Visa skola vienā fotogrāfijā

2013. gada 15. novembris 00:00

16. novembrī Glūdas skolas saime svinēs jubileju – senā ēka bērnu izglītošanai iesvētīta pirms 80 gadiem

Novembra pelēkumā, kad šūpulis kārts Latvijas Republikai, dzimšanas dienu svin 1933. gadā uzceltā Glūdas skola, kuru pirms četriem gadiem, paglābjot no mazo skolu optimizācijas skarbā vēja, savā paspārnē paņēma Svētes pamatskola. Tomēr, lai arī filiāles statusā, tā pilda savu misiju – zinībās izglīto 59 tuvākās apkārtnes bērnus, spēlē teātri, dejo tautas dejas, nodarbojas ar mākslu, kopj senās un veido jaunas tradīcijas. Sešgadīgas skolas čaulā – tāpat kā savos pirmsākumos.

Izsita pamatu zem kājām
«2009. gadā piedzīvojām lielu šoku. Pirms tam pavasarī toreizējā direktora Jāņa Skrupska vadībā, nelieloties, ārkārtīgi labi bijām izgājuši akreditāciju uz maksimālo laiku – sešiem gadiem. Taču īsi pirms jaunā mācību gada sākuma mums paziņoja par reorganizāciju. Daudziem pamats zem kājām stipri saļodzījās. Vecāki bija ļoti satraukti, jo steidzīgi vajadzēja izlemt, kur mācīsies viņu 7., 8. un 9. klases bērni. Izskanēja visādas domas. Līdz pat tam, ka skola jāaizver pavisam,» dramatisko laiku pirms četriem gadiem atceras filiāles vadītāja Aina Ļuta, kura Glūdas skolu par savu sauc kopš 1977. gada. Nu šis rūgtums, neziņa un neizpratne atstāta aiz muguras. «Esam atdzīvojušies, jo redzam – ir iemesls strādāt un censties. Jūtam pagasta pārvaldes un Svētes pamatskolas atbalstu. Direktore Inga Jansone bieži atbrauc apskatīties, kā mums iet. Kopā piedalāmies kursos un projektos. Šajos gados daudz ieguldīts materiālās bāzes uzlabošanā, piemēram, tapis rotaļu laukums,» stāsta filiāles vadītāja.

Klasē tikai pieci bērni
Lai pēc reorganizācijas skola nepaliktu patukša, viens no pirmajiem darbiem bija senajā ēkā ierīkot pirmsskolas izglītības grupas. Tajās uzņem bērnus jau no pusotra gada vecuma. Tik maziņu patlaban gan nav, bet pāris divgadnieku jau iejūtas skolas atmosfērā. A.Ļuta atceras mazu meitēnu, kas uz nodarbībām vienmēr ņēma sev līdzi pudelīti ar knupīti – pastrādā, padzied, padanco un tik padzeras.
Šogad 80 gadu senās skolas durvis ik rītu ver 12 bērnu līdz četru gadu vecumam, kā arī 13 piecgadīgie un sešgadīgie. Kopā ar 1. – 6. klašu audzēkņiem zinības Zemgales ciemā apgūst 59 bērni. Lielākā ir 6. klase, kur mācās septiņi audzēkņi, bet 3. klasē iet tikai pieci bērni. «Divus gadus bijām 64. Mūsu pusē ir grūti atrast darbu. Daudzi brauc uz Jelgavu un ved tur mācīties bērnus. Tomēr apvienoto klašu mums nav, tikai dažas apvienotās stundas – sports, vizuālā māksla un mūzika. Tas mums dod iespēju strādāt individuāli, kas ir ļoti svarīgi, jo, kā jau katrā skolā, arī mums ir bērni ar sociālajām problēmām. Kur bezdarbs, viens otrs metas slīcināt bēdas alkoholā, bet cieš no tā bērni,» izaicinājumus darbā raksturo filiāles vadītāja. Sociālā pedagoga Glūdas skolā gan nav, taču strādā logopēds un no jaunā gada būs arī psihologs. Izglītības iestādei izveidojusies laba sadarbība arī ar Jelgavas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra speciālistiem, un teju visi pedagogi pabeiguši speciālās izglītības skolotāja kursus.

