Kā jelgavnieki ASV mūzikas buķetē mēģina rast savu vietu

Dace Micāne-Zālīte, režisore, jelgavniece, dzīvo Bostonā, ASV

2013. gada 13. novembris 09:19

421

Kā jelgavnieki ASV mūzikas buķetē mēģina rast savu vietu

Pirms «iezīmējam» koncerta notikuma vietu, palūkosimies uz metropoli Ņujorku ar astoņiem miljoniem trīs simtiem un trīsdesmit septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju. Teātra industrijas Brodvejas citadeli, žilbinošo plazmas ekrānu reklāmu ņirboņu «Pilsēta, kas nekad neguļ», tā saka par Lielo ābolu – arī šī metafora pieder skaistulei Ņujorkai.

Te savā laikā Otrā pasaules kara gadu latviešu bēgļi dzejnieki nodibināja literāro apvienību «Elles ķēķis». Arī Naudītes pagastā Zemgalē dzimušais Gunārs Saliņš un citi rūdīja latviešu poēzijas garu – bohēmā remdējot zaudētās dzimtenes mokas, Ņujorku apdziedāja pa savam, liekot klāt latvisko noti. Varbūt tā bija sava veida «Miglā asaro logs» dziesma Ņujorkas avēniju labirintos. Pilsēta ir dzīvs organisms, un tajā gluži kā visos dzīvības procesos tiek uzkrāts un saglabāts vajadzīgais un aizmests liekais.

Dziesmas – saskarsmes punkts ar Latviju

Izcili cilvēki ir lielākā pilsētas vēstures daļa. Un mūsu Jelgavas vēsture, kas attiecas nu jau uz atjaunotās Latvijas brīvvalsts laiku, noteikti tiek rakstīta, izceļot vārdus «Prāta vētra». Grupa ir lielas jaunatnes daļas identificēšanās ar hipsteru stilu – urbānās vides jaunieti, kuram dzīvē vieta ir dziesmām par mīlestību, savām jūtām, dzīvojot pasaulē, kur mūzikas valodā vienmēr būs atrodama liriska, jautra, bezbēdīga un moderna, gudra partitūra. Dziesma un klips «Welcome to My Country» vēl joprojām ir nepārspēta mūsu valsts muzikālā vizītkarte. «Prāta vētras» dziesmas ir arī Amerikā dzīvojošo latviešu jauniešu saskarsmes punkts ar Latviju un sevis izdziedāšana latviešu mūzikas panorāmā. Mans dēls Krišjānis nespēj aizmirst fantastisko koncertu pļaviņā pie Jelgavas pils, kad ansamblis ieskandināja albumu «Vēl viena klusā daba», un, kad braucam pa Amerikas ceļiem, mašīnā arī mums skan «Prāta vētra» – mēs esam jelgavnieki.

Spilgtākās grupas kopā lauž ceļu uz Ameriku

Jelgavas puiši Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons, Jānis Jubalts, Gundars Mauševics, kas satikās vidusskolas solā un sāka savu ceļu mūzikas pasaulē, būs Jelgavas mūsdienu leģenda. Tiekoties ar grupas solistu, īsajā sarunā, pateicoties dziedātāja dvēseles gaišumam, jūtams lielas personības viedums un enerģija ar pozitīvu, vēlīgu un patiesu spēku. Liverpūle pasaules slavu ieguva, pateicoties «The Beatles», bet Jelgava to joprojām gūst ar «Prāta vētras» izcelsmi, kā Jelgavā viņus mīļi dēvē, – ar «prātniekiem».

