Uz saulvedi nepaļaujas

2013. gada 3. decembris 00:00

284

SIA «Eko Zeme» Platones pagastā gada laikā trīskāršo ražošanas jaudu un ar slieku kompostu sāk iekarot tirgu Āfrikas kontinentā

«Daudzi uzņēmēji nozarē gaida saulvedi ar lielo līgumu,» atzīst Jānis Freibergs, «Eko Zeme» tehniskais direktors. Biohumusu «nav problēmu saražot, problēmas sākas tad, kad tas jāpārdod», viņš norāda. Latvijas tirgū visiem pašmāju ražotājiem ir pašauri, tādēļ gadu miju «Eko Zeme» sagaida ar cerībām iekarot pircēju simpātijas Marokā un citās ZR Āfrikas valstīs.

Pusotra tonna darbinieču
Degunu piepilda lauku pagraba aromāts, kad J.Freibergs atver durvis, aiz kurām no metāla sastatnēm un koka paliktņiem veidotos piecstāvu «daudzdzīvokļu namos» mitinās aptuveni pusotra tonna čaklo mēslu sliekas hibrīdu. Pārstrādāt maltīti ir augsnes augstvērtīgās piedevas ražotāju galvenais uzdevums, ko sliekas koka kastēs ievietotos polipropilēna maisos nenogurstoši veic, vienlaikus strauji vairojoties. No Jelgavas novada saimniecībām atvestie kūtsmēsli kopā ar zaļmēslojumu ir slieku ikdienas ēdienkartē. Istabas temperatūra, ko nemitīgi uztur apkure, ļauj sliekām čakli rosīties arī ziemā, kamēr amatieri slieku audzētāji ziemā ar pūlēm notur vien septiņus astoņus grādus, nodrošinot slieku izdzīvošanu, bet ne apetīti un vairošanos. Kādreizējā dārzeņu pārstrādes ceha augstie griesti lika domāt, kā efektīvi izmantot nevis slieku mītnes telpas platību, bet tilpumu, tāpēc par labāko atzīta audzēšana vairākos stāvos, lai arī tas nav nedz vienkārši, nedz ērti. «Ja kāds domā, ka šis ir viegls bizness, lai pamēģina!» Sijāšanas un fasēšanas process ir pietiekami mehanizēts, lai pašreizējo produkcijas apjomu aprūpētu tikai divi algoti darbinieki. Dienas laikā var izsijāt pat 15 kubikmetru biohumusa.
No ražotnē līdz šim ieguldītajiem aptuveni 200 000 eiro ap 15 procentu ir «skolas nauda», kā Jānis dēvē pieredzes punus. Patlaban būtu jau divas slieku «pilsētas», nevis viena, ja netiktu piedzīvota masveida to bojāeja pēc neveiksmīga eksperimenta. Cerot uz slieku vairošanās bumu, ko vajadzēja radīt, sadaloties rūgstošu dārzeņu «vīnam», no zemniekiem iepirkti burkāni. Taču, tos nogaršojušas, sliekas sākušas sprāgt uz pusēm. «Ar izslēgšanas metodi secinājām, ka vainīgas kādas ķimikālijas, ar ko lielražošanā apstrādā dārzeņus, lai tie ilgāk glabātos,» atzīst J.Freibergs. Kopš tā laika Jānis lielražotāju dārzeņus neiegādājas arī ģimenes galdam. Tagad katrā kastē darbojas aptuveni trīs četri kilogrami no atjaunotās slieku saimes. Ik pēc trim mēnešiem to apjoms dubultojas un var izveidot divus jaunus «dzīvokļus». Rijīgās darbinieces vienu barības devu notiesā nedēļas laikā, bet visu mēslu maisu pārstrādā trīs mēnešos.
Vēl vairāk nekā apstrādātie burkāni J.Freibergu pārsteigusi apmeklējuma laikā Marokā novērotā lielsaimnieku pieeja. «Mums ļaunākajos sapņos nerādās, kādu ķīmijas daudzumu var gāzt, lai izaudzētu produkciju Marokā,» mandarīnu drudža priekšvakarā saka Jānis.

