Metāls rīklē, koks sirdī

2013. gada 10. decembris 00:00

Koks latviešiem ir gēnos – no guļbūvju namu celšanas tradīcijām līdz mēbeļu kombinātiem padomju laikā, uzskata SIA «Urbiks» īpašnieks Normunds Štefenhagens

Teliņu un sivēnu vietā vecajā fermas ēkā sen mitinājās vējš, kad tā iegādei kokapstrādes uzņēmums «Urbiks» 2008. gadā, bīstami tuvu krīzes purva akačiem, bankā aizņēmās gandrīz 100 000 latu.
Traki bija – nevarēja prognozēt neko, bet bija jāievācas un jāstrādā, saka uzņēmuma vadītājs Normunds Štefenhagens jeb Urbiks, leģendārās jelgavnieku smagā metāla apvienības «Huskvarn» solists kopš grupas dibināšanas 1989. gadā. Par viņa prieku plosīties pa mazām un lielām skatuvēm tagad liecina vairs tikai pagarie mati, zelta riņķis ausī un pamatīgi noputējusi grupas kopbilde kokzāģētavas pieticīgajā garderobē. «Sorī, nav mums vēl biroja,» notraukdams putekļus, saka Normunds.
Pēc drosmīgi spertā soļa bankas virzienā «pēkšņi attapāmies grausta kailajās ķieģeļu sienās». Vēlāk uzņēmums bija spiests lūgt bankai uz laiku atmaksāt tikai daļu no kabatu strauji tukšojošās ikmēneša summas. Nenožēlojot risku, jo pilnveidoties vecajā vietā 200 kvadrātmetru šaurībā, turklāt nomātā, nebija iespējams. Tagad daļu no aptuveni pustūkstoti kvadrātmetru plašajām bijušās fermas telpām izīrē metālapstrādes firmai, tādējādi gūstot papildu ienākumus. «Urbiks» darbnīcā darbdienas vidū rosās vairāki vīri, viens slīpē vārtus, cits restaurē durvis. Ik uz stūra virtuves iekārtu, skapju, plauktu, galdu daļas. Vasaras periodā cits pēc cita rindojas arī terašu un lapeņu pasūtījumi.

Ar motorzāģi pie klienta
Maza uzņēmuma priekšrocība ir iespēja veikt korekcijas kaut pēdējā ražošanas posmā, uzsver Normunds. Par apliecinājumu kalpo zvans no klienta, kurš pēkšņi nolēmis, ka skapja, kuram pēdējā skrūvīte jāieskrūvē jau pēc dažām dienām, bīdāmajām durvīm tomēr nevajag spoguli.
«Urbiks» ir pieredzējis uzņēmums bāru un kafejnīcu interjeru izgatavošanā – sakot no grīdu ieklāšanas un beidzot ar mēbeļu izgatavošanu, un tā ir kā atsauce uz saimnieka «trakulīgo jaunību». «Ieej tukšā telpā un uzbur vidi,» zīmīgi bilst Normunds. Pirms gadiem desmit uzņēmuma speciālisti mūzikas kluba «Jelgavas krekli» agrāko jauniešu diskotēkas vietu pārvērtuši par gaumīgu bāru. Kluba administrācijas lēmums pārkārtot otro stāvu «nejauši sakrita ar grupas «Huskvarn» uzstāšanos». Grupas metālam džinkstot, Urbiks ar motorzāģi meties virsū «dažiem krēsliem, kuriem nu jau bija malkas ceļš», bet skatītāji līdz rīta ausmai turpinājuši veco kluba iekārtu un arī pa kādai sienai legāli demolēt ar veseriem. Pēcāk bijis darbs gan celtniekiem, gan «Urbiks» meistariem. Savukārt grupa, nākamgad sasniedzot 25 gadu vecumu, nolēmusi «ar godu aiziet», stāsta Normunds. Līdz ar to metāls rīklē Normundam vairs tik bieži neskanēs, taču sirdī uz palikšanu apmeties koks, viņš atzīst.
«Urbiks» puiši apmēbelējuši grilbāru «Jautrā lapsa», īru krogus «Donegans Pub» un «Moloney’s Pub» un citas atpūtas vietas Vecrīgā. «Šodien bārs vairs nav tikai dzertuve, bet publiska vieta, kur cilvēki tiekas, iedzer alu, papļāpā vai izkrata sirdi. No tupas dzertuves bārs pārvērties par vietu cilvēciskām attiecībām. Turklāt, darbojoties «Huskvarn», šādas tādas bāra letes stiepes un lieces ir labi apgūtas,» smejas mūziķis un uzņēmējs. Tomēr klientu vidū nav izklaides vietas vien – pēc būvfirmas «Merks» pasūtījuma darbnīcā Jelgavā tapa solu koka daļas labiekārtotajai Daugavas krastmalai pie šovasar atklātā rekonstruētā Spīķeru kvartāla. Savukārt Jelgavas Domes dokumenti glabājas šajā uzņēmumā izgatavotos biroja skapjos.

