatstaroja, bet tām tika piestiprināti plastmasas atstarotāji katafoti – plastmasā izveidotas prizmas, lai zīmes vispār varētu pamanīt.

Uz ceļiem un ziedu tūtās
Līdz pat 1996. gadam uzņēmumā vienā no trim ražošanas iecirkņiem ražoja mikrolodītes – mikroskopiskas īpaši kausēta stikla lodītes ar augstu svina saturu. Tās rūpējās par optisko efektu – materiāls atstarotos, tuvojoties automašīnu lukturu stariem. Pirmo atstarojošo ceļa zīmju ražošana bija roku darbs, stāsta V.Upenieks. Laboratoriski izkausēja stiklu, tad tas bija jāsamaļ, pēcāk caur liesmu bēra stikla putekļus, kas veidoja ideāli apaļas stikla lodītes dažādās frakcijās. Pirmie atstarojošā materiāla kvadrātmetri tika klāti uz alumīnija folijas. Mūsu fiziķi vieni no pirmajiem PSRS izgatavojuši iekārtu vakuuma metalizācijai, radot iespēju uz plastikāta uznest plānu alumīnija kārtiņu. Jaunais materiāls iekaroja savu vietu uz palikšanu arī ziedu iesaiņošanā. «Toreiz tā bija milzu nauda, lai iekārtu pasūtītu un izgatavotu, tika uzcelta īpaša ēka, darbinieki valkāja baltus halātus, jo bija jānodrošina ideāla tīrība no putekļiem,» stāsta V.Upenieks. Viņš 1984. gada 1. novembrī uzņēmumā sāka strādāt par galveno inženieri, pametot asistenta vietu toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.
«Uzdotais plāns saražot 45 000 ceļa zīmju gadā nebija viegls uzdevums,» norāda «Signum» vadītājs. Tolaik ceļa zīmes tapa, griežot šablonus, bet krāsu uzklājot pulverizācijas procesā. Pēc tālaika tehnoloģijas veidotais atstarojošais materiāls ar garantiju kalpoja tikai divus gadus. Tas bija raupjš, tāpēc ceļa putekļi un dubļi bojāja ceļa zīmes – tās bija regulāri jānomaina. 45 000 zīmju vajadzēja nodrošināt apmaiņas fondam. No padomju Latvijas ceļu pārvaldēm uz Jelgavu saveda veselu kaudzi ar vecajām ceļa zīmēm, un to vietā tapa jaunas. Ražotne pildīja arī pasūtījumu armijas pilsētiņām un poligoniem. «Ko lika, to darījām. Progress sākās, kad kā pirmie PSRS ieviesām sietspiedi – sākām izmantot krāsas uznešanu caur sietu, bet pulverizatoru atstājot pagātnē,» atceras V.Upenieks.

Atstarojums kļūst «dižāks»
«Tā nopietni» ceļazīmes sāktas ražot 1971. gadā trīs cehos, atceras uzņēmuma vadītājs. Tolaik Jelgavas eksperimentālajā uzņēmumā strādāja 90 darbinieku. Nemitīgi notika izmēģinājumi, turklāt visas iekārtas tika gatavotas pašu spēkiem.
SIA «Signum» dibināta pirms divdesmit gadiem, 1994. gada 24. janvārī, uz Jelgavas eksperimentālā uzņēmuma bāzes. 1996. gadā nāca jauni standarti – virsmai bija jākļūst gludai un viegli mazgājamai. «Likvidējām divus ražošanas iecirkņus, kuri kļuva lieki.» Jaunais ceļa zīmju materiāls bija gluds, viegli mazgājams un kalpoja ievērojami ilgāk nekā tikai divus gadus. «Stipri ilgāk, un tā ir mūsu nelaime!» smejas uzņēmuma vadītājs, pamatojot to, ka bieža ceļa zīmju nomaiņa palikusi pagātnē. «Tādēļ pašlaik ceļa zīmes ir nevis 100, bet tikai 30 procentu no tā, ko mēs darām.»
1998. gadā uz visiem autoceļiem Latvijā vecmodīgās zīmes aizstāja modernās. Ceļa zīmes cena četrkāršojās, Jelgavā materiālu vairs neražoja, bet iepirka. «Signum» sāka sadarbību ar daudznozaru ražošanas globālo gigantu «3M», lai neiepaliktu tehnoloģiskajai attīstībai. Tā kā uz alumīnija pamata veidotais atstarojošais materiāls tika līmēts uz cinkota skārda ceļa zīmju plāksnēm, karstumā un aukstumā, metāliem izplešoties un saraujoties, tās nebija izturīgas. Izmantot alumīniju ceļa zīmju ražošanā nevar joprojām, jo krāsaino metālu tīko zagļi, sevišķi iekārojams tas garnadžiem šķitis deviņdesmitajos gados. «Latvijas valsts ceļi» meklējuši risinājumu, un «3M» izstrādāja īpašu plēvi, kas spētu izturēt standarta piecu gadu garantijas prasības, arī uzlīmēta uz skārda.
Tehnoloģijas palielina drošību uz ceļiem, atstarojumam kļūstot arvien «dižākam», saka uzņēmuma vadītājs. Mikrolodītes aizstājušas mikroprizmas, kas atstaro pat tad, ja automobilis zīmei tuvojas no sāniem. Uz prizmatisko materiālu galvenajos valsts ceļos jau pārgājušas Igaunija un Lietuva, ar to aprīkoti Vācijas autobāņi. «Pārējās atstarojošo materiālu virsmas kļuvušas par vēsturi!» V.Upenieks paredz, ka, iespējams, ar laiku uz Latvijas ceļiem parādīsies ceļa zīmes ar iestrādātu LED apgaismojumu, kādas jau redzamas Polijā un Lietuvā. Savukārt uz autoceļa Jelgava – Tukums joprojām stāv 1998. gadā izgatavota zīme, kura lieliski atstaro, taču, papētot tuvāk, tā caurausta brūnganām rieviņām.
«Vienmēr esam teikuši saviem klientiem – varam piedāvāt lētāk, bet cik ilgu vēlaties kalpošanas laiku? Mūsu valsts cieš no tā, ka iepirkuma konkursos uzvar zemākā cena. Tās pat vairs nav ciešanas, bet traģēdijas. Kāpēc Zolitūdes «Maksimā» skrūves nebija tādas, kādām vajadzēja būt? Es varu saprast, ja miljonu konkursos uzvar ar desmit tūkstošu latu starpību, varbūt ar simts. Bet, ja atšķirības ir divsimt un trīssimt tūkstoši latu, tad lētākais piedāvājums, visticamāk, ir arī nekvalitatīvākais.» Piedalīšanās iepirkuma konkursos ir uzņēmuma ikdiena. Ceļu uzturētāji izsludina konkursus, bet «Signum» ir tikai viens no septiņiem ceļa zīmju ražotājiem Latvijā. «Uzskatām sevi par vienu no nopietnākajiem uzņēmumiem nozarē, jo esam investējuši kaudzi naudas tehnoloģijās, bet ceļa zīmi var izgatavot arī garāžā. Taču tad nebūs marķējuma, nebūs ražotāja atbildības.»

