Aizsargājamo pieminekļu statusu noņem bezcerīgi zudušiem objektiem (papildināta)

Vakar valsts varas oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» bija publicēta virkne ēku, kuras ar Kultūras ministrija (KM) rīkojumu izslēgtas no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. To starpā bija arī ugunsgrēkā nodegusī Vecpilsētas ēka Jelgavā, Jāņa Asara ielā 3.
KM paskaidrojusi, ka, izvērtējot šo objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam, konstatēts, ka tie praktiski ir gājuši bojā un to lielākā un kultūrvēsturiski nozīmīgākā daļa ir zudusi. «Būtībā šeit ir runa par nodegušiem vai sabrukušiem objektiem, kas dabā praktiski ir zuduši, un izslēgšana no aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta ir dokumentu sakārtošana atbilstoši realitātei,» zz.lv paskaidroja Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.Jau divus gadus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) intensīvi apseko katru valsts aizsargājamu kultūras pieminekli Latvijā un, ja nepieciešams, precizē datus. Pieminekļu saraksts šogad papildināts ar 26 objektiem. Savukārt no Pieminekļu saraksta izslēgti 17 pieminekļi, kuri saskaņā ar likuma «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» 15.pantu pilnībā zaudējuši savu kultūras pieminekļa vērtību: gājuši bojā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, cietuši ugunsgrēkos vai citu iemeslu dēļ, tādēļ neatbilst vairs kultūras pieminekļa statusam, zz.lv skaidro VKPAI Juridiskās daļas speciāliste Viktorija Mote.Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ikviena persona var iesniegt Inspekcijā priekšlikumu izvērtēt kāda objekta kultūrvēsturisko vērtību un atbilstību pieminekļa statusam. Inspekcija regulāri izskata šāda veida priekšlikumus un sniedz uz tiem atbildes. Privāto un juridisko personu iesniegumi ir prioritāri, taču tiek vērtēti arī Inspekcijas speciālistu ierosinājumi.Iepriekš jau ziņots, ka pēc vienošanās ar ēkas līdzīpašniekiem Jelgavas pilsētas pašvaldība nolēma nojaukt izdegušo ēku Jāņa Asara ielā 3, taču formāli to ierobežoja valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.Jelgavas pusē šogad šis ir šogad pirmais pieminekļa statusu zaudējušais objekts, bet patlaban tiek vērtēta šādu kultūras pieminekļu (vēstulē minētajos novados) atbilstība kultūras pieminekļu statusam:- valsts nozīmes arhitektūras piemineklis «Laidars - kalpu māja» Jelgavas novadā, Elejas pagastā, Elejā, Elejas muižā;- vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Kalpu māja «Baltais ērbērģis»» Jelgavas novadā, Sesavas pagastā, Skursteņmuižā;- vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ««Kalnmaču» kalpu māja» Jelgavas novadā, Zaļenieku pagastā, Kalnmačās.Kā arī tiekot vērtēta divu objektu atbilstība kultūras pieminekļu statusam uz iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Uz iekļaušanu aizsargājamo sarakstā pretendē Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bijušajām Vareļu mājām Ozolnieku novadā, Sidrabenes pagastā (pēc Ozolnieku novada Domes ierosinājuma) un Tērvetes arheoloģisko pieminekļu kompleksa rezervāts Tērvetes novadā (pēc Vides aizsardzības kluba ierosinājuma).Savukārt 2009.gadā no saraksta izlēgts vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Slimnīcas korpuss Nr.19» Jelgavā, Filozofu ielā 69.Kaimiņu novados pērn un šogad pieminekļa statusu zaudējuši:- valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis «Kalves senkapi» Rundāles novadā, Svitenes pagastā, pie Kalvēm;- vietējās nozīmes arhitektūras piemnieklis «Tērvetes ūdensdzirnavas» Tērvetes novadā, Tērvetes pagastā, Kalnamuižā.Kopumā pieminekļu skaits palielinās un vairāk objektu tiek iekļauts Pieminekļu sarakstā, nekā izslēgts. Iekļautie objekti ir kultūrvēturiski nozīmīgi un to saglabāšana ir nepieciešama nākamajām paaudzēm, piebilst V.Mote.Kopumā patlaban Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir 8532 pieminekļi: tostarp 5158 valsts nozīmes pieminekļi (no tiem 1267 arhitektūras pieminekļi, 1482 arheoloģijas pieminekļi, 9 industriālie pieminekļi, 2237 mākslas pieminekļi, 40 pilsētbūvniecības pieminekļi, 110 vēstures pieminekļi un 13 vēsturiska notikuma vietas) un 3374 vietējās nozīmes pieminekļi (no tiem 2134 arhitektūras pieminekļi, 1011 arheoloģijas pieminekļi, 1 industriālais piemineklis, 217 mākslas piemineklis, 5 pilsētbūvniecības pieminekļi, 3 vēstures pieminekļi un 3 vēsturiska notikuma vietas). Citādi dalot, tie ir 7125 nekustamie pieminekļi un 1407 kustamie pieminekļi.Patlaban turpinās Pieminekļu saraksta sakārtošanas un precizēšanas darbs, ir paredzēta vēl vairāku objektu iekļaušana Pieminekļu sarakstā (jau šobrīd ir pieņemts lēmums par vairāku objektu iekļaušanu Pieminekļu sarakstā un tiek gatavoti Kultūras ministrijas rīkojuma projekti), kā arī atsevišķu pieminekļu, kas ir zaudējuši savu kultūras pieminekļa vērtību, izslēgšana no tā.(Ziņa papildināta ar informāciju par divu objektu pieteikumiem uz iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.)
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”