Bruklinas rajonā Ņujorkā klubā «Knitting Factory» pulcējās mūziķi no dažādām pasaules vietām, ik pusstundu mainoties uz skatuves. To vidū bija arī divu latviešu populārās mūzikas grupu – «Prāta vētra» un «Instrumenti» – koncerti. Starptautiskais pasākums ir mērķēts uz to, lai grupas ieraudzītu ASV mūzikas biznesa producenti un menedžeri. Klausoties to muzikālo varēšanu, tad arī nākotnē varētu veidoties kontakti, lai latviešu rokmūziķiem pavērtos ASV šovbiznesa tirgus, kas ir gana plašs un jaudīgs. Pēc koncerta izejam uz ielas, lai aprunātos un ierakstītu interviju. Iela dūc no pilsētas trokšņiem, kluba apmeklētāji, arī tepat uz ielas iznākuši, bauda starpbrīdi. Pulciņš ir čalojošs. Tie latvieši, kas spēja darbadienā izrauties un atnākt atbalstīt savējos, priekā dalās iespaidos par koncertu, telefoni klikšķina fotomirkļus un iemūžina šo brīdi Ņujorkā, jo tas ir latviešu populārās mūzikas vēsturē ierakstāms fakts, ka divas spilgtākās latviešu grupas – «Prāta vētra» un «Instrumenti» – kopīgi lauž sev ceļu Amerikas mūzikas tirgū. Un ir pārliecība, ka mūziķi iekaros popularitāti arī te, tāpat kā jau Latvijas opermākslinieki ir daļa no Metropolitēna solistiem. Skatuves muzikālais sniegums, cilvēciska atvērtība un tiešums muzikālajā pārdzīvojumā ir paņemošs spēka punkts.

***

- Prieks tevi redzēt, Kauper!

Paldies, prieks būt Amerikā!

- Kādi ir tavi galvenie iespaidi par šo koncerttūri? Ko «Prāta vētra» ir paveikusi tik labu un veiksmīgu, lai mēs par to pastāstītu pārējiem Amerikas latviešiem, Eiropas latviešiem? Kāda ir jūsu misija šoreiz mūzikā?

Mēs esam atbraukuši piedalīties vairākās mūzikas konferencēs. Lai tas neizklausītos tik vispārināti un gudri, tās ir mūzikas šovbiznesa aprindu tikšanās vietas, kur pulcējas gan muzikanti, gan producenti, gan aģenti un menedžeri. Visā šajā mūzikas buķetē mēs mēģinām atrast savu vietu. «Prāta vētrai» Amerika ir nezināms un jauns tirgus, kaut arī šeit esam bijuši vairākas reizes, nekad neesam bijuši ar koncertiem. Mums bija trīs nelieli koncerti Losandželosā – pusstundīgas uzstāšanās konferences laikā. Prieks, ka arī «Instrumenti» ir šajā startā. Mēs meklējam kontaktus, meklējam aģentus, meklējam cilvēkus, kas mums var palīdzēt.

- Tas būtu ļoti labi, ka jūs tāpat kā «The Beatles», kas reiz atbrauca no Eiropas uz Ameriku, paņemtu «savu lauciņu» Amerikas tirgū. Kāpēc lai latviešu mūziķi to nevarētu?

Nu, tas ir augsts kalns, uz kuru tiekties, bet, protams, ka – jā! Kas tas par zaldātu, kurš negrib būt par ģenerāli! Jā, un paralēli konferenču būšanai mēs, protams, esam priecīgi iepriecināt latviešus. Viņi ir, viņu ir daudz, viņi ir katrā mūsu koncertā. Tas ir fantastiski, tas ir pamatīgs atbalsts! Ja nebūtu šīs latviešu komūnas, tad mums būtu kā būtu ar tiem kontaktiem. Un cik cilvēku atrastos zālē?

Līdz ar to mēs mēģinām sabalansēt uzstāšanos, lai kaut kas būtu angliski, jo mums ir jāprezentējas kā internacionālai grupai, ja gribam nopietni skatīties uz tirgu. Bet tai pašā laikā, protams, nevaram un negribam ignorēt to, ka esam latvieši. Kad zālē ir latvieši, mēs dziedam latviski. Man liekas, ka mums sanāk tā labi sabalansēti.

- Kuru dziesmu šajā koncerttūres ciklā visvairāk uztver amerikāņi, par kuru lielākā sajūsma, vai ir tāda, kuru gribas īpaši iezīmēt

?Grūti pateikt, man liekas – «Četri krasti», tā ir vairāk tāda dziesma, kas uzreiz aiziet.

- Lai veiksmīgs koncerts un labi panākumi! Gaidīsim atpakaļ šajā krastā, un bieži, bieži, bieži!

Paldies, lai piepildās!

