ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Aculiecinieks J.Blīvis pamatīgi pētījis Jelgavas kaujas 1944.gada vasarā

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2010. gada 18. jūlijs 09:47

3829
Aculiecinieks J.Blīvis pamatīgi pētījis Jelgavas kaujas 1944.gada vasarā

Pirms pāris nedēļām topošajā Lielupes labā krasta promenādē celtnieku atrastie šāviņi atkal atgādināja par Otrā pasaules kara notikumiem Jelgavā, kad no 1944.gada jūlija beigām līdz oktobra sākumam no Lielupes augšteces līdz Valgundes pagastam bija frontes līnija. 1927.gadā Jelgavā dzimušā Jāņa Blīvja dzimta nāk no Svētes pagasta Vidučiem. Vectēvu Jāni Vidiņu 1941.gadā padomju okupanti apcietināja un izsūtīja. Kara laikā Jānis kopā ar vecākiem un brāli dzīvoja bez saimnieka palikušajos Vidučos un Jelgavā mācījās Hercoga Pētera ģimnāzijā, raksta «Zemgales Ziņas».

«Kā puika redzēju 1944.gada jūlija gaisa kaujas virs Jelgavas, biju pazīstams ar Svētes muižā izvietotās vācu zirgu lazaretes karavīriem, atceros drupās sagrauto Jelgavu. Tas pamodināja manī dziļāku interesi. Pētījis rakstus, tostarp avīžu publikācijas latviešu, krievu un vācu valodā, esmu aptaujājis notikumu aculieciniekus un pēc valsts neatkarības atgūšanas vēl aizbraucu uz Vāciju, kur strādāju arhīvā,» stāsta J.Blīvis.Par Sarkanās armijas skaitlisko un arī bruņojuma pārsvaru J.Blīvis spriež, ka tas varēja būt apmēram desmitkārtīgs. Pēc 26.jūlijā, kad, mēģinot veikt pretuzbrukumu krieviem, Jelgavu atstāja standartenfīrera fon Bredova kaujas grupa (tā sakauta Lietuvā pie Meskuču ciema un Jonišķiem), pilsētā palika 456 kaujās rūdīti leģionāri, kas bija apbruņoti tikai ar šautenēm...Straujā triecienā uzbrucējiem Jelgavu neizdevās ieņemt. Leģionāri to varonīgi aizstāvējuši. Lielākās kaujas notika pie Ventspils dzelzceļa uzbēruma, Grēbnera parkā, kur, pēc J.Blīvja domām, zemē guļ daudz kritušo latviešu un vācu karavīru kauliņu (viņu pienācīgi netika apbedīti iekarotajā Jelgavā vēl vairākus mēnešus pēc kaujām). Kremļa ziņojumos skaitās, ka Jelgava atbrīvota 31.jūlijā.Atceroties padomju armijas ienākšanu Svētē, J.Blīvis stāsta, ka kādu nakti Vidučos ienākuši viens ukraiņu un viens aziātu izcelsmes karavīrs un gribējuši izvarot viņa māti, kurai, paķerot mazo māšeli, pa logu izdevies aizbēgt pie kaimiņiem. Par tādām lietām tolaik dzirdēts bieži...Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 17.jūlija numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .

Kategorijas

Kategorijas