Drošības vārdā Jelgavas satiksmes dalībniekiem jāmaina paradumi

2013. gada 26. novembris 00:00

Jelgavas Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes speciālistu, bijušo pilsētas mēra vietnieku Vili Ļevčenoku (ZZS) intervē Edgars Kupčs

- No 4. novembra esat galvenais speciālists Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes projektu realizācijas grupā. Kādi ir jūsu pienākumi?
Koordinēju projektu realizāciju. Nāk atkal liels projekts – tā saucamais terminālis ap dzelzceļa staciju. Vajadzēs attīstīt arī tā iekšpusi ap sešu hektāru platībā, lūgsim Satiksmes ministriju pašvaldībai nodot dzelzceļa zemi, kas ir pie «Daugavas» stadiona. Būs jārīko konkurss un jāmeklē investori, kas vēlēsies šo vietu attīstīt – domāts vēl viens liels mašīnu stāvlaukums, tirgus, autoosta.

- Kad šo projektu varētu sākt realizēt?
Domāju, ka 2015. gadā. Tad būs jau gatavas piegulošās ielas.

- Par ielām runājot, jūs kā mēra vietnieks tautsaimniecības jomā arī līdz šim vairāk nekā desmit gadu garumā esat bijis tieši atbildīgs par ielu rekonstrukciju. Kā vērtējat satiksmes uzlabojumus pilsētā?
Viens no maniem uzdevumiem, strādājot iepriekšējā amatā, bija visa pilsētas saimniecība. Zinām, cik nolaistas bija asfaltētās ielas. Uzskatu, ka Jelgavas centrālajā daļā un arī ārpus izdarīts ļoti daudz ielu asfaltēšanā un sakārtošanā.

- Vismaz divas lietas satiksmes dalībniekus arvien dara bažīgus – luksoforu skaits un to darbība, kā arī veloceliņi, kas netiek vai arī tiek ļoti dažādi apzīmēti un jauc prātus riteņbraucējiem un gājējiem.
Konkrētos ielu posmos ir atšķirīgs un ierobežots platums – tas ir ierobežots gan tāpēc, ka daļēji zeme pieder privātīpašniekiem, gan tiltu un starptiltu posmu dēļ. Tāpēc visās vietās nav iespējams realizēt standartiem atbilstošu ielas platumu, lai norobežotu riteņbraucēju celiņus no gājēju plūsmas. Valsts standartā ir noteikts, cik platām jābūt ietvēm, lai tajās paredzētu atsevišķu joslu velosipēdistiem. Kur tās ir pārāk šauras, tur to nevar izdarīt.

- Liepājā un daudzās citās pilsētās ir jauni veloceliņi, kas atbilstoši norādīti, bet tiem blakus ietve ir tikpat plata vai pat šaurāka par riteņbraucējiem paredzēto joslu.
Es nevaru pateikt par citiem, bet Jelgavā ir būvēts atbilstoši standartiem. Iespējams, kaut kur ir kļūdas. Bet tad jārunā par konkrētām vietām.

- Piemērs ir Raiņa iela, kur riteņbraucēju celiņš, kaut arī ir no sarkana bruģa, nav apzīmēts un norādīts ar ceļa zīmēm.
Horizontālais marķējums varbūt nebija paredzēts projektā, bet zīmēm Raiņa ielā jābūt. Nav? Es tad paskatīšos, bet neesmu to ievērojis, jo ar riteni nebraucu.

- Gājēji arī nav īsti apmierināti ar pogu spiešanu krustojumos, lai tiktu pāri, jo inteliģentā satiksmes vadības sistēma mēdz likt gaidīt 90 sekunžu, tad pārdomā, sekunžu skaits aug vai stāv pauzē.
Domāju, gājēji pie šīs sistēmas pieradīs. Tā ir jauna, un labāk, ka tā ir droša, nekā notiek kāda nelaime. Luksofori vēl ir programmējami un to darbība uzlabojama.

