Krustu ar varu neliek mest

2013. gada 21. novembris 00:00

Kristīgo mācību Jelgavā un novados apgūst vairāki simti 1. – 3. klašu skolēnu, kuru vecāki devuši tam piekrišanu

«Kas vēl ir Dieva pārstāvji šeit, virs zemes, kurus būs godāt, lai mums labi klātos?» apspriežot ceturto bausli par vecāku godāšanu, kristīgās mācības stundā Jelgavas 3. sākumskolas trešklasniekiem jautā skolotāja Sanita Rēdmane. «Mācītāji, klostera māsas, priesteri, svētdienas skolas skolotāji. Arī laicīgā vara – valsts vadītāji, direktori un darba devēji, jo viņi vada, organizē un uztur kārtību. Vecvecāki, jo viņiem ir liela dzīves pieredze,» cits pēc cita sauc bērni.

Nevis darbs, bet dzīvesveids
Stundā, kas šiem audzēkņiem notiek reizi nedēļā, viņi arī prāto, ko nozīmē nepārkāpt laulību, kā to nosaka sestais bauslis. Vēlāk bērni pelna uzlīmes par paveikto mājas darbu, kurā bija jāuzzīmē un rūpīgi jāizkrāso svētdienas karogs un jāizdomā, ko nozīmē teicieni «No zagta paēdis nebūsi» un «Zagta manta laimi nenes». Viņi runā par sirdsapziņu, sliktām sajūtām, ko rada zagšana, un cietušā cilvēka pārdzīvojumiem. Savukārt noslēgumā, saliekot rokas un pārmetot krustu, skolotāja visus vada lūgšanā.
«Kristīgo mācību 3. sākumskolā pasniedzu, kopš 2005. gadā tā tika iekļauta izglītības programmā. Interesanti, kā Dievs visu sakārtoja. Pirms tam tieši biju beigusi kristīgās mācības skolotāju kursus, kaut nemaz nebija tāda doma nākt strādāt uz skolu. Man vienkārši piezvanīja un paaicināja,» atskatās S.Rēdmane, kura kalpošanu bērniem pēc ģimenes sauc par otru labāko notikumu savā dzīvē, sirds darbu, vaļasprieku un hobiju reizē. Vairāk nekā 20 gadu Sanita, kas pati pieder luterticībai, mācījusi un vadījusi svētdienas skolas darbu, kā arī bērnu vasaras Bībeles studijas gan Raunas draudzē, gan tepat Sv.Annas katedrālē. Nu skolotāja kristīgo mācību pasniedz ne tikai 3. sākumskolas 1. – 3. klašu skolēniem, bet no šā mācību gada arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pirmklasniekiem, kuru vecāki devuši tam piekrišanu. Lai gan slodze sanāk ļoti maza, vien dažas stundas nedēļā, S.Rēdmane pat nedomā meklēt citas darba iespējas, jo bērnu vadīšana kristīgajās vērtībās esot viņas dzīvesveids.

Kāds, ar ko aprunāties par ticības lietām
Pamatojoties uz vecāku iesniegumiem, kristīgo mācību Jelgavas 3. sākumskolā šajā mācību gadā apgūst 57 1. – 3. klašu skolēni. Bērni mācās kopā pa vecumiem, jo nodrošināt priekšmeta pasniegšanu katrā klasē neizdodas. Jābūt vismaz deviņiem skolēniem, lai to darītu, bet, piemēram, šogad no visiem 106 pirmklasniekiem iesniegumus par labu kristīgajai mācībai, nevis ētikai, uzrakstījuši tikai 14 bērnu vecāki, stāsta skolas direktora vietniece Alise Skrupska, piebilstot, ka šogad gan nevar sūdzēties par audzēkņu trūkumu. Bijuši gadi tikai ar dažiem šā priekšmeta piekritējiem.
«Pastāv uzskats, ka kristīgā mācība skolā nav vajadzīga, jo ir taču svētdienas skolas. Es tā nedomāju. Baznīcās māca tikai katrai ticībai raksturīgo, bet skolā runājam vispārīgi par Jēzus Kristus dzīvi un Dieva attiecībām ar cilvēkiem. Bērni nāk no dažādām, arī netradicionālām konfesijām. Mums jāspēj apmierināt visas vajadzības. Bijuši gadījumi, kad vecāki saka – mēs neesam raduši mest krustu. Protams, neprasīšu, lai manā stundā bērns to darītu,» stāsta S.Rēdmane. Skolotāja pārliecināta, ka kristīgā mācība skolā ļauj ne tikai izzināt vērtības, bet arī iepazīt kristīgās pasaules dažādību un atrast kādu, ar ko var parunāt par ticības jautājumiem. «Līdz pagājušajam mācību gadam pasniedzu arī mājturību. Satiekot skolēnus, vienmēr iepazīstināju, ka esmu kristīgās mācības skolotāja un Annas katedrālē vadu svētdienas skolu. Pēc kāda laika bērni atveras, un, izrādās, viens iet šajā, otrs citā baznīcā. Vēl kāds vēlas parunāt par ticības lietām, lai arī neapmeklē kristīgo mācību. Bijuši gadījumi, kad bērni vispirms aiziet uz dievnamu un tikai tad viņiem seko vecāki,» teic S.Rēdmane.

