Maizīte ar sviestu vai kaviāru

2013. gada 10. decembris 00:00

Uzņēmuma «Pērnava», kas pērn nopelnījis 24 tūkstošus latu, valdes locekli Rozāliju Ziemeli intervē Gaļina Kudrjavceva
- «Pērnava» Jelgavā ir teju vienīgais tirdzniecības centrs, kas pieder jelgavniekiem. Kā spējat turēties pretī ārzemju tīklu veikaliem?
Pati dzīve liek mainīties. Klients patiesībā ir slinks, viņam viss ir jāsagādā, tāpēc šogad mainījām telpu izkārtojumu. Dienas beigās pircēji vēlas ātri un ērti iegādāties pārtiku, arī gatavo produkciju. Savulaik, lai cilvēkiem būtu ērtāk, izbūvējām autostāvlaukumu. Veikals atradās otrajā stāvā, taču, kā jau teicu, cilvēki ir slinki, tāpēc pārcēlām to uz pirmo stāvu. Lai savienotu abus stāvus, atstājām nelielu gaiteni un kāpnes, bet vēlāk sapratām, ka tā bija kļūda – vajadzēja uzreiz paplašināties, izeju uz otro stāvu izbūvējot citādi. Taču, kā jau zināms, eskalatora izveide prasa lielus finansiālos ieguldījumus. Pašlaik domājam, kā situāciju atrisināt – esam pasūtījuši vārtiņus, kas ved uz otro stāvu, taču vēl neesam izlēmuši, ko darīt – vārti var strādāt tikai izejai vai tikai ieejai. Ja nolemsim par izejas vārtiem, jāliek vēl viena kase, kas prasa papildu ieguldījumus. Tagad analizējam, vai zaudēsim klientus otrajā stāvā, jo esam slēguši kāpnes. Oktobra dati gan rāda, ka zaudējam 40 latu dienā, kas nav daudz. Mēbeļu veikals arī izmaiņas nejūt, iespējams, tās ietekmēja aptiekas un fotosalona apgrozījumu.

- Nākamajā gadā Pārlielupē tiks atklāts «Rimi» – jums augs konkurence.
Sākumā par šo ieceri biju bažīga, taču patiesībā katram veikalam pircēji ir savi. Kādu klientu daļu viņi nosmels, tas tiesa, taču mani uztrauc kas cits. Eiropā ir pieredze, ka viena lielveikala tuvumā nebūvē citu, bet Latvijā no tā neesam pasargāti. Esam pieredzējuši, ka tuvumā top «Supernetto», «Maxima», «Iki», bet tagad būs «Rimi». Mēs esam vietējais uzņēmums, kas maksā nodokļus tikai šajā valstī, taču par mums nedomā. Veikals tiek būvēts uz privātas zemes, tāpēc pašvaldība aizbildinās, ka neko nevar darīt. Konkurence būs spēcīga, taču, ja salīdzina esošo veikalu cenas un piedāvājumu, var saprast, ka katram būs savi klienti. Nesaprotu gan, kādu apsvērumu vadīti «Supernetto» īpašnieki paši blakus ceļ «Rimi», jo ir skaidrs, ka ar «Rimi» viņi dotē zemo ceno veikalu, kurā uzcenojums ir ļoti mazs. Laikam viņi uzskata, ka Pārlielupe ir gards kumosiņš.

- Kā spēsiet noturēt klientus?
Mums nākamgad būs 20 gadu. Kādā brīdī jau biju sapratusi, ka sākam novecot, tāpēc bija vajadzīgas pārmaiņas, kas tagad ir kā dāvana jubilejā. Tāpat, lai stiprinātu savas pozīcijas, pirms četriem gadiem iestājāmies Latvijas Tirgotāju savienībā «LaTS». Tagad arī izkārtnē esam uzsvēruši, ka esam savienības biedrs, jo cilvēkiem, saņemot «LaTS» reklāmas avīzi, svarīgi saprast, kur atrodas veikali. Tas gan veicināja jautājumus par to, vai esam pārdevušies kādam tīklam, lai gan patiesībā apvienībā esam sen. Mūsu priekšrocība ir pašu ceptuve, lai arī citos veikalos tādas ir, bet mēs pašu produkcijai neuzliekam lielu uzcenojumu. Viss jau atkarīgs no tā, cik katrs grib nopelnīt – vienam pietiek ar maizi ar sviestu, cits vēlas maizi ar ikriem. Mums ir bijuši piedāvājumi kulināriju tirgot arī citviet, bet gribam, lai klients atnāk pie mums, tāpēc atteicāmies. Nodrošināt organizācijas un iestādes ar kulinārijas izstrādājumiem gan varam.

- Ko «Pērnavai» dod dalība savienībā?
Esam lielā tīklā, kas aptver apmēram 220 veikalu. Tagad varam konkurēt ar citiem tīkliem un prasīt no piegādātājiem labākas cenas. Piemēram, «Rīgas piensaimnieks» apzinās, ka Latvijā viņi piedāvā pircēju iecienītākos biezpiena sieriņus šokolādes glazūrā, tāpēc prasa lielu cenu. Es kā «Pērnava» nespēju ar viņiem cīnīties, jo ražotnei mani simts lati nav svarīgi, bet savienībā esam daudzi veikali, tāpēc varam prasīt zemāku cenu, varam konkurēt sortimenta ziņā.

- Taču cenas jūsu veikalā nav zemākās, ja salīdzina RAF dzīvojamā masīva veikalus.
Ja salīdzina ar «Supernetto» – nav, bet jāvērtē arī kvalitāte. Mūsu gatavotā produkcija noteikti ir lētāka nekā kulinārija citur. Taču cenas citiem produktiem atkarīgas no piegādātājiem – var būt tā, ka «Iki» mandarīni vienu nedēļu ir lētāki, citu – dārgāki un otrādi.

