No Krievijas atgriežas bez riteņiem

2013. gada 29. oktobris 00:00

Lai atrastu klientus, transporta uzņēmuma vadītāja sākumā pētīja preču etiķetes
«Ja ir jautājumi par rezerves daļām, vēršos pie dīleriem. Man tas nesagādā neērtības, citreiz pat vīriešiem ir neērti, jo viņi man nevar paskaidrot to, ko nesaprotu,» smej kravu pārvadāšanas uzņēmuma «Vikingauto Trans» valdes locekle un īpašniece Inga Rivča. Viņa atzīst – paplašināties uzņēmumam neļauj atbildīgu autovadītāju trūkums, jo pārvadājumiem uz bijušās Padomju Savienības valstīm ir sava specifika.

«Ziņas» ar uzņēmuma vadītāju tiekas dienā, kad divas «Scania» kravas mašīnas ir atgriezušās no Krievijas un Ukrainas. Tieši šīs valstis un arī Baltkrievija ir jelgavnieces vadītās firmas galamērķi, bet preces tiek vestas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. «Lielā daļā kravu ir saldētas zivis. Tās vedam no Lietuvas. Žēl tikai, ka zivis nav vietējais ražojums – tās tikai izkrauj Klaipēdā,» darbības jomas ieskicē uzņēmēja, atgādinot, ka oktobra pēdējā svētdienā tiek svinēta tālbraucēju diena, kurā parasti vēl ne skrūves, ne naglas, līdzenu ceļu un veiksmi.

Bankās saņēma atteikumu
I.Rivča stāsta, ka parasti transporta uzņēmumi nošķir NVS valstis un Eiropu, jo autovadītāji parasti pārzina vai nu krievu, vai angļu valodu. Uzņēmumu jelgavniece nodibināja 2008. gadā, arī iepriekš strādāja līdzīgā jomā. «Nāca krīze, transporta uzņēmumiem bankas atņēma automašīnas, no darba tika atbrīvoti šoferi. Man arī draudēja samazināšana, taču braukt prom negribēju, jo te gan vecāki, gan bērni. Nolēmu dibināt uzņēmumu, sākumā piedāvāju ekspedīcijas pakalpojumus, bet vēlāk saņēmu licenci transporta pakalpojumu sniegšanai. Uztaisīju biznesa plānu un gāju pa bankām – visas, kas bija Jelgavā, apstaigāju. Vieni atteica, ka krīze nāk, citi, ka transporta nozare nav perspektīva. Risinājumu atradām sadarbībā ar «Scania» un varējām veikt pirmo reisu uz Ukrainu,» par firmas pirmsākumiem stāsta uzņēmēja, kas pirms pieciem gadiem ieķīlāja visu, kas bija pašas uzņēmumā.
Pašlaik «Vikingauto Trans» īpašumā ir divas sakabes, par vēl vienu tiek maksāts līzings. Lielākai attīstībai būtu nepieciešama arī preču noliktava, taču tās būvēšanai uzņēmēja vēl nav gatava – esot jānogaida.