Nebūs kā kaimiņam
Latvijā ražotas mēbeles jau desmitiem gadu ir starptautiski atzītā kvalitātē, uzskata Normunds. Mums raksturīgi būt labiem amatniekiem, jo koks latviešiem ir gēnos – no guļbūvju namu celšanas pirmsākumiem līdz mēbeļu kombinātiem padomju laikā, viņš vērtē.
Kokapstrādes cehā starp mēbeļu koka daļām un dēļiem manāmas ar skaidu plāksnes. «Mūsdienām atbilstošs materiāls par samērīgu cenu un plašām vizuālo dekoru iespējām. To var kombinēt, izmantojot tikai mēbeļu korpusiem, bet fasādes gatavot no masīvkoka. Turklāt skaidu plāksnes ātrāk nokalpo morāli nekā fiziski,» paskaidro Normunds. Visizturīgākais no mēbeļu materiāliem ir saplāksnis, cauri laikiem nepārspēts palicis masīvkoks – lētākā ir priede, osis ir vidējā cenā, bet ekskluzivitāti nav zaudējis ozols. «Veikalos tagad ir tik plašs klāsts mēbeļu, arī durvju, un tomēr cilvēki izvēlas pasūtīt individuāli. Tas maksā citkārt nedaudz dārgāk, savu reizi krietni dārgāk, bet – nebūs kā kaimiņam.»
Pilsētā galdniecības tradīcijas ir īpašas, jo Jelgavas tehnikums sagatavo jaunos mēbeļu galdniekus. «Tāpēc pieejami labi speciālisti, varam saražot kvalitatīvāk un izmaksas ir mazākas,» norāda Normunds. Jelgavas galdniecības un citi nozares uzņēmumi spriež par asociācijas izveidi, bet pagaidām apvienojušies projektā «Zemgales koka darbnīca», cenšoties ar kokapstrādi aizraut bērnus un jauniešus.
«Urbiks» nodarbina četrus strādniekus, bet, pieskaitot sadarbības partnera Andra Tālberga savā mikrouzņēmumā nodarbinātos vēl trīs, kopā ražotnē ir septiņi darbinieki. Pieredze, spēja izgatavot ātrā tempā un labas atsauksmes, Normunds uzskaita sava uzņēmuma plusus. Īpašnieks ir profesionāls māksliniecisko mēbeļu galdnieks, astoņdesmito gadu beigās absolvējis Rīgas 17. mākslas mēbeļu profesionāli tehnisko skolu, bet vadības zinības papildinājis LLU Ekonomikas fakultātē gandrīz 20 gadu vēlāk.

No taburetes līdz gultai
Galdniekiem nav kā kurpniekiem, kam jāstaigā caurām kurpēm, atzīst Normunds. Ar «otras pusītes spiedienu» viņš šo un to izgatavojis arī savai privātmājai, kur dzīvo kopā ar sievu Ditu, bērniem Artūru (10) un Annu (13). Virtuves iekārta ir savā uzņēmumā gatavota, tagad padomā skapis ar bīdāmām durvīm.
Individuālo klientu vēlmes ir, sākot no taburetes un beidzot ar virtuves iekārtu vai mēbelēm guļamistabai. Pateicoties tam, ka nav šauri specializējies, uzņēmums spējis pārlaist krīzi, prāto Normunds. Kāds kungs pasūtījis iestiklotu un ar krāsni apkurināmu lapeni, piebilstot – jābūt tādai, lai tajā var dzīvot, ja nu sieva izdzen no mājas. No mutes mutē ir labākā reklāma, pārliecināts «Urbiks» vadītājs. Veidojot lielākus projektus, viņš nekavējoties prasīt padomu būvinženieriem. «Koks ir dabisks materiāls, tas var piebriest un – pēkšņi durvis neiet ciet. Tādēļ jāpārzina koka mehāniskās īpašības un jāparedz atbilstoši apdares materiāli, lai kalpošanas laiks būtu maksimāli liels,» skaidro Normunds. «Gribam tiekties uz ekoloģisku mēbeļu ražošanu, jau tagad cenšamies strādāt ar dabai draudzīgiem materiāliem,» viņš atklāj. Ekoloģiskie apdares materiāli gan ir krietni dārgāki, bet maksātspēja «nav tā labākā», vērtē Normunds.
«Pēc gadiem desmit būsim viens no labākajiem kokapstrādes piemēriem Latvijā – tas ir minimālais mērķis. Attīstoties esam gatavi ražot ES tirgum, arī Krievijai,» apņēmies SIA «Urbiks» vadītājs. ◆

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Metāls rīklē, koks sirdī

Kategorijas