- Vai viegli atrast telpu nomniekus? Pašlaik viena no tirdzniecības zālēm centrā ir tukša.
Mums pieder visa ēka, izņemot spēļu zāli «Zilais dimants». Pašlaik tukša tiešām ir tikai viena telpa. Līdz šim tur atradās lietoto apģērbu veikals, kas līgumu lauza. Gribas kādu atrast, bet tas nav viegli. Man šķiet, RAF trūkst labas kafejnīcas. Lai arī divas jau ir, tās ir cita līmeņa. Mēs savu kafejnīcu atklājām, lai darbiniekiem būtu, kur pavadīt pusdienu pārtraukumu. Cilvēkiem pusmūžā grūti atrast atpūtas vietu, bet arī jauniešu kafejnīcas ir pieprasītas. Kāpēc lai RAF nebūtu jauna kafejnīca? Mums ir projekts par āra kafejnīcas izvedi vietā, kur atrodas strūklaka, taču tam vajadzīga nauda. Tikai rudenī iztīrījām strūklakas baseinu, atkal tas piegružots, lai gan uz katra stūra ir miskastes.

- Vai tagadējie nomnieki telpas pamest negrasās?
Maksā laikus un plāno turpināt strādāt. Daudziem raizes sagādā pāreja uz eiro. Mēbeļu veikala īpašnieki nāca ar lūgumu pārskatīt līgumu, iespējams, viņi pirmo pusgadu pēc eiro ieviešanas varētu nestrādāt, taču telpas grib paturēt sev. Daļēji tieši eiro mani pamudināja veikt rekonstrukciju veikalā, jo nomainījām kases aparātus, līdz ar to bija jāmaina arī visa sistēma un programmatūra.

- Vai jūs neplānojat atteikties no darba pirmajās jaunā gada nedēļās, kad apgrozībā būs abas valūtas?
Nevaram to atļauties. Kaut vai tāpēc, ka arī šajā laikā būtu jāmaksā darbiniekiem algas. Tāpat mūsu produkcija var sabojāties, var būt vēl lielāki zaudējumi. Esam noslēguši līgumu par eiro priekšpiegādi. Būs jāpērk arī skeneri, jo ir ļoti daudz viltotu eiro. Arī tie ir papildu izdevumi.

- Pagājušajā gadā strādājāt ar peļņu. Vai to ieguldāt attīstībā?
Ir ieguldījumi, kas nepieciešami ražošanai. Nopirkām jaunu krāsni, divus putotājus, citas iekārtas. Visas tās ir profesionālas, tāpēc maksā dārgi.

- Spriežot pēc veikalā redzētā, kolektīvs veikalā ir nostabilizējies.
Jā, ir cilvēki, kas strādā jau 20 gadu. Neizjūtam darbinieku trūkumu. Pārmaiņas bija krīzes laikā, kad daudzi ar pārdevēja algu nevarēja nomaksāt savus kredītus un devās peļņā uz ārzemēm. Protams, patīkami tas nebija, taču vismaz zināju, ka viņi nav aizgājuši uz citu veikalu. Ja cilvēki strādā tik daudzus gadus, tas nozīmē, ka viņi jūtas stabili. Ir darbinieki, kas pēc atgriešanās no ārzemēm atkal strādā mūsu veikalā.

- Vai ar algām spējat konkurēt ar blakus veikaliem?
Mums ir stundas likme, tāpēc viss atkarīgs no slodzes. Zāles darbinieki un fasētāji strādā mazāk, kasierēm slodze ir lielāka. Minimālo algu saņem visi – mazāk nedrīkstam maksāt. Pašlaik pie mums nodarbināti 56 cilvēki.

- Vai mārketinga aktivitātēs daudz ieguldāt?
Kādreiz drukājām reklāmas avīzi. Bet neguvām lielu atdevi, lai varētu ieguldīt vēl. Mūsu pircējs mūs pazīst. Tie ir gan RAF iedzīvotāji, gan cilvēki no Ozolniekiem un tie, kas brauc no Rīgas. Zinu kādu sievieti, kas brauc no laukiem pēc mūsu maizes. Tas nozīmē, ka mūsu pašu maize ir konkurētspējīga.

- Vai saistībā ar Zolitūdes traģēdiju un «Maxima» boikotu sajutāt izmaiņas klientu plūsmā?
Nē. Boikots ir boikots, bet liela nozīme ir pieradumam. Ja cilvēks ir pieradis braukt uz konkrētu veikalu, viņš to turpinās darīt. Ja viņš prasīs veikalā konkrētu preci, tirgotājam būs jāpielāgojas. Ja prasa suši, jātaisa plaukts ar precēm suši gatavošanai. Ja atnāk diabētiķis un prasa īpašus produktus – jāveido atsevišķs plaukts. Tagad mums tāds arī ir, nebiju domājusi, ka produkti diabētiķiem maksā tik daudz.

- Veikala konstrukciju pārbaudi pēc traģēdijas neveicāt?
Ēka celta sen un ir ļoti stabila. Agrāk būvēja uz mūžu, neekonomēja. Ja vajadzēja ielikt divas armatūras – lika četras. Kvalitāte bija labāka. Mums vajadzēja paplašināt durvju aili, tā atrodas sienā, kas nav nesoša. Būvnieki bija pārsteigti, cik siena bieza. Agrāk bija speciālas normas – gan ķieģelim, gan šīferim un citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Maizīte ar sviestu vai kaviāru

Kategorijas