Tirgotāju asociācija: Janvāra pirmajās dienās pircēji pārsvarā norēķinās ar latiem
Pirmajās dienās pēc eiro ieviešanas pircēji pārsvarā norēķinās ar latiem, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apkopotā informācija par latu un eiro izmantošanas proporciju veikalos Latvijā.
Kā norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs, patlaban precīzāki rādītāji par latu un eiro izmantošanas proporciju, izmantojot grāmatvedības programmas, paralēlās aprites laikā vēl tiks aprēķināti.
Taču aptuvenie aprēķini dažādos Latvijas veikalos liecina, ka, piemēram, "Mego" veikalos uz svētdienas pēcpusdienu ar eiro maksājuši 20%, ar banku kartēm - 20%, latiem - 60% pircēju.
Zīmola "LaTS" veikalos pirmajās latu un eiro paralēlās aprites dienās Lielvārdes un Jumpravas tirdzniecības vietās aptuveni 10% pircēju norēķinājušies ar eiro, aptuveni 35-40% - ar banku kartēm un 50% - latos.
Izņēmums ir zīmola "LaTS" veikals Valkā, kur nāk pircēji no Igaunijas ar eiro, tādēļ šī proporcija ir gandrīz vienāda - 50% izmanto eiro un 50% latus. Tāpat ievērojams skaits arī izmantojuši banku kartes.
SIA "ARN" veikalā Rīgā ar eiro norēķinājušies 18%, ar banku kartēm - 22% un latos - 60%. "Ikdienā parasti to pircēju skaits, kas norēķinās ar kartēm, ir lielāks, bet patlaban šķiet, ka visi cenšas iztērēt vēl atlikušo skaidro naudu latos. Pirmajā dienā gan lūdzām norēķināties ar kartēm, jo uztraucāmies, vai pietiks eiro izdošanai," stāsta "ARN" īpašnieks Arnolds Taukulis.
Zīmola "Aibe" veikalā Viesītes novadā pirmajās gada dienās aptuveni 20% pircēju maksāja ar eiro, ar banku kartēm aptuveni 10%, bet lielākoties pircēji norēķinājās latos - ap 70%. Ikdienā gan parasti liels skaits izmanto banku kartes. Veikala vadība prognozē, ka tuvākajā laikā palielināsies to cilvēku skaits, kas uz veikalu dosies ar banku kartēm, jo šajās dienās cilvēki saņem pirmās algas un pensijas.
Savukārt grāmatu namā "Valters un Rapa", kam pirmā darba diena bija 2.janvāris, aptuveni vienādās proporcijās 20% robežās cilvēki norēķinājās ar eiro un kartēm, ar latiem - 60%. Turklāt pārsvarā tā bija sīknauda, stāsta grāmatu nama "Valters un Rapa" valdes locekle Iveta Ozola.
"Varētu pat teikt, ka pārdevējas bija šokētas - latu monētās nodevām 18 000 latu. Nākamā darba diena, 3.janvāris, liecināja, ka bankomāti izsniedz liela nomināla banknotes, tāpēc, lai nodrošinātu atlikuma izdošanu pircējiem, mums, komersantiem, bankā jāpērk piecu eiro banknotes un sīknauda," atzīmē Ozola.
Viņa norāda, ka 3.janvārī jau 40% pircēju norēķinājās ar eiro, aptuveni 35% ar banku kartēm un atlikušie 25% ar latiem. Grāmatu nams nebija rēķinājies, ka tikai liela nomināla naudas zīmes ieplūdīs visās filiālēs un cilvēki veikalus izmantos kā naudas maiņas vietas.
Jau ziņots, ka Latvija līdz ar gadu miju pievienojās eirozonai, tādējādi nomainot latus pret eiro.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”