ZZ.lv ARHĪVS

Ar lielformāta plakātu šosejas malā vēršas pret uzturēšanās atļauju tirgošanu (precizēts)

Edgars Kupčs

2014. gada 5. janvāris 20:30

7043
Ar lielformāta plakātu šosejas malā vēršas pret uzturēšanās atļauju tirgošanu (precizēts)

«Es negribu dzīvot ne Ķīnā, ne Krievijā! Es gribu dzīvot Latvijā!» tāds teksts redzams uz lielformāta plakāta, ko uz sava zemes gabala blakus šosejai Cenu pagastā ceļā uz Brankām šajā nedēļas nogalē uzlicis Ozolnieku novada iedzīvotājs Normunds Šīrins. 

«Mana ideja ir vērsties pret likumu, kas ārvalstniekiem ļauj iegūt uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tas ir protests pret politiķu vienaldzību pret savas valsts zemes iztirgošanu. Protams, arī pret Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcību, atgriežot likumu atpakaļ Saeimai papildu izskatīšanai, absolūti nereaģējot pat uz to, ka šai likumā ir tādi «caurumi» kā fakts, ka 20 cilvēki var iegūt uzturēšanās atļauju par vienu divdesmito daļu no likumā paredzamās summas,» portālam zz.lv skaidro protesta autors N.Šīrins, kas publiskajā telpā zināms arī kā Nacionālās apvienības pausto ideju atbalstītājs, bet nav šīs partijas biedrs.

Ozolnieku novada pašvaldība, kurā pirms divām nedēļām akcijas iniciators vērsies to saskaņot, viņa plāniem nav iebildusi. Ar uzņēmumu «Latvijas valsts ceļi», kas apsaimnieko zemes gabalam blakus esošo valsts ceļu, akcija nav tikusi saskaņota.

Pēc N.Šīrina teiktā, akcija ir arī vēršanās pret to, ka «neviens neko nezina, kādi cilvēki, ar kādiem mērķiem, ar kādas izcelsmes naudu var masveidā ienākt Latvijā». «Tas ir mans personīgais protesta izpausmes veids – lai arī esmu nereti atbalstījis Nacionālo apvienību, šoreiz šai akcijai nav nekāda sakara ar to, nekad neesmu bijis apvienības partiju biedrs un un arī nevienā partijā nestāšos!» saka Ozolnieku novada iedzīvotājs. 

Tajā pašā laikā vienmēr viņš būšot par katru realizējamu ideju, kas nostiprina latvietību Latvijā un valsts neatkarību, «vienalga, kāda partija vai persona to uzsāks». Viņš arī pauž neizpratni par to, kāpēc Latvijā izveidojies stereotips un tendenciozs uzskats par to, ka katrs, kas kaut cik dedzīgi grib aizstāvēt savu tautu un valodu pašu zemē, noteikti ir «nacionālists». «Vai tad tas nebūtu jādara katram latvietim?» tā N.Šīrins.

Viņaprāt, ir amorāli pieņemt likumus, kas paredz Latvijas zemes iztirgošanu bez jēgas: «Es vēl saprastu, ka ar konkrētiem noteikumiem, strikti kontrolējot, varētu ko upurēt, piemēram, lai Latvija tiktu vaļā no Starptautiskā valūtas fonda parāda jūga.... Tomēr nevajag aizmirst, ka par brīvu Latviju cīņā pret bermontiešiem savas galvas nolika neviens vien cilvēks, bet tagad šo zemi vienkārši iztirgo, vienlaicīgi nekontrolējami ievelkot Latvijā pilnīgi svešas, gigantiskas nācijas cilvēku masas.»

N.Šīrins par absurdiem sauc apgalvojumus, ka tas veicina ekonomiku. «Tas sagandē nekustamā īpašuma tirgu Latvijā, un tautas kalpiem ir jādomā nevis par šāda veida «investīcijām», bet gan par to, kā pašu valsts cilvēkiem radīt apstākļus mājokļu būvniecībai! Man un daudziem citiem, kuri netaisās aizbēgt no savas zemes laimīgas dzīves meklējumos, ir un būs šeit jādzīvo!» tā protesta autors.