ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pārstāvji Rumānijā

Foto: Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas pārstāvji Rumānijā

Mūsu skola, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, ir iesaistījusies projektā «Comenius» jau vairākus gadus. Pašreizējā projekta kārta ilgst divus gadus, un dalībvalstis ir Zviedrija, Francija, Spānija, Turcija, Rumānija, Slovēnija, Vācija un, protams, Latvija. Divu gadu laikā skolas audzēkņiem ir iespēja doties uz visām nosauktajām valstīm, tāpēc ir bijusi iespēja iegūt jaunus draugus, iepazīt citu tautu kultūru, uzlabot savas svešvalodas prasmes. Laikā no šī gada 4.novembra līdz 8.novembrim pasākums norisinājās Rumānijā pilsētā Iasi. Katrā valstī skolēni pēta citu tēmu, un šoreiz tā bija saistīta ar pavāra amatu, īpaši akcentējot dažādu tautu ieražas desertu gatavošanā, tātad ļoti «garšīga» tēma. Savukārt oktobrī, kad visas projektā iesaistītās skolēnu grupas ciemojās pie mums, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā, iepazināmies ar maiznieka darbu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Rumānijā mūsu skolu pārstāvēja trīs skolēni - Ieva Ločmele, Eva Taube, Edmunds Sutens un skolotājs Kaspars Antonevičs. Nedēļa citā valstī savā ziņā ir kā papildu brīvlaiks, bet tas ir jānopelna, kā arī projekta nedēļā ir cītīgi jāstrādā, jo tas nav tikai izklaides pasākums. Pirms brauciena tiek noskaidroti tie laimīgie, kas ir nopietni pastrādājuši sagatavošanās posmā un tāpēc varēs doties ceļojumā, kā arī tiek sadalīti darbi, kas katram ir jāveic. Taču mūsu skolotāji vienmēr nokārto tā, lai katrs, kurš ir iesaistījies, var kaut kur doties, citiem pat ir iespēja aizbraukt uz vairākām valstīm, kas, manuprāt, ir lieliska iespēja, jo visi izdevumi tiek segti.

Es šajā nedēļā ieguvu daudz jaunu draugu, iepazinu pavisam svešu kultūru, iemācījos dažus vārdus rumāņu valodā. Tas bija ļoti interesants piedzīvojums, un šī nedēļa bija neaizmirstama, jo viss, kas tur notika, bija tiešām pārdomāts un ļoti interesants. Katra diena bija piepildīta ar dažādām aktivitātēm, ne mirkli nebija jāgarlaikojas. Katrā projektā valstis tiek sadalītas, veidojot darba grupas, un šoreiz mēs strādājām kopā ar spāņu komandu. 

Pirmajā dienā mēs visi iepazināmies un apmeklējām mācību stundas vietējā skolā, lai iepazītu skolēnu ikdienas dzīvi, un arī nedaudz strādājām pie mūsu projekta darbiem. Otrajā dienā mēs viesojāmies pie pilsētas mēra un iepazinām apkārtni, kas ir ļoti bagāta ar skaistām baznīcām, bet pēcpusdienā paši cepām rumāņu tradicionālo siera pīrāgu. Trešajā dienā mēs devāmies garā ekskursijā pa apkārtni, bet nākamajā dienā strādājām pie mūsu projektiem, lai jau piektdien varētu tos prezentēt restorānā, kas līdzinājās pilij un pārsteidza ar savu greznību. Noslēguma pasākumā bija sertifikātu izsniegšana, karaoke un, protams, dejas. Nedēļas sākums Rumānijā ritēja mierīgi, bet, sākot no trešdienas, laiks tik ļoti ātri paskrēja, ka to nevarēja pamanīt.

Katra projekta norisē visgrūtākā, manuprāt, ir atvadīšanās, jo mēs nezinām, vai būs vēl iespēja doties uz kādu no valstīm, bet iegūtie draugi ir jau kļuvuši par savējiem. Liels paldies man ir jāsaka manai Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolai un skolotājiem, kuri iesaistījušies šajā projektā - Dzintrai Ozolai, Tamārai Dzidzēvičai un Kasparam Antonevičam - kuri mums deva šo lielisko iespēju paviesoties Rumānijā. Nedēļa bija neaizmirstama, šķiršanās emocijas bija sāpīgas, bet tas viss pieder pie lietas. Ar laiku mēs atkal ieiesim ikdienā un viss norimsies, jo pašas svarīgākās jau ir atmiņas, pie kurām vienmēr var atgriezties, jo kontakti mums paliek ar visiem projekta dalībniekiem, un kaut kad mēs atkal satiksimies, jo citādi tas nemaz nevar būt. Mēs varēsim apspriesties par to lielisko laiku, ko pavadījām kopā. Man viņu visu pietrūks ļoti, ļoti. Tādēļ jāizmanto iespējas, jāizbauda viss, ko tās mums sniedz, un nevajag sūdzēties par garlaicību vai dzīves rutīnu – viss ir pašu rokās. Man tika dota šī vienreizējā iespēja piedalīties, un es to izmantoju.