Kur kavējas kuģis no Latvijas?
Brīdī, kad atvērsies jauna reģiona tirgus, ar viena uzņēmuma jaudu nebūs pietiekami, paredz J.Freibergs. «Latviešiem būs jāsadarbojas, par to nav šaubu. Varbūt spēsim ar laiku radīt līdzīgu struktūru kā piensaimnieku kooperatīvi. Pagaidām šķiet, ka nozarē prevalē latviskā mentalitāte ierakties savā viensētā.» Lauksaimniecības izstādē Marokā šogad aprīlī J.Freibergs pārliecinājies, ka biohumusu Marokā īsti nepazīst, bet arī Latvijā daudzi par to joprojām neko nezina – Jānis apliecina, ka nebaidās no kultūru atšķirībām. Platones ražojumus piedāvās Marokas bioloģiskajām saimniecībām – tomātu, gurķu, baklažānu, citrusaugļu audzētājiem.
Nākamajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniegs ap 100 000 eiro, lēš J.Freibergs, bet šo aizvadīs ar 50 000 eiro apgrozījumu, kas kopš pagājušā gada audzis divkārt. «Daudziem nolaidās rokas pēc tam, kad kļuva skaidrs – vieglas peļņas nebūs. Tagad pats par sevi pasmaidu, ka sākumā uzķēros uz solījumiem īsā laikā tikt pie lielas naudas, ja nopirkšu dažas kastītes slieku. Cilvēkiem tika sasolīts, ka pāri jūrai sēž puiši kamieļos, gatavi maksāt tūkstoš eiro par tonnu biohumusa, un lūkojas, kur kavējas kuģis no Latvijas,» pasmaida J.Freibergs.
Dzīvesbiedres Aigas Rātes aizsāktais bizness licis aizrautībā iemirdzēties acīm arī bijušajam autotirdzniecības speciālistam. J.Freibergam vēlāk birušas arī izmisuma asaras, kad valsts atbalstu nodrošinošās Hipotēku bankas darbinieki par «Eko Zemi», maigi izsakoties, vien pavīpsnājuši. Piesaistīt finanšu resursus un attīstīties vai slēgt ražotni – tieši pirms gada uzņēmēji bijuši dilemmas priekšā. Nauda bija iztērēta, taču bija noslēgti līgumi ar vairākiem veikalu tīkliem. «Tas radīja ilūzijas, ka jādodas uz banku. Biju cerību pilns, līdzi bija visi sūri grūti iegūtie līgumi, bet ārā iznācu kā ar mēsliem apliets. Par mani burtiski izņirgājās: kas tas vispār par biznesu? Aizvēru bankas durvis, un man, pieaugušam vīrietim, bija asaras acīs.» Aiga un Jānis sapratuši, ka bankās vairs nevērsīsies, ķērās pie biznesa plāna rakstīšanas un sāka meklēt investorus. «Uzņēmums, lai arī pašu izlolots, tomēr nav bērns. Investoru nauda bija labākais risinājums. Viņi gaida savas dividendes, bet mums nemāca, kā audzēt sliekas un sijāt biohumusu, tāpēc esam apmierināti.»

