ZZ.lv ARHĪVS

Logo

ZPR: Zemgalē turpinās amatniecības renesanse

Lietotāju raksti

2010. gada 28. jūlijs 19:16

1898
ZPR: Zemgalē turpinās amatniecības renesanse

Tūrisma sezonas laikā Zemgalē vairāk nekā iepriekšējos gados jaušamas dažādas ar amatniecības attīstību saistītas aktivitātes. Pilsētu un novadu svētku laikā apmeklētājus saista lielāki vai mazāki amatniecības izstrādājumu tirdziņi, tūrisma objektos plašāks un pārdomātāks kļuvis piedāvāto suvenīru klāsts, daudzveidīgāki kļuvuši amatnieku darbnīcās sniegtie pakalpojumi. Turklāt arī pašas darbnīcas ceļotājiem kļuvušas vieglāk sasniedzamas un tajās amata meistari laipni sagaida ikvienu apmeklētāju, dalās pieredzē un interesentiem ļauj izmēģināt vienu vai otru darba paņēmienu.

Par amatniecības uzplaukumu reģionā lielā mērā jāpateicas starptautiskam projektam „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs”, ko Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) administrācija kopš pērnā gada pavasara ievieš ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Pirmo labumu no projekta jau šajā vasarā gūst visi tie vairāk nekā 100 amatniecības centru, darbnīcu, ekspozīciju, salonu un suvenīru tirgotavu apsaimniekotāji abu valstu pierobežā, kuru objekti iekļauti kādā no pieciem tūrisma maršrutiem.Maršrutu karte latviešu, lietuviešu un angļu valodā gada sākumā bija pieejama Rīgas un Viļņas starptautiskā tūrisma gadatirgus apmeklētājiem, un aizvien vēl ir atrodama gandrīz vai katrā tūrisma informācijas centrā vai punktā. Piedalīšanās Rīgas un Viļņas izstādē – gadatirgū ar projekta atbalstu plānota arī nākamgad. Vienlaicīgi kaimiņvalstī  Lietuvā sadarbībā ar Latvijas partneriem tapis reprezentatīvs katalogs ar aptuveni 100 amatnieku adresēm un darbu fotouzņēmumiem, kas sevišķi pieprasīts ārvalstu vēstniecībās un tūrisma informācijas birojos. Bez tam sagatavots un Latvijā iespiests buklets, kurā pierobežas reģionu 16 dažādu jomu amatnieki savos veiksmes stāstos dalās pieredzē, kā savu vaļasprieku pārvērtuši par iztikas pelnīšanas avotu, nezaudējot tradicionālās prasmes un radošumu. Taču par projekta lielāko ieguvumu daudzi uzlūko 10 topošos amatniecības centrus, no kuriem deviņi veidojas Zemgalē – Bauskā, Dobelē, Glūdā, Jaunsvirlaukā, Līvbērzē, Svētē, Viesītē, Vīpē un Zasā. Viesītē, vienā no mazā bānīša kompleksa renovētajām ēkām jaunais centrs, kur kā pirmā mājvietu radusi rokdarbnieču kopa „Zīle”, jau ir atklāts.Arī Dobelē, Baznīcas ielas svētku laikā, nepacietīgākajiem apmeklētājiem bija ļauts iepazīties ar jaunās amatu mājas telpām, kur izvietoti pirmie adījumu, izšuvumu un audumu paraugi, taču drīzumā ēkā, ko pirms renovācijas dobelnieki dēvēja par graustu, tiks atvērtas radošās darbnīcas, notiks kursi, semināri, vakarēšanas, mazpilsētā būs radīta labvēlīga vide seno un mūsdienu amatu apgūšanai.Savukārt baušķenieki ar topošo amatniecības centru, kas atradīsies zem viena jumta ar Bērnu un jauniešu centru, vispirms iepazīstināja projekta partnerus no Lietuvas un Zemgales novadiem, kuri Bauskā bija sabraukuši, lai piedalītos starptautiskā konferencē, kur runāja par Ludzā, Ventspilī un Lietuvā uzkrāto pieredzi līdzīgu institūciju darbībā, sprieda par amatniecības attīstības tendencēm un nākotnes perspektīvām. Turklāt Bauskas pilī bija vērojama vēl viena projekta aktivitāte, notika Amatniecības un mākslas festivāls - tirdziņš ar gandrīz 80 amatnieku, tostarp 30 Ziemeļlietuvas meistaru piedalīšanos. Pavisam drīz – 7. un 8. augustā - projekta partneri, nu jau kā labi paziņas, satiksies tradicionālajos Zemgaļu svētkos Tērvetē, kur citu notikumu starpā varēs vērot seno amatu pratēju demonstrējumus, iegriezties mūsdienu amatniecības izstrādājumu tirdziņā. Vēl, turpinot projekta ieviešanu, paredzēts organizēt amatnieku pieredzes apmaiņas braucienu uz Latvijas un Lietuvas redzamākajiem amatniecības centriem, rudens pusē sarīkot mācības par amatnieku pieprasītiem tematiem uzņēmējdarbības, mārketinga un tūrisma jomā, līdz nākamā gada sākumam izstrādāt vidus Baltijas reģiona amatniecības centru sadarbības tīkla attīstības plānu turpmākajiem pieciem gadiem.Juris Kālis,Zemgales plānošanas reģiona informācijas speciālists darbam ar plašsaziņas līdzekļiem

Kategorijas

Kategorijas