ZZ.lv ARHĪVS

Zaļākā zāle un saldākais cukurs ir Latvijā

Lāsma Antoneviča

2013. gada 15. novembris 00:00

136
Zaļākā zāle un saldākais cukurs ir Latvijā

«Bieži vien mēs, latvieši, skatāmies ārpus Latvijas un tur saredzam zāli zaļāku, debesis zilākas un cukuru saldāku. Daudzas valstis var patiešām lepoties ar stipru valsti un tās izaugsmi. Bet arī mums Latvijā ir jābūt lepniem par to, ar kādu ticību, tautas spēku, drosmi un lielu cerību un cīnīšanos ir cēlusies un pastāvējusi mūsu tēvzeme,» raksta Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.d klases skolniece Elīna Auziņa. Ja viņa būtu Valsts prezidente, tieši šie vārdi izskanētu 18. novembrī uzrunā pie Brīvības pieminekļa.


Elīna Auziņa, kā arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 9. soc klases audzēkne Madara Ratniece un viņas klasesbiedre apmaiņas skolniece Katarina Rērla no Vācijas ir to 15 jauniešu vidū, kuri ar teicamiem panākumiem startējuši Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā konkursā «Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijai dzimšanas dienā», vēsta organizatori. Savus spēkus iejusties prezidenta tēlā šogad kopā pārbaudījuši 350 skolēnu no visas Latvijas.


Paši varam veidot skaistu vidi
«Latviešu valodas un literatūras skolotāja Marita Asarīte, kura ir arī mūsu klases audzinātāja, pamudināja iesaistīties šajā konkursā. Daudzi savus darbus aizsūtīja uz Rīgu. Man pašai tas bija liels pārsteigums, kad e-pastā parādījās ziņa, ka esmu tikusi labāko vidū,» par izdošanos priecājas Elīna. Dalību Valsts prezidenta kancelejas konkursā, kas notiek otro gadu, viņa uztver kā iespēju gūt jaunu pieredzi. Meitene atzīst, ka arī valstiski patriotiskā noskaņa, kādā rakstījusi darbu un izbaudījusi, trešdien Melngalvja namā tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī citiem labākajiem konkursa dalībniekiem, viņai kļuvusi tuvāka un saprotamāka.
Elīna savā uzrunā lielākoties akcentē nepieciešamību apzināties tautas lepnumu un spēku, ko likt lietā Latvijā, nevis skriet uz ārzemēm, lai «baudītu citu tautu sasniegtos augļus». «Projām no Latvijas devusies mana draudzene. Arī man pašai bijušas domas uz kādu laiku aizbraukt. Vienu dienu satikāmies un padomājām – protams, ir jau skaisti citur, bet mēs, jaunieši, paši arī varam veidot šādu vidi. Vērojot savus skolasbiedrus, redzu daudz zinošu un spēcīgu skolēnu, kuriem ir liels potenciāls cīnīties, iet un darīt Latvijas labā,» pārliecināta Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece. Viņa aicina vienmēr nemeklēt savā valstī tikai trūkumus, bet vairāk saredzēt pozitīvo un skaisto.


Vācu meitene priecājas līdzi
Tautas lepnumu, spēku un spītu iziet cauri visgrūtākajiem laikiem un nepadoties savā darbā uzsver arī Spīdolas ģimnāzijas 9. klases audzēkne Madara Ratniece. «Tauta ir valsts pamats. Saknes, kas iestiepušās tālu pagātnē. Iemesls, kāpēc esam tik nesalaužami un stipri, ir tas, ka nekad neesam izvēlējušies mūsu saknes nocirst. Galveno nozīmi vārdam «latvietis» es nekad negribētu pazaudēt, tas man ir pārāk svarīgs. Kaut arī daudzi domā, ka turpinām upurēt savu latvietību, piemēram, pievienojoties eirozonai. Es gan domāju, ka šādi nieki negraus mūsu pašapziņu,» viņa raksta.
Savukārt apmaiņas skolniece no Vācijas Katarina Rērla, rakstīdama angļu valodā, atskatās uz Pirmā pasaules kara beigu laiku, kad, par spīti tam, ka daudzi latvieši bija smagi cietuši, viņi tomēr īstenoja sapni apvienoties un izveidot valsti. Tas tika glabāts, arī uz vairāk nekā 50 gadiem zaudējot neatkarību, un – «redzi, cik tālu esam tikuši!» par Latviju priecājas Katarina, kas mācās Spīdolas ģimnāzijā un Jelgavas Mūzikas skolā. ◆