ZZ.lv ARHĪVS

Novadu forumā spriež par tūrismu un mūžizglītību

Novadu forumā spriež par tūrismu un mūžizglītību

Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāju forums «Veidojam nākotni kopā!» norisinājās ar lielu iedzīvotāju atsaucību un pozitīvām emocijām, vienkopus pulcinot ap 100 dalībnieku. 

Forums norisinājās trijās darba sesijās – pirmajā daļā pasākuma dalībniekus uzrunāja un par projektu ieviešanas pieredzi, paveikto un ieguvumiem runāja partnerības vadītāja Līga Švānberga, Jelgavas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte, Ozolnieku novada pašvaldības Investīciju projektu speciāliste Antra Pošeika, Glūdas pagasta biedrības «Attīstības centrs – Dzīvo gudri» vadītāja Herta Elza Šalkovska, savukārt par vietējo pārtikas produktu ražotāju apvienošanos biedrībā «Pārtikas amatnieki» un par viņu pieredzi «Leader» projekta ieviešanā runāja Videga Vītola, LLKC Jelgavas konsultāciju biroja Uzņēmējdarbības konsultante.

Visi runātāji atzīmēja projektu vērtīgo ieguvumu iedzīvotājiem, lai gan finansējuma apjoms ir neliels, tomēr tiek realizēti projekti, kas rada neatsveramu atbalstu un pievienoto vērtību dažādiem pasākumiem un pakalpojumiem. Kopš 2009.gada ir atbalstīti 168 projekti, tajā skaitā 145 projekti vērsti uz sabiedrisko aktivitāšu dažādošanu un pakalpojumu pieejamību, savukārt 23 projekti veicinājuši lauksaimniecības un mājražošanas attīstību. Otrajā un trešajā pasākuma daļā iedzīvotāji pulcējās darba grupās, kur katram bija iespēja izteikties un dot savus ierosinājumus nākamā Eiropas fondu plānošanas perioda vietējās attīstības stratēģijai no 2014.-2020. gadam, jo jau nākamā gada pirmajā pusē Zemkopības ministrija organizēs vietējo attīstības stratēģiju atlasi «Leader» finansējuma saņemšanai. Vietējā attīstības stratēģijas ir detalizēts plāns, ko izstrādājusi un apstiprinājusi vietējā rīcības grupa, balstoties uz iedzīvotājiem vēlmēm un vajadzībām.

Otrajā darba grupā foruma dalībnieki strādāja astoņās darba grupās «Uzņēmējdarbība un iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte», «Tūrisms», «Pakalpojumu pieejamība dzīves vietā», «Vides labiekārtošana», «Aktīva pilsoniskā sabiedrība», «Aktīva brīvā laika pavadīšana», «Sociālās atstumtības un nevienlīdzības mazināšana» un «Mūžizglītības pieejamība». Katram bija iespēja izteikties par pozitīvajām lietām un paveikto - ar ko lepojamies, izteikt savu redzējumu, kā teritorijai būtu jāattīstās līdz 2020.gadam un jāizvirza trīs nozīmīgākās problēmas, kas traucē sasniegt noteikto vīziju. 

Foruma trešā daļa arī tika organizēta astoņās darba grupās, kuru tēmas tika noteiktas pēc iepazīšanās ar izvirzītajām problēmām un iedzīvotāji lēma, ka tālāk strādās un savus priekšlikumus vietējās attīstības stratēģijai iesniegs atbilstoši šādām tēmām: «Nepietiekama sadarbība starp mazajiem uzņēmējiem», «Nepietiekami izmantotā Zemgales identitāte un kultūrvēsturiskie resursi vietas attīstībā», «Vāja sadarbība starp iedzīvotājiem, pašvaldību un uzņēmējiem», «Vāja mūžizglītības sasaite ar uzņēmējdarbību»,  «Vāja informācijas aprite», «Cilvēks kļuvis kūtrs (zems cilvēkdrošības līmenis)», «Sociāli atstumtie iedzīvotāji nejūtas iesaistīti un piederīgi», «Nepietiekams mūžizglītības (interešu izglītības) piedāvājums». 

Strādājot darba grupās, iedzīvotāji ģenerēja idejas šo problēmu risināšanai, novērtēja ideju dzīvotspēju un vietējās attīstības stratēģijai izvirzīja tās idejas, ko varētu realizēt, piesaistot finansējumu no «Leader» programmas. Kā svarīgākie priekšlikumi tika minēti: sadarbības veicināšanai starp mazajiem uzņēmējiem nepieciešams izstrādāt kooperācijas metodiku, veicināt tirdzniecības vietu izveidi mājražotājiem un amatniekiem, organizēt kontaktbiržu, izveidot vietējo pārtikas produktu grozu, pulcināt ražotājus, objektu īpašniekus tūrisma veicināšanai, radīt interesantus gājēju, velosipēdistu, laivotāju maršrutus gar Lielupes upi, veicināt Zemgalei raksturīgu unikālu produktu, pakalpojumu radīšanu. Ņemot vērā to, ka Zemgale tiek uzskatīta par maizes klēti, attīstīt maizes produktu kā suvenīru veidošanu, arī kopā ar pašvaldībām attīstīt tūrismu uz Lielupes, radīt mūsdienīgu vidi kultūrvēsturiskajam mantojumam. Organizēt atvērto durvju dienas uzņēmumos, projektu nedēļas skolās, kas vērstas uz uzņēmējdarbību, vasaras prakses uzņēmumos, nodrošinot atbalstu prakšu vadītājiem, apzināt vietējos resursus (sava amata meistarus) pieredzes nodošanai, skolā sākt profesionālo ievirzi, atjaunot skolas lauciņu darbu bērnu nodarbināšanai, attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, veicināt sociālā atbalsta punktu veidošanu, plaši un intensīvi reklamēt veselīgu un dzīvesveidu, veicināt cilvēku interesēm un spējām atbilstošas un vienkārši pieejamas aktivitātes, veidot profesionālu pasākumu mārketings, novadu avīzes izdot biežāk kā reizi mēnesī ar plašāku informāciju par pagastiem, veidot izstādes un informatīvus izdevumus par uzņēmumiem pagastos, attīstīt zīmolu «Vietējais ražotājs novada lepnums», organizēt jauniešiem praktisko iemaņu apguves nometnes un prakses vietas uzņēmumos. Kā arī tika izteikts šāds priekšlikums – «Leader» projektos iegādāto aprīkojumu izmantot praktisko iemaņu apguvei, veidot datu banku par projektiem, kuru iegādāto aprīkojumu varētu izmantot praktiskai apmācībai. 

Pasākuma noslēgumā dalībnieki arī balsoja par izvirzītajiem redzējumiem un kā galveno vīziju teritorijas attīstībai noteica: Jelgavas un Ozolnieku novadi - manas mājas Zemgalē! (Sakopta, latviska ainava, iespēja darbam un atpūtai, tīra vide ģimenei, pakalpojumu pieejamība, izglītība sev un bērniem).