Ja nenāks, zvanīs uz mājām
Pie ārsta daudzi laukos nevēršas, jo apzinās, ka izrakstītās zāles nopirkt nevarēs atļauties, atzīst daktere Ināra Staņa
«Nesmēķēju un savai veselībai pats sekoju līdzi,» stāsta 42 gadus vecais Kaspars. Viņš pie ģimenes ārsta pēdējo reizi bija pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad vīrietim vairākas dienas bija paaugstināta temperatūra. Kasparam konstatēja abpusēju plaušu karsoni un nācās doties uz slimnīcu. Ārsts lieki nav jātraucē, uzskata vīrietis, turklāt nav jāpatērē savs laiks, pierakstoties un gaidot pie ārsta rindā. Taču no 2015. gada Kaspars un citi, kas pie ģimenes ārsta nebūs rādījušies vismaz trīs gadus, var gaidīt no daktera personīgu uzaicinājumu ierasties uz veselības pārbaudi.
Ģimenes ārstu trīs un vairāk gadus nav apmeklējuši 18,6 procenti no ārstu praksēs reģistrētajiem pacientiem, liecina Veselības ministrijas apkopotā statistika. Taču ir prakses, kur attiecīgajā laika periodā ar savu ārstu nav tikušies pat 30 procentu no reģistrētajiem pacientiem. Ministrija to uzskata par milzīgu problēmu, tādēļ rosina veikt grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas paredzētu lielāku ģimenes ārsta iesaisti to praksē reģistrēto pacientu apzināšanā, kuri ilgstoši nav vērsušies pēc palīdzības vai veikuši profilaktiskās veselības pārbaudes. Ministrijas iecere ģimenes ārstiem netieši uzliek jaunus pienākumus, kuru pildīšanai būs jāatrod laiks.
Daudzos ģimenes ārstos šāda ministrijas iecere izraisījusi sašutumu. Par nepārdomātu to sauc arī ģimenes ārste Ināra Staņa. Viņas aprūpē ir ap 700 pacientu no Glūdas, Zaļenieku, Svētes pagasta, kā arī Jelgavas. Salīdzinoši nelielajā ārsta praksē daktere strādā viena, uzņemoties arī ārsta palīga funkcijas, tāpēc plānotie jaunie noteikumi viņai paņems vēl vairāk brīvā laika, ko nākas upurēt jau pašlaik.
Jāmeklē, ja dzērumā pārsit pieri
Ģimenes ārstam katrs savas prakses pacients profilaktiskā vizītē būs jāsatiek vismaz reizi trijos gados, lai sniegtu nepieciešamo aprūpi un informētu par profilaktiskajām pārbaudēm, paredz jaunie noteikumi.
«Mūs vairs nekas nepārsteidz, bet domāju, ka tie būs kārtējie liekie pienākumi, ko uzgrūdīs ārsta praksei. Es atdevi šai iecerei neredzu nekādu, jo cilvēku nevar piespiest,» uzskata I.Staņa.
Tikpat nepārdomāts, viņasprāt, ir jaunievedums, ka ātrajai palīdzībai jāziņo ģimenes ārstam par katru uz slimnīcu aizvesto pacientu. «Man šis cilvēks ir obligāti jāatrod, lai gan dažu labu neesmu redzējusi divpadsmit gadu, kopš viņš pierakstījies, pa šo laiku nomainījis savu tālruņa numuru, dzīvesvietu. Arī izvēlēties, zvanīt vai nezvanīt slimniekam, nevaram. Piemēram, dzērumā viņš pārsitis pieri, nogādāts slimnīcā to sašūt, bet ārstam nākamajā dienā pacientam jāzvana un jāinteresējas, kā ar veselību,» sašutusi ārste.
Nāk bērni un večuki
I.Staņa rēķina, ka no 700 viņas praksē reģistrētajiem pacientiem, pēdējos trīs gadus kabinetā nav redzēti aptuveni desmit procentu. Līdz 18 gadu vecumam ārsts cilvēku redz kaut vai piespiedu kārtā, tāpat pie daktera regulāri vēršas hroniskie slimnieki, kas lieto kompensējamos medikamentus. Lielākie grēkāži, kas pie ārsta nav nākuši pat vairākus gadus pēc kārtas, pārsvarā ir darbspējas vecuma cilvēki, lielākoties vīrieši. «Ja sūdzību nav, cilvēks pie ārsta vēršas tikai tad, ja ir kāda steidzama lieta, piemēram, nepieciešama medicīniskā izziņa autovadītāja apliecībai. Citādi piespiedu kārtā es nevienu uz šejieni dabūt nevaru. Dažbrīd ir sajūta, ka veselības ministre Ingrīda Circene kā ginekoloģe ģimenes ārstu problēmas neizprot,» atzīst I.Staņa.
Ārste rāda dokumentus, kuru kļūstot aizvien vairāk. Viņa sūrojas par birokrātiju, kam ārstam nu jāizurbjas cauri. Zemgales ciematā esot problēmas ar internetu, tādēļ darbs pie datora tiek atlikts uz vakara un nakts stundām, strādājot mājās. Ministrijas plāni no ārstes brīvā laika atkal nozags pamatīgu daļu, jo neaktīvie pacienti viņai būs jāmeklē, ik pa laikam pāršķirstot pacientu kartītes.
Par nenācējiem atņems naudu
Ārste spriež, ka pie ārsta daudzi lauku cilvēki nevēršas, jo apzinās, ka izrakstītās zāles nopirkt nevarēs, arī uz pilsētu pie speciālista aizbraukt daudziem ir dārgi, tāpēc labāk izvēlas nostāju – pie ārsta neiet un nezināt, kas kait.
Gadījumos, kad cilvēks pie ārsta nav vērsies trīs un vairāk gadus, valstij būs tiesības kapitācijas naudu (63 santīmus mēnesī par katru pacientu, ko ģimenes ārsts saņem kā par kvalitātes kritēriju izpildi) ārstam nemaksāt līdz brīdim, kamēr pacients nemeklēs viņa palīdzību. Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2015. gada.
Reizi gadā ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai veiktu vispārējo veselības pārbaudi. Par to pacienta iemaksa nav jāmaksā. ◆
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”