Jēzus bērniņš lielveikala miskastē

2013. gada 29. novembris 00:00

Pēc nelaimes notiek vērtību pārvērtēšana – Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Guntars Lūsītis Adventes laiku redz īpaši Dieva tuvuma bagātu

Ienākot Zaļenieku Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes aptuveni 200 gadu vecajā mācītājmājā, kur patlaban saimnieko mācītājs Guntars Lūsītis ar sievu Signi un meitiņu Lienu, pārņem sajūta it kā šai vietā sajaucies laiks. Pie durvīm pirmā Adventes svētdiena, kas parasti ievada lielo pārdomu un jauna sākuma gaidīšanas sezonu. Taču, šķiet, ka šogad pirmās sveces oficiālais «starts» jau nokavēts. Tas bija Melnajā ceturtdienā Zolitūdē, kad bojāgājušo piemiņai un cietušo cerībai tika iedegts tūkstošiem spožu gaismiņu. Tāpēc arī šie Ziemassvētki būs citādi – daudz gaišāki un svētītāki –, jo patlaban ļaudīs strauji un dziļi notiek nopietnu vērtību pārvērtēšana, pārliecināts mācītājs.

«Mērās» zīmolu apģērbiem un kurpēm
«Pēdējos gados mani ļoti skumdināja, ka cilvēki ir stipri tālu aizgājuši no Adventes laika un Ziemassvētku patiesās būtības. To ļoti labi raksturo kāda glezna, ko ievēroju Saldus Svētā Gregora kristīgās kalpošanas skolā. Tajā attēlota universālveikala «Centrs» ieeja, virs kuras novietots salavecis un egle, bet iekšā Ziemassvētku svētvakarā plūst pelēka ļaužu masa. Blakus novietots glauns mersedess un stāv kungs solīdā smokingā. Viņš pasniedz roku sievietei sarkanā kleitā ar dziļu dekoltē, bet otrā pusē ir miskastes, kurās neviena nepamanīts guļ Jēzus bērniņš. Šī glezna simbolizē mūsdienu Ziemassvētkus ar iepirkšanās drudzi,» savas izjūtas atklāj Guntars Lūsītis. Viņam šķiet nepieņemama komercializācija, kas pārpludinājusi svētkus un to gaidīšanu. Globalizācijas ietekmē cilvēki sākuši «mērīties» nevis ar sirsnību un līdzjūtību, bet zīmolu apģērbiem, apaviem un somām. «Sabiedrība atpērkas. Ņem kredītus, iegādājas dārgas dāvanas, bet sirds tuvības nav. Mēs par maz veltām uzmanību cits citam, arī ģimenē. Labāk nolikt šīs dāvanas malā un pašam pagatavot kādu mīļu kartīti vai dāvaniņu, būs daudz patīkamāk,» novērojis mācītājs.

Vēl neesam atkāpušies no Dieva
Tomēr šogad garīdznieks tic, ka lielais iepirkšanās drudzis ies secen vai vismaz būs krietni mazinājis savu apetīti. «Domāju, traģēdija Zolitūdē daudziem lika aizdomāties, kāpēc tas notika tieši lielveikalā un laikā, kad tur pulcējas visvairāk cilvēku. Es to saredzu tā, ka Dievs ar šo notikumu šķīsta mūsu tautu. Tas noticis tieši pirms Adventes laika, kad pārdomāsim savas vērtības. Līdz ar to paredzu, ka piedzīvosim ļoti skaistus Ziemassvētkus. Cilvēki būs daudz atvērtāki, iejūtīgāki un uzmanīgāki cits pret citu. Dievs nebija šīs nelaimes autors. To izraisīja vairāk nekā 20 gadu laikā uzkrātā cilvēku bezatbildība. Viņš vienkārši brīdināja, varētu pat teikt – pieļāva,» pārdomās dalās Guntars Lūsītis.
Mācītājs novērojis, ka lielā nelaime cilvēkus vilkusi tuvāk Dievam – Mūžības svētdienā baznīcas ne tikai Zaļeniekos, bet arī citviet Latvijā bijušas pilnākas nekā parasti Ziemassvētkos vai Lieldienās. «Paldies Dievam, neesam no Viņa atkāpušies. Lai arī tikai krīzes situācijā, bet cilvēki nāk uz baznīcu. Paskatieties, kas notiek citviet Eiropā. Daudzos dievnamos ierīkoti bāri, bibliotēkas, sporta zāles vai pat dzīvokļi,» nopūšas garīdznieks, vēlēdamies, kaut cilvēki spētu iziet secīgu ticības ceļu, kādu atklāj Baznīcas gads – tas nāktu par svētību. «Lielākā problēma ir tā, ka visi ļoti gaida Kristus piedzimšanu – pārvērtē vērtības, ir līdzjūtīgi, aicina ziedot. Taču, kad Ziemassvētki beidzas, viņi atslābst un neaiziet pat līdz ciešanu laikam un Lieldienām, kas man pašam ir visemocionālākie svētki, jo tieši augšāmcelšanās ir visas kristietības stūrakmens,» min Guntars Lūsītis.

Visvairāk noguris Ziemassvētkos
Savukārt Adventes un Ziemassvētku laiks Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam ir viens no aizņemtākajiem. Tas paiet kalpošanā, aizlūgšanās, personīgās sarunās un mājas vizītēs. «Ģimenē mums katru gadu ir Adventes vainags. Sveces parasti iededzam vakarā pēc dievkalpojuma, jo citā reizē nav laika. Visvairāk noguris esmu Ziemassvētkos, bet jāsaņemas, jo ģimene taču gaida. Meitiņa ļoti gaida sniegu, kad varēs šļūkt no kalna, uzspēlēt hokeju un, protams, doties pakaļ eglītei. Viņai tas ir liels notikums,» mazos mirkļus, kas dzīvē dod lielu spēku, atklāj mācītājs, kuram tieši šodien aprit desmit gadu kopš ordinācijas. Priecādamies par draudzes augšanu, Zaļeniekos mācītājs kalpo divus gadus. Vēl viņa pārziņā ir draudzes Anneniekos, Tērvetē un Augstkalnē. Darba pilnas rokas, tāpēc arī mācītājam jāprot uz mirkli apstāties un pakavēties sveču gaismā. Svētdien iedegsies pirmā no četrām. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Jēzus bērniņš lielveikala miskastē

Kategorijas