Viņi saprot, ka mēs esam visi viens

Saruna ar Sarmu Dindzāni-Vansantu, latviešu sabiedrisko darbinieci ASV

- Šejienes aprindās, Sarma, tu vienmēr esi ar savu viedokli, savām domām, ar savu optimismu un latviešu kultūras mīlestību. Tu vienmēr visā esi iekšā. Kā tu vērtē šo dienu – «Instrumentu» un «Prāta vētras» koncertu Ņujorkā –, šo saules brīdi mūsu skaistajā dzīvē?

Fenomenāli, ģeniāli, superīgi! Priecājos, ka viņi iekarojuši «šaipus dīķa» mūzikas mīlētājus, jo ir cilvēki, kuri viņus novērtē. Renārs, «Prāta vētras» solists, lieto savu šarmu, «Instrumenti» ir interesanti, kaut kas ļoti neparasts, un es domāju, mūziķi izjūt to, ka mēs esam atnākuši viņus klausīties. Kā latvieši visur pasaulē mēs atbalstām cits citu.- Cilvēkiem, kas nebija klāt šodienas «Knitting Factory» klubā, paraksturo, kāda bija atmosfēra.

as varētu būt kā «Prāta vētras» koncerts Siguldā, Preiļos, Viļakā vai Ventspilī – sajūtas, ka mēs esam latvieši, viņi mūs novērtē, un mēs viņus atbalstām! Super pēcpusdiena! Var viņiem pieiet un apkampt, viņi saprot, ka mēs esam visi viens. Tas mūs vieno, mūzika vieno, un cilvēki, latviešu kultūra mūs vieno!

***

Izskaņā maza sajūtu aina, kad klausos dziesmu «Vēl viena klusā daba» un vārdus «viss, kas bijis, tas bijis starp mums, vēl ir te, siltās vakara ēnās, paliec ilgi un neaizej, saule jau riet lēnām». Acu priekšā pazib Jelgavas koka arhitektūras nami, vecmammas Pogu lauku ceļš, turpat Mauševica kaimiņu mājas... Ir krēslaini dārzi vakara saulē, āboli salikti augļu šķīvī, Svētes pļavas un vīgriežu smarža, un Lielupes vējš, kas tevi sapurina, samīļo, iesviež upes smaržu saulrieta vakara telpā, kas sarkaņo turpat aiz pils jūras virzienā. Saskrējies puišelis ar riteni steidz pirms tumsas tikt uz mājām, un, kas zina, varbūt te aug jauns «prātnieks»!

Gunārs Saliņš

«Apzaļumosim Ņujorku»

Veltīts Dzintaram Sodumam pār plašo jūru

Kad iebrauksi kailajā Ņujorkā

Būsi ar mums Tu vienisprātis:tā jāapmežo!

Un varētu apmēram tā:

Ātraudžus bērziņus Taimskvērā,

Ozolus lepnākajās avēnijās,

Greničas ciemā pīlādžus, pīlādžus,

sēru vītolus Hārlemā,

ostas rajonā priedes, egles,

kadiķu cerus ap lopkautuvēm,

uz ik vietu, kur latvieši pulcējas,

liepu, kļavu un ošu gatves,

priekšpilsētas un šķērsieliņasapsēsim beidzot ar jauktu mežu.

Mežam kuplojot, auto pazudīs

pazemē. Zaļajā Ņujorkā

skanēs vairs tikai tāšu taures,

debesskrāpjos apiņi kāps.

Latviešu bērnus un vecmāmiņas

televīzija nesies vairs:

Mūsu mežā tie vasaru ogos,

rudenī tecēs beku lauzt,

vīri ziemu ragavu ceļā

laidīs malkā un bukus šaus.

Pavasaris kad Ņujorkā ienāks,

tavernas pamazām bankrotēs:

latvieši Taimskvērā birzī aizurbs

bērzus un vairs tikai bērzusulas dzers.

Burleskas Hārlemā nevilinās – Vītolu pavēnī sēros pat melnās,

Greničas ciemā Valpurģu naktīs

argās mūs pīlādžu burvju spēks –

lai no rīta pa liepu gatvēm

kurpēm rokā ticīgi ietu

saulītes zīmē uz rakstnieku rītu.

ZZ.lv ARHĪVS

Kā jelgavnieki ASV mūzikas buķetē mēģina rast savu vietu

Kategorijas