ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Valsts kontrole aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt trīs, iespējams, prettiesiskus Jelgavas novada darījumus

Edgars Kupčs
Jelgavas novadā

2013. gada 1. novembris 07:45

1710
Valsts kontrole aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt trīs, iespējams, prettiesiskus Jelgavas novada darījumus

Izskatījusi Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (Reformu partija) iesniegumu, kurā viņš rosinājis Valsts kontroli veikt pilnu Jelgavas novada Domes darba revīziju, valsts kontroliere Elita Krūmiņa deputātam atbild – tā kā revīziju tā pašlaik neveic un tuvākajā laikā neplāno, tomēr iesniegumā minētie fakti var liecināt par pašvaldības prettiesisku rīcību ar budžeta līdzekļiem, tā aicina Ģenerālprokuratūru izvērtēt pašvaldības rīcību.

Iesniegumā Valsts kontrolei deputāts V.Ķirsis vērš uzmanību uz trim piemēriem, kas, viņaprāt, «rada nopietnas bažas par sistemātisku labas pārvaldības principu un tiesiskuma neievērošanu Jelgavas novada Domē».

Deputāts V.Ķirsis kā pirmo min nule noslēgto pašvaldības astoņu automašīnu iepirkumu, kurā viens spēkrats sagādāts īpaši jaudīgs – ar 190 zirgspēku dzinēju, trīs tonnu vilktspēju un citām īpašībām, kas nav prasītas pārējiem novada braucamajiem. Deputāts vērš uzmanību gan uz mašīnas lielo cenu, gan to, ka novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) publiskajā telpā vairākkārt norādījis, ka apvidus automašīna paredzēta ārkārtas gadījumiem, tomēr vēlāk viņš atzinies, ka ar auto ikdienā brauks viņš pats. «Rodas jautājums, vai nepieciešams nomāt automašīnu ar luksus klases aprīkojumu, ja tā primāri paredzēta Domes priekšsēdētāja personīgai lietošanai,» norāda V.Ķirsis, kam bažas raisa arī novada lēmums mašīnas lietot tikai trīs gadus.

Otrajā piemērā V.Ķirsis apraksta novada Lielvircavas kultūras nama iegādes 400 tūkstošu latu darījumu, akcentējot likuma prasības, kas publiskai personai aizliedz iegādāties īpašumā mantu par acīmredzami paaugstinātu cenu. Viņš atgādina, ka īpašuma kadastrālā vērtība ir vien 45 tūkstoši latu, turklāt tā tirgus cenas noteikšanai pretēji normatīvos noteiktajam nav piesaistīts neatkarīgs vērtētājs. Kā galveno pašvaldības apsvērumu īpašuma pirkšanai deputāts min īpašnieka vēlmi to pārdot, bet novads nav izvērtējis alternatīvas – meklēt citas telpas, celt jaunu kultūras namu vai īpašumu atsavināt piespiedu kārtā ar Saeimas atbalstu. 

Visbeidzot deputāts atsaucas arī uz «Ziņās» vairākkārt aprakstīto novada darījumu saistībā ar juridisko pakalpojumu pirkšanu uz pieciem gadiem. 2010. gadā pašvaldība uzsvēra, ka, pērkot tos ārpakalpojuma veidā, ekonomēs pašvaldības budžeta līdzekļus. Taču realitātē iepirkumā, kas nebija publiski izsludināts, uzvarēja neilgi pirms tam dibinātā SIA «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs» ar 276 tūkstošu latu piedāvājumu. Līdz tam pašvaldība algoja tos pašus juristus – Aldi Jēgeru un Dzintaru Lagzdiņu –, mēnesī viņiem tērējot ap 1600 latu. Taču kopš konkursa noslēguma novads viņiem ik mēnesi pārskaita jau 5612 latu. «Ārpakalpojuma ekonomiskais mērķis ir samazināt izmaksas, neuzturot pastāvīgu darbavietu,» norāda deputāts. Tomēr šajā gadījumā rodas iespaids, ka pašvaldība arvien uztur pastāvīgas štata vietas, jo abi juristi strādā novada Domes telpās, taču par pakalpojumu pārmaksā.

Valsts kontroliere E.Krūmiņa informē, ka viņas vadītā iestāde neveic revīzijas, ņemot vērā iesniegumos minēto. Patlaban Valsts kontrole neveic tādas nozares revīziju, kuras gaitā varētu izvērtēt arī Jelgavas novada Domes darba tiesiskumu, lietderību un efektivitāti, kā arī nav tādu pārbaudi plānojusi tuvākajā laikā. Tomēr, ņemot vērā deputāta vēstulē minētās ziņas, kas liecina par, iespējams, prettiesisku rīcību ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, Valsts kontrole visu informāciju nodevusi Ģenerālprokuratūrai, lai tā to izvērtē.

Kategorijas

Kategorijas