Mērojas spēkiem ar lietuviešiem
«Katrai trešajai automašīnai virzienā Eleja – Rīga ir lietuviešu numuri, man tas kremt. Mūsu uzņēmums ir viens no tiem, kas spiests stāties pretī lietuviešu invāzijai un dempinga cenām,» saērcināts ir J.Freibergs. Tomēr «Eko Zemes» produkcija plauktos izcīnījusi vietu līdzās Lietuvas ražojumiem lielākajos veikalu tīklos, tostarp «Maxima». Dizainera un ģimenes drauga Arvila Feldmaņa veidotais askētiskais iepakojums vedina domāt par kvalitāti. «Savu produkciju pozicionējam kā «premium» klases, jo izmantojam labākās izejvielas. Piemēram, ražojot augsnes maisījumus, izmantojam Kaigu purva kūdru, kas ir starp augstvērtīgākajām Baltijā.»
Nākamo gadu uzņēmums sāks ar desmit jauniem produktiem, tostarp augsnes maisījumiem rozēm un zemenēm. «Visi maisījumi sastāv no zināmiem komponentiem, bet būtiskas ir proporcijas,» paskaidro J.Freibergs. Receptes izstrādātas ar Jelgavas Biznesa inkubatora atbalstu un Augsnes institūtu Kauņā. ES atbalsts 100 000 eiro apmērā šā gada sākumā devis iespēju iegādāties fasējamo līniju, universālu palīgu frontālo teleskopisko iekrāvēju, bet lieljaudas biohumusa sijātāja prototips izstrādāts un uzbūvēts sadarbībā ar uzņēmumu «VEF Telekom». Šādu iekārtu gatavi izgatavot arī citiem nozares uzņēmumiem. J.Freibergs ielaiž pirkstus izsijātajā slieku kompostā, kas pēc struktūras atgādina kafijas biezumus.
«Pirmās biohumusa un augsnes maisījumu kravas aizvešana pērn aprīlī uz «Depo» bija ļoti satraucošs mirklis. Bija neziņa – vai cilvēki to pieņems, vai nopirkušajiem būs laba raža? Ražošanas apjomus gada laikā esam kāpinājuši vairāk nekā trīs reizes. Mūsu produkti Latvijā ir akceptēti un zīmols pamanīts. Sirdi priecē, ja izstādē tantiņa pienāk un saka – pamēģināju, un dārzs aug griezdamies,» gandarīts J.Freibergs.
«Visos līmeņos jūtams ķīmisko mēslošanas līdzekļu ražotāju lobijs – sākot ar ES direktīvām, kas rakstītas ne gluži par labu viņiem, bet pret mums. Tikmēr klimata izmaiņu dēļ lauksaimniecībai izmantojamo platību apjoms samazinās. Bet lielražošanā noplicinātu augsni atjaunot spēj humusvielas. Lēnā garā pasaulei jāmainās uz labu, bioloģiskajam virzienam atkarojot daļu no intensīvās lauksaimniecības,» pauž J.Freibergs. «Mūsu vīzija ir atrast kompromisu – labus rezultātus var gūt, samazinot minerālmēslu daudzumu, to aizstājot ar biohumusu, kam ir gan augsni atjaunojošas, gan augu attīstību stimulējošas īpašības. Ja cilvēks, kurš grib uzaudzēt muskuļu masu, saēdīsies ļoti daudz «pulverīšu», nodarīs sev pāri. Arī augam jāuzņem pareiza deva biohumusa, pārdozēt nedrīkst.» ◆
Profesors Ģederts Ieviņš, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs
◆ Man ir īpaša attieksme pret uzņēmumu «Eko Zeme», jo viņi ir vieni no retajiem, kas, vēl autiņos būdami, vēlējās sadarboties ar zinātniekiem. «Eko Zeme» meklē patiesību par savu produktu, nevis vienkārši bīda mārketingu, sekojot tendencei dzīvot ekoloģiski pareizāk, lai panāktu noietu savai precei. Ierasta prakse lauksaimniecībā lielos apjomos lietot minerālmēslus, visdažādākos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir absolūti ķīmiskas vielas un cilvēka organismam lielā koncentrācijā bīstamas. Biohumusa izmantošana, daļēji aizstājot minerālmēslus, sniedz iespēju audzēt pārtiku, kas kaitīgās vielas nesaturētu pārspīlētā daudzumā. Biohumuss ir perspektīvs ilgtermiņā, jo to iegūst no lauksaimniecības atkritumiem. Apsveicami ir mēģinājumi inovatīvo produktu izmantot augsnes auglības palielināšanai kopumā, turklāt tas satur minerālvielas augiem labi pieejamās formās. Ir pētījumi, kas apliecina biohumusa spēju palīdzēt cīņā ar slimībām un kaitēkļiem, arī sausumu. Biohumusa lietošana varētu dot labus rezultātus arī Marokā, kur ir daudz lauksaimniecībā izmantojamu zemju, bet augsnes cieš no sausuma un tām ir cieta struktūra.

+ 4

ZZ.lv ARHĪVS

Uz saulvedi nepaļaujas

Kategorijas