Karameļu darbnīcā uzbur saldos smaidiņus un sirsniņas

2013. gada 17. decembris 00:00

335

Karameļu darbnīcā uzbur saldos smaidiņus un sirsniņas

Decembris, veidojot Ziemassvētku dāvanas, jelgavniecei Ingai Zagdajai ir ļoti saspringts laiks
Karameļu darbnīcā, kas Jelgavā izveidota šogad, decembrī darbs neapstājas teju ne mirkli. Droši vien daudzi, ejot gar namu Dobeles šosejā, jūt reibinošu karameļu aromātu, kas iepriekš traucējis kādam neapmierinātam kaimiņam Pērnavas ielā. Uzņēmīgās jelgavnieces rokām top karameles, kurām mājražotāja piemeklējusi teju divdesmit garšu.

«Latvijā un tuvākajos kaimiņos karameles, kas ir roku darbs, neražo, tāpēc sapratām, ka situācija jārisina. Meklējām internetā, atradām vienu pagatavošanas recepti, un tad es saslimu ar šo video,» par darbnīcas pirmsākumiem stāsta Inga, kura sāka aizrautīgi meklēt apmācības iespējas Polijā, Krievijā, Ukrainā un citur, taču izrādījies, ka tas maksā milzu naudu. Tāpēc kopā ar pārtikas tehnoloģi Santu Rozenbergu nācies eksperimentēt, meklējot atbilstošākās sastāvdaļas un receptūras. Eksperimentos, piemēram, noskaidrots, ka sīrups vai sula kā garšas avots karamelēm neder. Jelgavnieces ražošanā cenšas izmantot dabiskās izejvielas, piemēram, krāsvielas ir hlorofils no spinātiem, bēta karotīns, piparkūku karamelēm prasmīgās rokas izmanto piparkūku garšvielas. Savukārt produkta pamatā ir cukurs, ūdens un glikozes sīrups.

Kaimiņi sūdzas par saldeno smaržu
«Izveidosim smaidiņu,» domājot par zīmējumu, kas būs redzams konfektes vidū, Inga sāk karameļu masas dzesēšanu, kopā liekot dažādas krāsas. Viņai rokās ir divi cimdu pāri, jo masa ir ļoti karsta, tāpēc zem gumijas cimdiem ir arī auduma.
Kamēr masa, kas novārīta līdz māksliniecei zināmajai temperatūrai, dzesējas, Inga stāsta par savām nebūšanām ar kaimiņiem. Proti, pirms laika viņai un palīgiem darbnīca no Pērnavas ielas bija jāpārceļ uz Dobeles šoseju, jo nācies risināt konfliktu ar kaimiņiem, kuriem pie sirds nav nākusi daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā jūtamā karameļu smarža. «Izrādās, nepatikām tikai vienam kaimiņam – kad izvācāmies, citi teica, lai paliekam. Kaimiņš policijai sūdzējās vairākkārt, taču Pašvaldības policija atbrauca tikai vienu reizi. Arī viņi bija apmulsuši, jo nezināja, kā risināt šādu konfliktu,» smej Inga. Taču šis notikums tirgotājai nācis arī par labu – daži pircēji tirdziņos, pienākot klāt, jautājuši, vai viņa ir tā, par kuru sūdzējās kaimiņi. Ja jā – noteikti jāatbalsta un saldais brīnums jānopērk.