- Līdz vēlēšanām bijāt ne tikai mēra vietnieks, bet arī vadījāt virkni komiteju, tajā skaitā Estētikas komisiju. Ko jūs teiktu tai sabiedrības daļai, kas uzskata – pilsētā pietrūkst stilistiskas vienotības, ir par daudz betona, mirklī tapuši metāla un citu materiālu it kā mākslas darbi...
Komisijas vadīšana nenozīmē, ka esmu baigais korifejs šajā jomā, tas ir administratīvs darbs, tur ir mākslinieki un arhitekti.
Par estētisko pilsētas attīstību viedokļi ir dažādi. Bet visas šīs tēmas ir apspriestas šajā komisijā. Konsensus panākts visos gadījumos. Pilsētā pirms tam nebija nekādu mākslas priekšmetu, tagad tiek strādāts, lai ir kur piestāt, pafotografēties. Lielu lomu tajā spēlē pilsētas mākslinieks.

- Vai Jelgavā tāds ir?
Tajā laikā vēl bija. Kad Georgs Svikulis (pilsētas galvenais mākslinieks no 2001. līdz 2012. gadam – red.) aizgāja aizsaulē, runājām, ka turpmāk tādu tiešu mākslinieku nevajadzētu, ka vajag arhitektu mākslinieku. Svikulim bija doma par tēlniecību, skulptūrām un tā tālāk, un tas bija pareizi, bet, lai veidotu vienotu ansambli, ēku fasāžu krāsu vienotību, doma bija meklēt cilvēku, kas specializējas plašākā jomā.

- Kā gājis ar meklējumiem?
Vērsāmies Rīgas Tehniskajā universitātē, uzrunājām studentus, bet neviens neizteica vēlēšanos nākt uz Jelgavu. Būvvaldes vadītāja meklēja arī citus arhitektus, bet viss ir meklēšanas stadijā.

- Bet ko jūs sakāt par apgalvojumu, ka pilsētvide Jelgavā veidojas mazliet haotiski, katra iela citāda, varbūt bruģis tikai ir vienojošs elements.
Rekonstruējot Jelgavas centrālās ielas, kā vienu no galvenajiem vienojošajiem elementiem akcentējām tieši bruģi un braucamo daļu. Tāpēc arī Čakstes bulvārī bija prasīts konkrēts bruģis. Jāņem vērā, ka sākotnēji arī otrā bulvāra pusē bija plānots vairāk darbu, taču tos nācās samazināt ierobežoto līdzekļu dēļ. Turklāt turienes iedzīvotāji iebilda pret tādu apgaismojumu, kāds bija jau gatavajā pusē – tāpēc to uzlikām zemāku un mazāk efektīgu, lai spožā gaisma netraucē tumšajā laikā.

- Kura no pilsētas strūklakām jums pašam patīk vislabāk?
Ar strūklakām mēs neesam pārāk bagāti. Tās, kas ir Čakstes bulvāra pirmajā kārtā – virs Driksas –, ir dzīvākās. Pārējās ir ar dziļu tēmu, ūdens tur ir tikai kā elements. Driksas strūklakas ļauj arī cilvēkiem atdzesēties, ja tā var teikt.

- Bet izslēgtas jau mēnesi pirms sala iestāšanās...
Tur ir sūkņi, un neviens nevar paredzēt, kad būs sals. Ja sūkņi sasaltu, pēc tam atkal vajadzētu līdzekļus. Turklāt diez vai tik vēlu rudenī ir nepieciešamība pēc strūklakām, kaut cilvēki vēl staigā. Tās ir vasaras elementi, ja ir vēss un līst, tām vairs nav tas efekts. Skaidrs, var arī īsāku periodu uztaisīt starp izslēgšanu un salu, lai ilgāk strādā, varbūt šī doma jāņem vērā.

- Parunāsim par kādu nopietnāku tēmu – atkritumu apsaimniekošanas biznesu. Kā Jelgavai sokas ar Satversmes tiesas sprieduma un tam sekojušo likuma izmaiņu ievērošanu, ka konkursā jāmeklē uzņēmējs, kas to darīs?
Mana nostāja vienmēr ir bijusi – šoreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzņēmēju ietekmē grib sadalīt vai pārdalīt aizsāktu biznesu, kā jūs sakāt. Es uzskatu, ka tas ir nepareizi. Visi zina, kuras firmas tur lobē. Nekad neesmu paļāvies tādām lētām provokācijām. Katrā sistēmā jābūt ilgtermiņam, ja tā nav, tas nes atpalicību vai lielus zaudējumus. Iedomājieties – pašvaldība ieguldījusi zināmus līdzekļus, tostarp kredītu, kaut kādu tehnoloģiju radīšanai un izbūvei, tur ir ES nauda arī klāt, bet tev šodien pasaka: «Sveiki, tas nav vajadzīgs!» Tas ir nesaimnieciski. Diemžēl VARAM tā pašlaik menedžē vai, pareizāk sakot, nemaz nemenedžē atkritumu biznesu.
Paskatieties, kā ir Rīgā, kur vienā pagalmā ir dažādi uzņēmumi, veikali, dzīvojamās mājas. Tur iebrauc trīs mašīnas pēc atkritumiem, lai gan varētu viena aizvest. Pagalmi jau tā ir sliktā stāvoklī, turklāt cik tas ir ekonomiski.

