ZZ.lv ARHĪVS

Jakovels: Uzņēmēji neatbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu

LETA

2013. gada 23. decembris 14:17

625
Jakovels: Uzņēmēji neatbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu


Lielākā daļa uzņēmējdarbības vidē strādājošo (86%) ne tikai pilnībā neatbalsta Saeimas apstiprināto nodokļa likmes paaugstināšanu mikrouzņēmumiem, bet arī vēlas, lai šāds likuma grozījums tiktu atcelts, liecina «Saskaņas centra» (CS) Jelgavas Domes deputāta Ivara Jakovela nesen veiktā pētījuma rezultāti.

Jakovels aģentūru LETA informēja, ka Saeimas pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā izraisīja krasi atšķirīgus viedokļus sabiedrībā, tai skaitā arī pašu uzņēmēju, uzņēmumu vadītāju un speciālistu vidū. Tādēļ viņš uzskatīja par nepieciešamu veikt aptauju ar mērķi noskaidrot, kādas ir biznesa vides pārstāvju domas par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un cik viņi ir informēti par problēmām, kas saistītas ar šo komercdarbības formu.

Vērtējot mikrouzņēmumu nozīmi Latvijas ekonomikā, 46% aptaujas dalībnieku uz tiem raudzījās kā efektīvu līdzekli ekonomikas stimulēšanai; 45% to novērtēja kā efektīvu līdzekli nodokļu sloga samazināšanai; 5% uzskatīja par efektīvu līdzekli negodīgai konkurencei, 3% nesaredzēja jūtamu šo uzņēmumu saimniecisko efektu, bet 1% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Atbildot uz jautājumu, kāda ir attieksme pret apgalvojumu, ka Latvijā mikrouzņēmumu darbība samazina ēnu ekonomikas īpatsvaru, 65% aptaujāto tam pilnībā piekrita, 28% - daļēji piekrita, 2% - daļēji nepiekrita, 3% - pilnībā nepiekrita, bet 2% nebija viedokļa šajā jautājumā. Savukārt 49% aptaujas dalībnieku pilnībā nepiekrita apgalvojumam, ka mikrouzņēmumi pārsvarā tiek izmantoti, lai izvairītos maksāt nodokļus, par rezultātiem klāstījaJakovels.

Vērtējot Saeimas apstiprināto nodokļa likmes paaugstināšanu, 86% aptaujāto to pilnībā neatbalstīja, 5% - daļēji atbalstīja, 5% - atbalstīja pilnībā, bet 4% daļēji neatbalstīja. Tāpat 86% pauda atbalstu viedoklim, ka ir nepieciešams panākt, lai likmes palielināšana tiktu atcelta, toties 5% šādu iespēju vērtēja negatīvi, bet 9% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

«Kad Saeimā tika steigšus dzīts cauri 2014.gada valsts budžets un ar to saistītie likumi, valdības un Latvijas lietišķo aprindu dialogs par mikrouzņēmumu lietderību tika aprauts, īsti pat nesācies. Arī pašā biznesa vidē sākusies pozīciju skaidrošana starp šāda uzņēmuma formas atbalstītājiem un noliedzējiem apklusa, neredzot tai vairs jēgu, jo likums taču ir mainīts. Tāpēc palika nenoskaidrots, cik argumentēta ir katras puses nostāja, cik liels cilvēku loks to atbalsta. Taču lietas būtībā iedziļināties nekad nav par vēlu,» uzskata Jelgavas Domes deputāts Ivars Jakovels.

Šā pētījuma ierosinātājs uzskata, ka «ne reizi politikā jau ir pierādījies, ka likumā ierakstītais vai pārrakstītais nebūt nav mūžam akmenī iecirsts».

Vērtējot nākotnes perspektīvas un prognozējot to, kas notiks ar mikrouzņēmumiem turpmākajos četros gados, 21% aptaujāto sprieda, ka to skaits nebūtiski (līdz +33%) pieaugs. Savukārt 18% uzskatīja, ka šādu uzņēmumu tagadējais daudzums praktiski nemainīsies.

To, ka mikrouzņēmumu skaits būtiski (par -33% un vairāk) samazināsies, starp aptaujātajiem prognozēja 17%, bet 16% sprieda, ka tas nebūtiski (līdz -33%) samazināsies. Būtisku skaita pieaugumu (par +33% un vairāk) paredzēja 12%, bet 16% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptaujas dalībniekiem tika vaicāts, vai būtu nepieciešams samazināt mikrouzņēmuma statusam noteikto gada apgrozījuma līmeni. Šo ierosinājumu 63% neatbalstīja pilnībā, bet 16% izteica viedokli, ka tas būtu jāsamazina vismaz par pusi (līdz 50 000 eiro jeb 35 000 latu). Savukārt 7% uzskatīja, ka apgrozījuma līmenis būtu jāsamazina līdz 10 000 eiro jeb 7000 latu; 3,5% atbildēja, ka būtu jāsamazina vismaz par ceturtdaļu (līdz 75 000 eiro jeb 52,800 latiem). Uzskatu, ka jāatceļ pats mikrouzņēmuma statuss, pauda 3,5%, bet 7% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā, skaidroja Jakovels.

Atbildot uz jautājumu «Kā vērtējat prasību mikrouzņēmumiem turpmāk norādīt darbinieku nostrādāto stundu skaitu katrā mēnesī?», 40% šādu priekšlikumu vērtēja negatīvi, uzskatot, ka tādējādi uzņēmumi zaudēs laiku, ko varētu izmantot produktīvāk. Tāpat 33% to neatbalstīja, uzskatot, ka valsts iestādēm šādas ziņas neko nedos. Savukārt 14% pauda atbalstu, uzskatot, ka tā ir pašiem mikrouzņēmumiem svarīga statistika, bet 7% pauda atbalstu šādai prasībai, jo ir jārēķinās ar papildus apgrūtinājumiem, vēloties maksāt mazāku nodokli. Noteikta viedokļa šajā jautājumā nebija 6% aptaujāto.

Respondentu visbiežāk pārstāvētās nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī būvniecība, bet 93% aptaujas dalībnieku pārstāvētie uzņēmumi ir klasificējami kā mikrouzņēmumi.

Aptauja tika veikta no 12.decembra līdz 18.decembrim, interneta vidē aptaujājot 357 respondentus no visas Latvijas, informēja Jakovels.