Noder senas pazīšanās
Atrast piemērotas telpas Ingai nemaz nebija tik viegli, jo piedāvājums Jelgavā nav plašs. «Arī šī vieta ir pagaidu variants. Jautājām arī biznesa parkā Pārlielupē, taču tur tādu mazu telpu – līdz 70 kvadrātmetriem – nav. Meklēsim jaunu ražošanas vietu, bet tas notiks jaunajā gadā, jo tagad mūsu mērķis ir izpildīt pasūtījumus Ziemassvētkiem,» par prioritātēm stāsta jelgavniece. Negatīva pieredze viņai ir arī ar Jelgavas Biznesa inkubatoru, kur pieteikums novērtēts pozitīvi, taču atbilde saņemta negatīva.
Meklētas arī citas atbalsta formas, taču tajās jelgavniece ir vīlusies: «Reklamē jau skaisti – nāc ar ideju, mēs tevi atbalstīsim. Bet patiesībā nepieciešams biznesa plāns. Tā ir laba lieta un saliek visu pa plauktiņiem, bet nepieciešams arī mārketinga plāns, kura izstrādei nepieciešams piesaistīt speciālistu, taču pakalpojumi nav lēti. Bet šādas naudas topošajam uzņēmumam nav!» Tāpēc, lai ideju attīstītu, talkā ņemti iepriekš iegūtie kontakti, jo Ingas pamatdarbs ir tirdzniecībā.
Jaunā gada mērķis ir arī dibināt uzņēmumu, jo pašlaik kā mājražotāja Inga Zagdaja karameles drīkst tirgot tikai tiešajam patērētājam, bet, piemēram, nodot kādam veikalam – ne. Skaistākais viņas sapnis ir atvērtā tipa darbnīca, kur pircēji varētu sekot karameļu ražošanas procesam.
Viena no iecerēm ir karameles ar diabētu slimiem cilvēkiem, taču to izejvielas ir dārgas. Plānos ir arī vitaminizētas karameles.

Rokas pēc staipīšanas nesāp
«Ziņas» novēroja, ka karameļu gatavošana aizņem apmēram stundu – katlā tiek izvārīta cukura, ūdens un glikozes sīrupa masa, kas vēlāk tiek dzesēta, pievienotas krāsvielas. Pēc tam seko viens no svarīgākajiem procesiem – karameļu staipīšana. Tieši no tā, cik ilgi un aktīvi karamele tiek staipīta, atkarīgs tās kraukšķīgums. «Jo vairāk gaisa tajā iekļūst, jo tā ir poraināka. No daudziem cilvēkiem esmu dzirdējusi, ka mūsu karameles garšo kā bērnībā. Pati neatceros, bet esot bijusi tāda karamele, kas sūkājot kļuvusi poraina,» stāsta Inga. Vēlāk, kad no masas tapušas caurulītes, tās tiek sagrieztas mazos gabalos un – karameles gatavas.
Vai končai pa vidu vienmēr sanāk zīmējums, kas iedomāts? Nē, taču, jo pieredzējušāka Inga kļūst, jo biežāk iecerētais izdodas. Bieži viņai jautājot, vai pēc staipīšanas sāp rokas. Inga apgalvo – nē, lai gan ārzemēs ar karameļu staipīšanu pārsvarā nodarbojas vīrieši.

Strādā līdz vēlai naktij
Pašlaik piedāvājumā ir konfektes ar ābolu, piparmētru, upeņu, citronu, persiku, piparkūku, zemeņu, riekstu, šokolādes – kopā ap 20 – garšu. Nopērkamas arī karameles uz kociņa, savukārt sveramās konfektes tiek piedāvātas trīs veidu iepakojumos – 100, 150 un 300 gramu.
Pircēji lielākoties atrasti tirdziņos gan Jelgavā, gan Rīgā. «Tagad pasūtījumu ir ļoti daudz, gan no uzņēmumiem, gan organizācijām – katrs individuāls. Ja klients vēlas, varam iepakojumu izpušķot ar kādu banti vai pielikt novēlējumu,» Inga, kurai saspringtajā pirmssvētku laikā nākas strādāt pat naktī, upurējot savu privāto laiku. Lieli palīgi darbā ir ģimenes locekļi. ◆

+ 5

ZZ.lv ARHĪVS

Karameļu darbnīcā uzbur saldos smaidiņus un sirsniņas

Kategorijas