Latvijas tirgus autobusiem un vagoniem ir ļoti mazs

2013. gada 29. oktobris 00:00

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) pēc vizītes Jelgavu sauc par Latvijas veiksmes stāstu, salīdzinot investoru iespējas šeit un citās pilsētās

- Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Jelgavā no ekonomisko sakaru veicināšanas skatpunkta?
Mani iepriecina, ka Jelgavā notiek reāla ražošana. Jelgavas uzņēmēji paši zina – eksportā nevar orientēties uz tikai vienu virzienu, jāvēršas dažādu valstu un reģionu tirgos. Abstrahējoties no valsts atbalsta trūkuma vietējam biznesam, manuprāt, veicinoša ir veiksmīgā sadarbība uzņēmējiem un pašvaldībai. Diemžēl Latvijā ir daudz tādu pašvaldību, kas daudz runā, bet maz dara. Jelgavā iepriekšējo reizi biju pirms pieciem gadiem, tādēļ varu novērtēt, ka attīstība ir. Cilvēkiem šķiet, ka padomju laikā tā tik bija ražošana – tolaik bija VEF ar 15 000 darbinieku, Jelgavā RAF strādāja gandrīz 5000. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā savulaik bija 1500 cilvēku, tagad – tikai ap simtu. Sistēma un tehnoloģijas dara savu.
- Vai guvāt priekšstatu, kas ir «burkāns», ar ko Jelgava vilina investorus?
Būtiski, ka diezgan nopietna rūpniecības bāze bija jau padomju laikā. Panākumu pamatā ir arī ģeogrāfiskais novietojums, te ir nozīmīgs transporta mezgls.
Jelgava investīciju piesaistei izvēlējusies pareizu virzienu. Arodizglītības sistēma Jelgavā jau pašlaik saistīta tieši ar uzņēmumiem, nemaz negaidot pamācības no Rīgas. Runājot ar investoriem, daudzkārt tiek norādīts – mēs būtu gatavi nākt, bet kvalificēts darbaspēks jāsagatavo ātri. Jelgavā to saprot, nevis kā citviet, kur arodskolas turpina vecās programmas un nespēj ātri adaptēties uzņēmēju vajadzībām. Tas, ka ir iespēja sagatavot darbiniekus konkrētiem uzņēmumiem, ir būtisks faktors, lai investors izlemtu par labu Jelgavai. Tik veiksmīgu modeli neesmu redzējis, apmeklējot citas pilsētas. Investoriem nav laika gaidīt divus gadus – viņiem vajag tūlīt, varbūt vajadzēja jau vakar!
- Kuri no Jelgavas uzņēmumiem ir eksportā vispārliecinošākie?
Būšu diplomāts un nevienu īpaši neizcelšu vai nenoniecināšu. Pa nozarēm runājot, labs potenciāls ir pārtikas pārstrādei. Tas ir ļoti perspektīvs virziens, kā izkristalizējies sarunās tādos reģionos kā Centrālāzija, Kaukāzs. Arī Ķīna būtu gatava ņemt pretī dažādus piena produktus, sākot ar saldējumu un beidzot ar piena pulveri. Šo reģionu iedzīvotājiem kļūstot turīgākiem, aug pieprasījums. Mainās arī patērētāju attieksme – pēkšņi visi dzer pienu un pa franču modei bauda sieru ar sarkanvīnu.
Būtiska Latvijas eksportspējai būs Krievijas vagonbūves koncerna rūpnīca Jelgavā. Starpvaldību komisijas sēdē novembrī Jekaterinburgā turpināsim sarunu par autobūves rūpnīcas «AMO Plant» attīstību. Krievijas kapitāls tajā ir investēts, un ir gatavība ieguldīt vēl, bet tajā pašā laikā šos autobusus nevar pārdot pašā Krievijā, jo ir nepārvarama ievedmuita. Kopumā aptuveni deviņi procenti no Krievijas tiešajām investīcijām Latvijā ieguldītas ražotnēs Jelgavā. «Latvijas piens» pašlaik gaida viesos Krievijas sertificēšanas komisiju, lai paplašinātu iespējas eksportēt. Savukārt atkritumu pārstrādei ir kārtīgs Rietumu virziens. «PET Baltija» ir veiksmīgs piemērs, jo notiek zināma diversifikācija – uzņēmums skatās ne tikai austrumu, bet arī rietumu virzienā.
Latvijas tirgus autobusiem un vagoniem ir ļoti mazs. Bet mums ir lielas iespējas, lai darbotos uz āru.
- Vai eksportspējīgie Jelgavas uzņēmēji pietiekami pamanāmi sevi demonstrē ārpus Latvijas?
Kā kurš. Piemēram, PET pārstrādei ir tāds potenciāls, ka ražošana nemitīgi jāpaplašina. Redzam, ka dažas ražotnes vēl tikai tiek būvētas. «Latvijas piens» un citi domā par jauniem tirgiem.
Esam ieinteresēti, lai ekonomiskās attiecības attīstās ar visām valstīm, tomēr aicinu dažādot tirgu. Ir valstis, kur nav gluži precīza demokrātijas izpratne un ir šaubīgi tiesu varas principi – tās var politiski pamainīt spēles noteikumus, un tad var rasties problēmas. Jo dažādāki tirgi, jo pašiem būs drošāk.
Mūsu tradicionālie zīmoli joprojām ir ļoti slaveni bijušajā padomu savienībā – no Rīgas melnā balzama līdz šprotēm. Pirms nedēļas Latvijā viesojās Uzbekistānas prezidenta delegācija, un viņi joprojām atceras arī RAF, lai gan ražotnes sen vairs nav.
- Vai apspriestās termiņuzturēšanās atļauju kvotas neatbaidīs potenciālos investorus?
Cilvēkus atbaida neprognozējamība. Vienugad Latvijā ir vieni spēles noteikumi, pēcāk atkal citi. Tas neattiecas tikai uz termiņuzturēšanās atļaujām. Personīgi es pret kvotu sistēmu esmu rezervēts. Taču vēlētos, lai uzturēšanās atļaujas izsniedz par investīcijām ražošanā, nevis vienkārši par nekustamā īpašuma iegādi. Sākumā jau iebraucām vienā grāvī, tagad nevajadzētu turpināt pa grāvjiem streipuļot. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Latvijas tirgus autobusiem un vagoniem ir ļoti mazs

Kategorijas