Kāds repertuārs, tāds māksliniekam noskaņojums

2013. gada 28. novembris 00:00

«Māmuļas» Zelta zālē Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas rīkotajā kamermūzikas koncertā 19. gadsimta komponistu Roberta Šūmaņa, Sezāra Franka, Johannesa Brāmsa un Ernsta Šosona radītās noskaņas klausītājiem dāvāja klarnetists Guntis Kuzma un pianiste Sintija Šteinkopfa. Šo faktu neapšaubāmi var vērtēt kā jaunu pakāpienu jelgavnieces, mūsu Mūzikas vidusskolas kādreizējās absolventes, bet tagad jau Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Arņa Zandmaņa klavierklases 4. kursa studentes Sintijas Šteinkopfas muzikālajā karjerā.

Īpašā mūzikas ķīmija
«Mūsu sadarbība radās mācību procesā. Sintijai es biju tā saucamais «ilustrators», jo klavierspēles studentiem obligāti jāapgūst arī koncertmeistara prakse. Respektīvi, jāparāda, ka topošais pianists ne tikai būs virtuozs meistars savās solo programmās, bet arī pratīs muzikāli pavadīt kāda cita instrumenta spēlētāju, sekmīgi iekļauties dueta, trio vai lielāka kameransambļa muzicēšanā,» stāsta Guntis Kuzma.
«Es to sauktu par tādu kamermuzicēšanas specifiku vai īpašo ķīmiju, kad jau pēc vienas vai divām frāzēm ir saprotams, ka divi mūziķi «ir uz vienas elpas» jeb jūt un domā vienādi. Man liekas, ka tas bija pietiekams iemesls, lai sadarbību turpinātu. Tā apguvām skaņdarbu pēc skaņdarba, un uzkrājās zināms repertuārs, lai izveidotu kopīgu koncertprogrammu,» turpina pazīstamais mūziķis – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars un kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» pirmā klarnete, arī Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēks (jaunākajos laikos sācis apgūt arī simfoniskā orķestra diriģēšanu).
Uz jautājumu, vai izvēlētās koncertprogrammas nosaukums «Romantiskās noskaņās» tiešām atbilst mūziķa tā brīža noskaņojumam, G.Kuzma atjoko, ka tas atkarīgs no repertuāra – kāds repertuārs, tāds arī noskaņojums, ja vien esi īsts mākslinieks. «Bet klarnete jau pati par sevi ir tipiski romantisks instruments,» konstatē Guntis, «tāpēc nolēmām, ka pirmo kopīgo koncertu sāksim ar tipisku zelta repertuāru.» Piemēram, Brāmsa sonātes G.Kuzma atskaņojis jau vairākkārt, gan kopā ar Agnesi Egliņu, gan vēl pirms tam ar Olgu Prjadko, taču «Brāmsa skaņdarbi pieder pie tiem, kurus var spēlēt visu mūžu un katrreiz atrast tajos kaut ko jaunu».
Šoreiz J.Brāmsa Otrā sonāte klarnetei un klavierēm tika atskaņota kopā ar Sintiju, bet klausītājiem pilnīgi jauna atklājās R.Šūmaņa «Fantāzijas» un E.Šošona mūzika, ko Rīgā Guntis vēl nekad nebija spēlējis.
«Es uzskatu, ka mūzikā nav vecuma ierobežojumu, tāpat kā politisku un reliģisku aizspriedumu,» G.Kuzma veikli izvairījās no «Ziņu» korespondenta mēģinājuma izdibināt, vai klavierspēles studente S.Šteinkopfa bijusi līdzvērtīgs partneris jau atzītam meistaram. «Tas, ka man ir lielāka pieredze, ir pluss mums abiem, jo arī es šādā sadarbībā ar jaunākiem kolēģiem mācos un vienmēr gūstu ko jaunu,» atzina klarnetists.
«Par Sintiju jautājums var būt tikai viens – vai viņa ir uzlecošā pianisma zvaigzne vai jau uzlekusī pianisma zvaigzne,» Gunta secinājums neizklausās pieklājības normu diktēts. «Par to, ka viņa šodien mirdzēja spoži, manuprāt, neradās šaubas nevienam klausītājam.» Tāpat kā par dueta kopīgo sniegumu – ne velti neiztika bez piedevām – Kloda Debisī «Mazā skaņdarba» klarnetei un klavierēm.

Jauns pakāpiens
«Protams, arī es esmu visnotaļ romantiski noskaņota, tāpēc mums tik viegli bija saskaņot koncerta repertuāru, bet savam solo numuram izvēlējos Sezāra Franka skaņdarbu,» «Ziņām» stāsta S.Šteinkopfa, gan piekrītot iebildumiem, ka tieši tas šajā vakarā izskanēja visdramatiskāk. «Jā, savā ziņā skaņdarbs ir pat traģisks, varbūt tāpēc to bija ļoti viegli spēlēt tieši šovakar, kad visapkārt tik daudz reāla pesimisma un attiecīgā noskaņa nebija speciāli jāpiemeklē.»
«Protams, šis koncerts ir jauns pakāpiens manā karjerā. Noteikti,» apstiprina Sintija. «Līdz šim esmu spēlējusi tikai kopā ar labākiem vai sliktākiem, bet studentiem, kamēr Guntis Kuzma jau ir atzīts mākslinieks.»
S.Šteinkopfa šķiet atguvusies no nesenajiem pārdzīvojumiem Jāzepa Vītola 6. starptautiskajā pianistu konkursā (tajā piedalījās vēl viena Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolvente – par Sintiju gadu jaunākā Zane Rubesa), kurā līdz finālam tikt, tāpat kā kolēģei, neizdevās. «Sapratu, ka tajā brīdī neizdarīju visu, un attiecīgi saņēmu pēc nopelniem.» Paškritika šoreiz šķiet nevietā, jo piedalīšanās šādā konkursā un iekļūšana otrajā kārtā jau vērtējama kā panākums. ◆

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Kāds repertuārs, tāds māksliniekam noskaņojums

Kategorijas