- Bet kas tur slikts, ja iedzīvotājiem tādējādi pakalpojums maksā lētāk?
Par to mēs varam runāt atsevišķi, kā tas tiek noformēts un cik par ko maksāts. Es šo lietu esmu izpētījis laikā, kad bija jāpieņem lēmums, rīkot konkursu vai ne. Tas gala rezultāts nav tas, ko runā. VARAM nav sakārtojusi visu atkritumu sistēmu un standartu. Vienā pilsētā tonnā ir pieci kubikmetri atkritumu, cits uzliek trīs, bet vēl kāds – septiņus kubikmetrus. Rīkojot konkursu par tonnu, jūs iegūtu līdzīgu vai pat lielāku tarifu, nekā tas ir pie mums. Jūrmalā praktiski iznāk, ka cilvēki maksā vairāk. Tarifs it kā ir mazs, bet iedzīvotāji maksā vairāk, jo noteikts cits atkritumu īpatnējais svars.

- Vai tā ir laba prakse vienam uzņēmējam uz 30 gadiem iedot garantētu biznesu?
Es vienmēr piekrītu, ka jābūt konkursu sistēmai, jo tad var izvēlēties labāko un lētāko. Bet tā laika likumos, kad Jelgavā tas notika, tas netika prasīts. Pašvaldība un privātais partneris ir strādājuši ilgtermiņā, un, ja to ar vienu mājienu likvidēs, tas būtu pielīdzināms okupācijai – tev visu atņem, bet ar kādām tiesībām? Kad mēs Jelgavā sākām šo lietu, izgāztuves zeme jau bija privatizēta. Lai dabūtu kaut kur jaunu vietu, nepieciešama ietekme uz vidi, aptaujas un citas lietas, kas mūsdienās mūsu demokrātijas apstākļos nav iespējams. Vai Latvijā ir izveidots kāds poligons, kur tas līdz šim jau nav bijis? Tāpēc labāk bija ar 49 procentiem atkritumu apsaimniekošanas firmā paņemt zemes īpašnieku. Maksa par atkritumiem no visiem komunālajiem pakalpojumiem veido tikai 0,7 procentus.
Šodien uzņēmēji par šo biznesu cīnās tikai tāpēc, ka tam, kas ved atkritumus, tie arī pieder. Viņš var sašķirot un pārdot, bet no palikušajiem iegūt biogāzi, ražot elektrību un siltumu. Tad, kad viņiem būs jākļūst tikai par «taksistiem», bet šķirošanas līnijas un visa apsaimniekošana būs pašvaldībai, intereses vairs nebūs.

- Tad atkritumu biznesā Jelgavā konkurenci nevajag?
Šajā situācijā, kad ir jau ieguldīts un firma strādā, nekādu konkurenci nevajag. Konkurenci vajag lietās, kas jāsāk no nulles. Piemēram, tagad noslēdzas konkurss par pilsētas teritoriju kopšanu, zāles pļaušanu. Tur ir trīs piedāvājumi.

- Bet parasti uzvar vietējās firmas.
Tas ir saprotami – ja jūsu bāze ir uz vietas un asfalts jāved divus vai 50 kilometrus, viss ir izteikts.

- Kāpēc pēdējā laikā Jelgavas iepirkumos uzvar arī SIA «Ostas celtnieks» no Ventspils?
Tā nav saistīta ar ceļu būvniecību, vairāk ar kanalizāciju un ūdeni. Atgādā savu tehniku, viss uz vietas, arī caurules. Tas, ka viņi uzvarēja, mums pašiem bija brīnums. Aviācijas ielas izbūves iepirkumā brīnījos, ka «Igate», kam ir bāze Aviācijas ielā, piedāvāja augstāku cenu nekā «Ostas celtnieks». Bet pārējie ir ūdenssaimniecības attīstības projekti, un arī tur ir jautājums, kāpēc vietējā SIA «Kulk», kas specializējas šajā jomā, neuzvarēja. Jāņa kolektora izbūves gadījumā «Kulk» neuzvarēja, jo, kaut arī piedāvājums bija lētāks, nebija norādīts atbilstošs darba aizsardzības speciālists.

