ZZ.lv ARHĪVS

Draud iebrukt jumts

Gaitis Grūtups

2013. gada 3. decembris 00:00

111
Draud iebrukt jumts

Kalnciema – Klīves evaņģēliski luteriskajai baznīcai ieliekušies griesti, kas spriežas virsū ērģelēm, un šīfera jumtā izveidojušies caurumi – tas mudinājis dievnama draudzi glābt avārijas stāvoklī esošo arhitektūras pieminekli.


2000 latu līdzfinansējumu baznīcas jumta un griestu rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei pagājušajā nedēļā apstiprināja Jelgavas novada Dome. 500 latu šim mērķim atvēlējis Valsts kultūrkapitāla fonds. Draudze noskaņota vairākkārt iecerēto jumta rekonstrukciju šoreiz paveikt līdz galam. 
Valgundes pagastā uzkāpjot Kalnciema – Klīves baznīcas bēniņos, redzami 24 metāla armatūras stieņi, kas ar skrūvēm savelk un notur pie spārēm griestu sijas. Dienvidu pusē šīfera jumtā spīd jaunizveidojies caurums apmēram trīs plaukstu lielumā. 




Kalnciema – Klīves draudzes dievkalpojumu noturēšanai turpmāk tikšot meklēta cita vieta, norāda draudzes mācītājs K.Kovaļovs. Viņš reizē kalpo arī Lestenes dievnamā, no kura pēc kara bija palikuši vien mūri, bet tagad tajā notiek dievkalpojumi. Mācītājs cer, ka, no dažādiem avotiem piesaistot līdzekļus, varēs atjaunot arī Kalnciema – Klīves baznīcu. Pati draudze šim nolūkam plāno iegūt līdzekļus, izstrādājot tai piederošu mežu. 
Draudzes priekšnieks Ilgonis Lagzdiņš, «Ziņām» izrādot dievnamu, ir norūpējies – jumts atkal būs jālāpa. Kaut arī jau pērnvasar atzīts, ka baznīca ir avārijas stāvoklī, vēl līdz pat šā gada novembrim tajā divas svētdienas mēnesī notika dievkalpojumi. 
Draudzes priekšnieks, kas šajā amatā ir kopš 1983. gada, atzīst – griesti dievnamā stāv ieliekušies jau vairākus gadu desmitus. Viņam neliekas, ka tie varētu pēkšņi iegāzties. I.Lagzdiņš piebilst – pa vietām izdrupušajiem griestiem netverami zūd siltums. Tādēļ baznīcu ziemā nevar piekurināt un dievkalpojumos draudze pulcējas 11 kvadrātmetru lielajā mācītāja palīgtelpā jeb sakristejā, kas atrodas aiz altāra.


Baznīcu pārbauda ne pirmo reizi
Ēkas stāvoklis vairākkārt izzināts jau agrāk, taču tas nav vainagojies ar rekonstrukciju, secina Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes izveidotā uzņēmuma «Pastorāts» arhitekte Helēna Dekante, kas vada Kalnciema – Klīves jumta rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi. Viņa piebilst, ka virsvaldei nav tiesību aizliegt noturēt dievkalpojumus avārijas stāvoklī esošās telpās. Tas, viņasprāt, būtu jāapzinās draudzei pašai vai arī jāpieprasa pašvaldības būvvaldei. Projekta izstrādi plānots pabeigt janvārī.  
Vecākie draudzes locekļi atceras, ka nopietnāks jumta remonts Kalnciema – Klīves baznīcai veikts pēc 1969. gada vētras postījumiem. Toreiz atjaunoja ziemeļu pusē vēja norauto šīferi, taču dienvidu pusē palika vecais. Tur arī visvairāk iztrupējušas sijas, liekot nosēsties griestiem. Baznīcas jumts un griesti laboti arī atmodas laikā ar vietējās paju sabiedrības «Vienība» spēkiem. Kā atceras darbu vadītājs Kārlis Rimša, toreiz griestu sijas savilktas ar armatūras stieņiem, kuru skrūves izvirpoja Kalnciema Būvmateriālu kombinātā. Tomēr agrāk paveiktais nav pasargājis jumta konstrukcijas no mitruma, kas nāk no caurā jumta un turpina bojāt sijas.   

Ērģeles darbina kājminamās plēšas
Baznīca celta 1854. gadā pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta. Draudzē kalpojuši tādi slaveni mācītāji kā Morics Konrādijs, Jānis Reinhards un Kalnciema pagastā dzimušais Jēkabs Ķullītis, stāsta līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pastāvējušā vecā Kalnciema pagasta pētnieks vēstures students Dāvis Beitlers. Jaunais vēsturnieks uzsver, ka šī baznīca ir viena no retajām Latvijā, kur, par spīti gadiem nekurinātajām telpām, joprojām darbojas ērģeles ar kājminamām plēšām. Tās trīsdesmitajos gados būvējis meistars Andrejs Sūnāklis. Īpatnēji, ka baznīcā ir divas kanceles. Lielākā, kas, uz altāri skatoties, atrodas kreisajā pusē, domāta mācītājiem, bet labajā pusē – mācītāja aizvietotājiem, pērminderiem, kas agrāk parasti bijuši Kalnciema skolas skolotāji. Kopš baznīcas uzbūvēšanas tajā atrodas nezināma autora glezna «Kristus pie krusta». ◆