Ar sieru nodrošina priežu zaru ēdājas

2013. gada 21. novembris 00:00

Kazu saimniecībā «Līcīši» saražoto var iegādāties lielveikalos un ekoloģiskās pārtikas veikaliņos, bet uz tirgu braukt saimnieki neplāno

Cenu pagasta «Līcīšu» pagalmā pirmais sagaida tītars, kas izrāda savas dusmas par viesiem. Drīz vien pagalmā var dzirdēt un redzēt arī citas dzīvās radības, ko saimnieki Māra un Aivars Liepiņi aprūpē, lai klientiem piedāvātu bioloģiski tīru gaļu, pienu un sieru. Galvenā uzņēmuma produkcija ir kazas siers, taču, kā atzīst zemnieki, eksperimentējot rodas arī citi produkti.

Pudeļpīles rada nekārtības
«Šogad pirmo reizi nopirkām broilertītarus, bet lielākā daļa apsprāga. Tā jau saka – pirmie kucēni jāslīcina. Mums nebija pieredzes šādu putnu audzēšanā, nezinājām, kāda temperatūra viņiem ērta dzīvošanai. Sāka nīkuļot,» Aivars Liepiņš stāsta par lielajiem putniem, atzīstot – sākumā pieņēmis lēmumu, ka ar broilertītaru audzēšanu vairs nenodarbosies, bet, pagaršojot gaļu, domas mainījis. Tāpēc pavisam bezcerīga šī joma neesot.
Pašlaik apmēram puse no visiem putniem jau nokauta – «Līcīšu» gaļa garšo gan plašajai Liepiņu ģimenei, gan klientiem, kas paši dodas uz saimniecību pēc bioloģiskas pārtikas. Uz Jelgavas tirgu un mazākiem zemnieku tirdziņiem saimnieki nebrauc, jo tas nav izdevīgi – jāpatērē gan laiks, gan resursi: «Putna gaļa sanāk zelta vērtē – mazs putns maksā dārgi, mums tas arī jābaro un jāaprūpē.»
Garšīga gaļa esot arī pudeļpīlēm jeb skrējējpīlēm ar garu slaidu kaklu. Tās gan esot «podu gāzēji», kad sāk skriet. «Dažu nācās nokaut, jo trijatā četratā nāca virsū vienai zosij. Nevaram pieļaut šādu izvarošanu – katlā iekšā,» smej saimnieks.
Tuvējā mežā dzīvojot arī kūmiņš lapsa, pērn tas aiznesis kādu pārāk drosmīgu zosi, kas meža malā bija sadomājusi perēt olas. Kādā dienā Aivars ar ģimeni zoss ligzdā, kurā jau bija sadētas olas, atrada vien spalvas. Sētā pastaigājas arī kāds zostēviņš, kas saimniecībā paliks mūža maizē, ja vien lapsa neaizvilks uz mežu. Zosis var nodzīvot pat trīsdesmit gadu un esot gudrākie no putniem.

Ekskursantiem rāda arī meitas zirgu
Gan gaļas, gan siera un piena noietu veicina dažādu tūrisma organizāciju rīkotās ekskursijas, arī skolēni un bērnudārznieki «Līcīšos» ir bieži viesi. Tad bērniem tiek izrādītas gan kazas, gan cūkas un mājputni. Arī sešus gadus vecais zirgs Pikass – saimnieku meitas mīlulis. «Būtu atbraukuši nedaudz agrāk, viņš būtu jūs sagaidījis. Pikasam patīk pārlēkt pāri aplokam un – mājās. Viņš pie mums ir dažus mēnešus, tagad jau sāk pierast pie apmeklētājiem,» stāsta zemnieks, «Ziņām» izrādot arī divus gaļas bullīšus, kas kūtī dzīvo pretī staltajam zirgam.
Taču lielākās saimnieku mīlules ir kazas, pašlaik kopā ar visiem mazuļiem to ir apmēram 120. Lai izslauktu lopiņus, nepieciešamas apmēram divas stundas, bet pašlaik piena ir ļoti maz, tāpēc atšķirībā no vasaras sezonas kaziņas tiek slauktas vienreiz dienā – rītā vai vakarā. «Redzat, visiem purni netīri. Tas no sveķiem, jo kazām ļoti garšo priežu zari, arī skujas. Organisms prasa kokšķiedru,» stāsta Aivars.
Pēdējie saimniecības iemītnieki, ar kuriem «Ziņas» tiek iepazīstinātas, ir cūkas. Zemnieki tās izmanto ne top jaunā vietā, lai dzīvnieku pa tīro varētu apēst visas nezāles – tad tajā vietā balanda neaugs ilgi. «Daži lielākie jau «aizgājuši» uz ledusskapi, arī šos neaudzēsim smagākus par 80 kilogramiem, lai gaļa nav trekna.» Cūkas, kas sasniegušas 20 kilogramu svaru, Liepiņi pavasaros pērk Vecaucē, paši ar vaislu nodarboties negrib – nav ne vietas, ne pieredzes.

Cer uz jaunu kūti
Saimnieku plānos ir jaunas kūts vai šķūņa būvniecība. Tagadējā kūts būvēta ar nolūku pusi izmantot dzīvnieku izmitināšanai, pusi – sienam, bet tagad vietas vairs nepietiek. Daļa siena tiek glabāta ārpusē, tāpēc tiek izbarota pirmā. Sienu «Līcīšos» gādā paši, vietējam zemniekam uzticot vien ruļļošanu, jo pašiem preses nav.
Kādreiz saimnieki izmantojuši arī dažādu fondu atbalstu, bet vairs to nedara. «Nav laika un gribēšanas rakstīt projektus. Labi, ka jaunie izauguši uzņēmējdarbībā, teic – ies cīnīties. Kad atbraucām uz Cenu pagastu no Rīgas, domāju – nu kāpēc tie kaimiņi neiet un nemeklē atbalstu, bet tagad es viņus saprotu. Laikam pilsētnieks sākumā ir drošāks,» saka Māra. Viņa atzīst – par spīti grūtībām, saimniekiem ir pozitīvs skats uz dzīvi, jo agrāk savā zemē par Latviju kā valsti «ne dziedāt, ne runāt nevarēja».

Noietu veicina veselības problēmas
Māra Liepiņa ir pārliecināta, ka kazas siera noietu veicina gan cilvēku paradumu maiņa, gan veselības stāvoklis. «Mums arī pašiem meita alerģiska. Kad dzīvojām Rīgā, nezināju, ar ko viņu barot. Tagad gan lielveikalos ir plašs produktu sortiments. Šādi cilvēki arī ir mūsu pircēji. Tāpat ģimenes, kurās piedzimst bērns, arī vairāk sāk domāt par veselīgu uzturu. Rodas arvien jaunas receptes,» ekskluzīvā un veselīgā produkta klientu loku ieskicē saimniece, ar nožēlu paužot, ka lielveikali, kas sieru un pienu tirgo, uzliek lielu uzcenojumu. Jāpiebilst, ka Cenu pagastā top četru veidu sieri, arī ar dažādām piedevām. Šogad saimniecībā izgatavoti arī ābolu kraukšķi. «Kā jau vienmēr – eksperimenta rezultātā. Kaltējot ābolus, neizslēdzām kūpinātavu,» smej Aivars.
Uzņēmuma pagājušajā gada pārskats liecina, ka pērn «Līcīši» apgrozīja 20 701 latu un strādāja ar teju astoņu tūkstošu latu zaudējumiem. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Ar sieru nodrošina priežu zaru ēdājas

Kategorijas