- Pastāstiet, kas notiek ar jūsu Salgales pagasta zemnieku saimniecību «Druvas».
Jā, saimniecību, ko izveidoju 1992. gadā, neesmu likvidējis, man ir zeme un mežs. Savā laikā ieinteresētas kompānijas, tajā skaitā nelaiķis Saknītis, gribēja pirkt manu zemi. Nepiekritu, bet samainīju pret platībām Līvbērzes pagastā. Mežus es apsaimniekoju, esmu arī pārdevis cirsmas, bet lauksaimniecības zemi iznomāju par nekustamā īpašuma nodokļa tiesu lielākajam Līvbērzes lopu audzētājam.

- Tagad jau Jelgavas novadā konkurence par nomas zemi tik liela, ka cena aug no 20 līdz 100 latiem gadā par hektāru.
Ja man būs tādi apstākļi, es arī to darīšu. Bet līdz šim iznomāju par nodokļiem. Galvenais, lai zeme netiek nolaista.

- Medībās arī sanāk doties?
Kad biju brīvāks, ļoti daudz gāju. Esmu LLU mednieku kolektīvā, mums ir lielas platības Talsos un Aucē. Ļoti bagātīgi meži, nevar ar Jelgavas apkārtni salīdzināt. Tā ir briežu zona, kur ir ļoti daudz briežu ar lieliem ragiem.

- Zemnieku savienības Jelgavas nodaļu turpināt vadīt? Nupat esat arī ZZS ziedojis 1000 latu, bet nepilnos piecos gados – vairāk par pieciem tūkstošiem. Vai redzat, ka tiek sasniegti mērķi, kuru vārdā ziedojat?
Protams. Tā ir partija, kurai ticu un aktīvi strādāju. Esmu arī pietiekami ziedojis. Kā jau teicu, šovasar pārdevu cirsmas, varēju partijai ziedot. Bet ko nozīmē mērķi? Mēra vietnieks? Tā jau nav goda lieta, tas ir darbs. Ja jūti, ka tev vairs nav tie gadi, tu esi pensionārs, ka 12 gadu nostrādāts un neko jaunu neieviesīsi... Man bija noteikti pilsētas attīstības, ielu sakārtošanas plāni. Tagad es neredzēju, ka varētu nospraust ilgtermiņa mērķus vismaz četriem gadiem. Tāpēc jāiet jauniem, lai apgūst to lietu. Man palūdza padomu, lai palīdzu, tāpēc atnācu par speciālistu. Tas nebija naudas jautājums, jo līdzekļu man ir pietiekami.

- Noslēgumā vēl jautājums par Helmaņa ielas 3. namu, kurā dzīvojat. Tas ieguvis valstī energoefektīvākā titulu, ir arī vislabāk nosiltinātā māja Jelgavā. Šoruden ir silti?
Jā, ekonomija manā dzīvoklī trešajā stāvā ēkas vidū ir vismaz 70 procentu.

- Ko jūs ieteiktu citiem jelgavniekiem, kas arī gribētu kvalitatīvus siltināšanas darbus, bet viņu mājās nedzīvo pilsētas elites pārstāvji?
Mūsu mājā dzīvo ne tikai elite. Ir arī strādnieki, bet salīdzinoši, jā, tā ir bijušās akadēmijas māja. Es biju saimniecisko lietu prorektora vietnieks, paši organizējām un būvējām šo ēku, tāpēc tur lielākoties dzīvo pasniedzēji, profesori. Siltināšanas kvalitātē liels nopelns ir tiem, kas tur dzīvo. Tie ir profesori, kas šo lietu saprot. Protams, es arī pieskatīju, un tas viss kopā deva rezultātu. Tāpēc arī aicinu, lai cilvēki seko līdzi siltināšanas procesiem savās mājās. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Drošības vārdā Jelgavas satiksmes dalībniekiem jāmaina paradumi

Kategorijas