Dejo īsi un gari
«Tā nu strādājam – piedalāmies, kur vien iespējams, visās skatēs, konkursos un mācību priekšmetu olimpiādēs. Mazā bērnu skaita dēļ gan nevaram tur īpaši izvērsties, bet cenšamies. Vietas pa vidu arī ir ļoti labas,» rezumē Glūdas filiāles vadītāja, lepodamās ar skolas spēcīgajiem interešu izglītības kolektīviem un tradīcijām. Jau teju desmit gadu ar teicamiem panākumiem novada skatēs un reģionālajos konkursos startē bērnu dramatiskais kolektīvs Neldas Ķikutes vadībā. Viņa Glūdas skolēnus iepazīstina arī ar skolas tradīcijām un latviešu tautas nacionālajām vērtībām tradīciju pulciņā. Savukārt Ginta Blumberga ar lielu aizrautību vada floristikas un mākslas pulciņu. Īpašs Glūdas skolā ir deju kolektīvs «Rakari», ko teju 20 gadu vada Alda Skrastiņa. «Dejo praktiski visi, kas spēj pakustināt rokas un kājas. Varam tikai apbrīnot skolotāju Aldu – pārī viens garš, otrs īss, atlases nekādas, bet viņa tāpat brauc pie mums un strādā. Par to viņai jāsaka milzīgs paldies. Laukos, kur satiksme nav tā labākā un brīžam ar rocību arī ir, kā ir, visi nevar izbraukāt uz Jelgavu. Tāpēc cenšamies, lai skolā maksimāli piedāvātu bērniem dažādas attīstības iespējas,» teic A.Ļuta, piebilstot, ka šo mērķi palīdz īstenot viss pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvs.
Šajā mācību gadā pastāvīgi Glūdā strādā pieci sākumskolas un divi pirmsskolas skolotāji. Pārējie ierodas uz dažām stundām nedēļā. Darbadienu rītos skoliņa ir atvērta jau no pulksten 6.30. Drīz pēc tam ierodas autobuss ar audzēkņiem no Nākotnes ciema un Glūdas, lai tālāk izbrauktu caur Zemgali, Bramberģi un Viesturiem. Atpakaļ visi dodas pulksten 16.30. Tikai piektdien mājās var tikt jau 14.30.

Sūtīja uz laukiem laboties
«Visos laikos bijis interesanti strādāt Glūdas skolā. Lieli apgriezieni tika uzņemti laikā, kad šeit atnācu. Toreiz Nākotni pievienoja Jelgavas rajonam, bet Zemgali – Nākotnei. Slavenais kolhozs miljonārs neskopojās. Tajā laikā nojauca šķūni un tā vietā uzbūvēja ēdnīcu un katlumāju. Skolā tika nomainītas grīdas un durvis, uzlikts jauns jumts, teju katrā klasē bija pa televizoram. Vienu brīdi, kad direktore bija Zenta Bullīte, te mācījās puse vietējo un puse pilsētnieku. Bija tāda politika, ka nedisciplinētos un slinkos pilsētas bērnus sūtīja uz laukiem laboties,» atceras A.Ļuta. Kopš tā laika šis tas saglabājies, daudz zudis. Taču nākotnē skolas kolektīvs raugās cerīgi, jo pagaidām vēl ir, kā labā strādāt un censties, vēlreiz apliecina Glūdas filiāles vadītāja. ◆

Turēšu īkšķus, lai izdodas
Alda Skrastiņa, «Vēja zirdziņa» un Glūdas skolas deju kolektīva vadītāja
◆ Glūdas skolā darbojos jau 18. sezonu – kopš Rita Barona, kas toreiz bija atbildīga par interešu izglītību Jelgavas rajonā, man piedāvāja šo iespēju –, un nenožēloju. Mani vienkārši fascinē šīs mazās skolas bērnu, viņu vecāku un visa kolektīva attieksme, mazo dejotāju patiesums un dabiskums. Viņi ar nepacietību gaida katru pasākumu, kad visi kopā kā viena liela ģimene gatavojamies, ģērbjamies, taisām frizūras un uzstājamies. Ļoti paveicies arī ar skolas vadību. Kopā ar iepriekšējo direktoru Jānis Skrupski un Ainu Ļutu puspudu sāls esam apēduši, bet viņi panāca, ka dejošana ir skolas prioritāte. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka lauku bērniem ir iespēja kaut kur aizbraukt. Esam piedalījušies visos Skolēnu dziesmu un deju svētkos, bet daudziem nokļūt Rīgā jau ir liels notikums. Nokomplektēt sastāvu tādā mazā skolā, kur dažā klasē ir tikai viens puisis, gan nav viegli. Visādi jāizlīdzas, piemēram, pirmsskolēnus liekam klāt jaunākām klasēm, kas nozīmē, ka viņiem jāapgūst 1. – 4. klašu repertuārs. Prieks, ka bērni to spēj! Taču ļoti žēl, ka vairs nav 9. klases. Bija gandarījums, ka izdevies mazo dejotāju aizvest līdz pusaudža gadiem, kad viņš sapratis dejošanas nozīmi un pats meklē iespēju to turpināt. Tas ir pats jaukākais, ka ieraugi dejojam savu bijušo audzēkņu bērnus, un Glūdā ir šādi piemēri. Katrā ziņā turēšu īkšķus par šo skolu, lai tai izdodas pastāvēt un īstenot visas ieceres.

ZZ.lv ARHĪVS

Visa skola vienā fotogrāfijā

Kategorijas