Tehniskajā fakultātē cer uz lietuviešiem

2013. gada 14. novembris 00:00

Topošos lauksaimniekus finansēs dāsnāk; pedagogiem un sociologiem par studijām jāmaksā pašiem
Izglītības un zinātnes ministrijas sarunās ar LLU panākta vienošanās, ka no nākamā studiju gada 1. kursa studentiem vairs netiks piešķirtas budžeta vietas LLU pedagoģijas un socioloģijas studiju programmās. Tā vietā tiks stiprināti tradicionālie virzieni – lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība un pārtikas tehnoloģija. Aptaujātie fakultāšu dekāni atzīst, ka šāda izglītības politika, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un programmu augsto kvalitāti, nav tālredzīga.

Īstenojot jauno stratēģiju, tiks sperti pirmie soļi studiju sadrumstalotības mazināšanā, kas ir izteikta problēma Latvijas augstākās izglītības sistēmā, reformu nepieciešamību pamato IZM. Tā aprēķinājusi, ka, piemēram, pedagoga izglītību par valsts naudu ik gadu iegūst 1379 skolotāji sešās valsts dibinātajās augstskolās, tostarp – 47 LLU. Taču darbu Latvijas skolās gadā sāk tikai ap simt jauno pedagogu.

Vēlas piesaistīt ārzemniekus
«Neesmu vēl lietas kursā par panākto vienošanos. Taču, ja vairs nedod budžeta vietas, tas virzās uz to, lai šīs studiju programmas universitātē vairāk neatbalstītu, kas radīs krietni lielākas problēmas to pastāvēšanā,» spriež LLU Tehniskās fakultātes dekāns Kaspars Vārtukapteinis. Viņa vadītā fakultāte piedāvā četru līmeņu pedagoģiskās studiju programmas. Budžeta vietas tiek piešķirtas bakalaura programmā «Mājas vide», kur par valsts naudu var mācīties 15, bet maģistrantūrā – septiņi studenti. Astoņas budžeta vietas atvēlētas pašu izveidotajai pedagoģijas maģistrantūras studiju programmai «Karjeras konsultants», bet pedagoģiju doktorantūrā par valsts līdzekļiem studē divi. Ja šīs iespējas studentiem vairs nebūs, nāksies meklēt citus risinājumus. Visticamāk, piesaistot ārzemju studentus, min K.Vārtukapteinis.
«Ņemot vērā, ka mūsu pedagoģijas studiju programmās ieguldīts milzīgs darbs un tās ir ļoti kvalitatīvas, būs jāpārdomā turpmākā darbības stratēģija. Mums jau ir izveidojusies sadarbība ar Lietuvu. Zinot, ka lietuviešiem vienīgā iespēja studēt pedagoģiju ir Viļņā, pierobežas reģiona iedzīvotāji varētu studēt pie mums,» dekāns negrasās tik viegli atteikties no pedagoģijas studiju programmām LLU.

Cietīs universitātes kvalitāte
Panākto vienošanos un tās iespējamās sekas par tuvredzību sauc arī jaunizveidotās LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes, kur zinības apgūst topošie lauku ekonomisti un sociologi, dekāne Irina Pilvere. Jāpiebilst, ka valsts finansētās budžeta vietas LLU sociālo zinātņu studiju programmās kopumā tiek plānots samazināt par 20 procentiem, kā arī tuvākā gada laikā izvērtēt to studiju virzienu saglabāšanu, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecību.
«Universitāte būs tikai bagātāka ar dažādu studiju programmu piedāvājumu. Protams, tradicionālie virzieni ir ļoti nozīmīgi, bet tikpat būtiski ir tādi priekšmeti kā lauku socioloģija, agrārā un reģionālā ekonomika un citi, ko pasniedzam savā fakultātē. Universitāte zaudēs kvalitāti, ja to vairs nebūs. Esam atraduši savu nišu un uzkrājuši lielu pieredzi, lai būtu vadošie speciālisti šajā jomā. Turklāt, ja jaunieti interesē socioloģija, viņš neies studēt inženierzinātnes. Budžeta nespēja tiks novelta uz vecāku pleciem,» pauž I.Pilvere. Viņa min, ka šāda līdzekļu pārdale, visticamāk, notiek privāto augstskolu, kas pašas nespēj izveidot dārgās inženieru studiju programmas, ietekmes rezultātā.

Pārrunas notiek arī ar citām augstskolām
LLU ziņo, ka Zemkopības ministrija kopā ar universitāti jau ir panākusi, ka pēdējo gadu laikā LLU par 40 procentiem samazinātas budžeta vietas pedagoģijā un socioloģijā, bet ekonomikā par 20 procentiem, pārdalot finansējumu izmaksu ziņā dārgākajiem studiju virzieniem – veterinārmedicīnai un lauksaimniecībai. Izglītības un zinātnes ministrija, veicot budžeta vietu pārdali augstskolām, plāno saglabāt finansējuma apmēru, kāds tas bija pērn. Taču tas tiks piešķirts, ņemot vērā prioritāros studiju virzienus un darba tirgus prognozes. IZM turpina sarunas arī ar citām Latvijas lielākajām universitātēm. Plānots, ka Rīgas Stradiņa universitāte specializēsies medicīnā, Latvijas Universitāte – sociālajās, humanitārajās un dabas zinātnēs, bet Rīgas Tehniskā universitāte – inženierzinātnēs. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Tehniskajā fakultātē cer uz lietuviešiem

Kategorijas