Salgalē mācās visi bērni
Iespēju izvēlēties starp kristīgo mācību un ētiku jaunāko klašu skolēniem piedāvā arī Jelgavas 4. sākumskola, 2. pamatskola, 4. un 6. vidusskola, kā arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola. Piemēram, 4. sākumskolā šo priekšmetu Ievas Bērziņas vai Gitas Balodes vadībā apgūst 161 no 462 1. – 3. klašu skolēniem, stāsta direktora vietniece Aija Kuķalka. Savukārt Jelgavas novadā kristīgās vērtības iepazīst 40 Aizupes pamatskolas, 44 Kalnciema vidusskolas, 35 Elejas vidusskolas, 20 Sesavas pamatskolas un 26 Lielplatones internātpamatskolas audzēkņi, informē Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Eva Fišere.
Ozolnieku novadā kristīgo mācību apgūst tikai Salgales pamatskolā. «Tradicionāli šo priekšmetu skolotājas Andas Silgailes vadībā mācās pilnīgi visi 1. – 3. klašu skolēni. Mums arī izveidojusies laba sadarbība ar vietējo draudzi. Tikai viena ģimene izteikusi vēlēšanos apgūt ētiku – būs jādomā individuāls risinājums šajā situācijā. Ja vecāki izvēlas kristīgo mācību un neviens neprotestē, acīmredzot nekad nav par daudz runāt par šīm vērtībām šajā trakajā laikmetā,» atzīst direktore Irēna Pauloviča.
Pretēja aina vērojama skaitliski lielajā Ozolnieku vidusskolā, kur šis priekšmets nav guvis atsaucību. «Katru gadu 1. klašu vecākiem piedāvājam šo izvēli, tomēr nespējam savākt grupu. Iespējams, tas tāpēc, ka mums apkārt ir pietiekami daudz baznīcu – katrs pats atrod savu ceļu,» min direktore Klāra Stepanova. ◆
Nevarēs iestāstīt visādus brīnumus
Kristīne Ozolniece, divu bērnu māmiņa
◆ Lai gan esam kristīga ģimene un bērniem ir iespēja apmeklēt svētdienas skolu, izvēlējāmies arī kristīgo mācību skolā. Ne tāpēc, ka mums būtu kas stipri iebilstams pret otru izvēli – ētiku. Arī tajā tiek mācītas vērtības, izpratne par labo un ļauno. Taču, manuprāt, tas notiek pārāk abstrakti un filozofiski. Savukārt kristīgā mācība ne tikai akcentē kristīgās vērtības, bet arī paplašina redzesloku. Tajā pašā laikā man patīk, ka priekšmeta saturs ir starpkonfesionāls – «deķītis» netiek raustīts uz vienu vai otru pusi, bet līdzsvaroti bērniem saprotamā valodā skaidrotas dažādas dzīves situācijas. Piemēram, klasē kādam skolēnam šķīrās vecāki, un tas viņam bija ļoti smagi, bet skolotāja visus mācīja un iedrošināja lūgt par to Dievu. Jāatzīst, ka pedagoga faktors šajā mācībā ir ļoti svarīgs. Mūsu gadījumā – pat noteicošais. Ja skolotāja nespētu interesanti pasniegt šo priekšmetu, droši vien mēs šo mācību savam bērnam neizvēlētos. Labi, ka kristīgo vērtību pamats tiek likts jau pirmajās klasītēs. Pieaugot bērnam būs vairāk zināšanu un viņam nevarēs iestāstīt «visādus brīnumus».Tāpēc, ņemot vērā, kādi laiki, kad kristietība, piemēram, bija aizliegta, piedzīvoti un kā tie mainās, jāizmanto iespēja, kamēr tā vēl ir.

+ 1

ZZ.lv ARHĪVS

Krustu ar varu neliek mest

Kategorijas