Konkursi un nervu bendēšana
Gadu gaitā darbinieku skaits sarucis divkārt, pašlaik «Signum» nodarbina aptuveni 40. Ceļa zīmju ražošanai pievienotie metālapstrādes pakalpojumi ļauj izdzīvot un attīstīties. Pirms pieciem gadiem uzņēmums iegādājās lāzergriešanas iekārtu, kas tagad noslogota trijās maiņās.
«Līdz krīzei bija labi,» atklāj V.Upenieks. «2007. gadā, nenojauzdami krīzes tuvošanos, atļāvāmies iegādāties lāzergriezēju par pusmiljonu eiro. Bija gan viens brīdis 2008. gada ziemā, es sēdēju un domāju – viss, «Signum» ir beidzies. Ceļinieki ziemā nodarbojas ar ceļu tīrīšanu un kaisīšanu, mums pasūtījumu nebija. Bet tad zvans – Dievs jau neļaus labai firmai bankrotēt – no Krasnodaras interesējās par signālstabiņiem. Viņi brīnījās, ka iepriekš uzstādītie nostāvējuši jau piecus gadus, bet es skaidroju – tie nostāvēs arī 25 un varbūt pat 105 gadus, jo īpašais PVC materiāls saulē un salā īpašības nezaudē. Pasūtījums bija laikā un vietā, lai nodrošinātu naudas plūsmu. Pavasarī sākām atkal gan darboties reklāmas jomā, gan aktīvāki kļuva ceļinieki.» Turklāt izdevies tikt pie laba pasūtījuma, griežot detaļas vēja ģeneratoriem.
«Tādējādi varējām gan kolektīvu saglabāt, gan pašu uzņēmumu,» uzsver «Signum» valdes priekšsēdētājs. «2010. gads bija jau cerīgāks, nākamais – vēl krietni labāks, 2012. gads – uhuhuh! Rekords bija apgrozījums virs diviem miljoniem latu 2008. gadā, bet 2013. gada 11 mēnešos atkal spējām uzkāpt līdz 1,6 miljoniem. Es teiktu – grēks žēloties, ka nav darba, un tie ir visa kolektīva panākumi, jo esam nepārtrauktos klientu un pasūtījumu meklējumos – neviens uz paplātes mums naudu neatnes. Nepārtrauktie konkursi, nepārtrauktā nervu bendēšana. Tikko zaudējām milzīgu konkursu. Man ir liela mape ar neveiksmēm, bet ir arī liela mape ar veiksmēm. Visus konkursus uzvarēt nevar, bet jācenšas būt vadošajiem savā profilā. Būt labākajiem – tāds ir mūsu mērķis, un mēs tādi arī esam. Varam mēnesī saražot 5000 ceļa zīmju, un tas ir nopietni.» ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Izdzīvoja ceļa zīmju evolūcijā

Kategorijas