Ne tikai darba un atpūtas režīms
Uzņēmuma īpašniece atzīst – varētu paplašināties, taču būtiska problēma ir autovadītāju trūkums, jo viņiem jānodrošina ne tikai preces nogādāšana galamērķī, bet arī iekraušana, izkraušana, pareizi jānoformē dokumenti. «Muitā jāzina, kurā lodziņā dokumenti jānodod. Tā ir arī materiālā atbildība un atbildība par tehniku. Mašīnas ir jaunas, tās labo dīleris, taču arī šoferim jāsaprot, ja ar viņa transportlīdzekli kaut kas nav kārtībā. Dažiem šķiet – ja auto ripo, tad arī nauda ripos, bet tā nav,» I.Rivča stāsta, ka pirms vairākiem gadiem nedēļas laikā nācies atlaist divus vadītājus, jo viņi tika pieķerti degvielas zagšanā. Pašlaik uzņēmums nodarbina četrus autovadītājus. Daudzi neiztur arī slodzi, jo dažkārt rindā uz robežas jānostāv pat piecas dienas. Arī tas ir viens no faktoriem, kas nozares uzņēmējus dara atšķirīgus – tiem, kas brauc pa Eiropu, jāievēro tikai darba un atpūtas režīms, bet uz NVS valstīm braucošajiem vairāk dienu jāpavada, nīkstot uz robežas un kārtojot muitas lietas, nevis ceļā.
Autovadītāju darba pienākumos noteikts, ka viņu kabīnēs nedrīkst atrasties darba veikšanai nevajadzīgās mantas. «Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki no Ukrainas lūguši aizvest kaut ko radiniekiem uz Latviju. Zinu, ka kolēģiem bijuši piedāvājumi pārvest kontrabandas preces, bet mēs ar to nenodarbojamies, jo par šādu rīcību uz robežas var draudēt automašīnas konfiskācija,» apgalvo uzņēmuma vadītāja.
Viņa ir pārliecināta, ka vairāk jāuzmanās kravas īpašniekiem, jo nereti ir gadījumi, kad pēc preces ierodas auto ar viltotām numurzīmēm – tad krava var aizbraukt nezināmā virzienā. «Vikingauto Trans» savos transportlīdzekļos pārvadā sulas, alu, cepumus, konfektes, saimniecības preces, vesta arī kūdra maisos. «Kad tikai sāku biznesu, staigāju pa veikaliem un pētīju etiķetes, skatījos, no kurienes prece nāk, tad meklēju pārstāvi Latvijā un piedāvāju transportēšanas pakalpojumus. No tā laika kādi pieci klienti palikuši,» stāsta I.Rivča.
Uzņēmēja atzīst, ka kopš maija ir samazinājies produktu apjoms, kas tiek ievests Latvijā. Viņaprāt, tas saistīts ar pirktspējas un iedzīvotāju skaita samazināšanos. Līdzīgas tendences bija arī pērn.

Pelna vismaz 500 latu
Jelgavniece atzīst – uz Lietuvu vai Igauniju pārcelties neplāno, jo ir pieņēmusi valsts un kaimiņu prasības. «Esam asociācijas «Latvijas auto» biedri. Ja nepieciešama jurista palīdzība, viņi mums to sniedz. Ja kāda valsts pēkšņi aiztaisa robežu kādam produktam, braucam uz citu,» jelgavniece priecājas, ka pilsēta atrodas tuvu ostām, tāpēc preču iekraušanas izdevumi ir daudz zemāki nekā nozares uzņēmumiem no, piemēram, Daugavpils. Klientus uzņēmums meklē speciālajās transporta biržās, arī bijušo klientu rekomendācijām ir liela loma.
Pašlaik apmēram puse uzņēmuma norēķinu notiek eiro, tāpēc jaunās valūtas ieviešana valstī neuztrauc: «Mums no Krievijas nekas nesūtīs latu, arī no Ukrainas ne. Tā kā uz bankas komisijas maksām būsim tikai ieguvēji.» Tuvākajā laikā uzņēmums neplāno īrēt vai iegādāties biroja telpas, jo tās ir papildu izmaksas, bet, kā skaidro uzņēmēja, šoferiem laba alga jānodrošina arī dīkstāves laikā. Viņas vadītajā firmā šoferi saņemot vismaz 500 – 600 latu plus likumā noteikto dienas naudu.

Pedantiski robežsargi
«Baltkrievi ir pedanti, ievēro valsts likumus un noteikumus. Bet krievi var piekasīties pat pie bākas krāsas. Par mūsējiem gan var teikt tikai labus vārdus, laikam savējiem viņi virsū nebrūk,» robežsargu un muitas darbinieku atšķirības ieskicē uzņēmēja.
Tikpat atšķirīgi ir arī valstu ceļi, viņa atzīst. Vissliktākie ceļi ir Krievijā – no turienes auto nāk norautiem riteņiem, jo nereti braucot uz Maskavu ir tādas bedres, kad nezini, «vai tas ceļš vai dīķis». Šoferi priecīgi par Igaunijas un Lietuvas ceļu kvalitāti, arī Latvijā maģistrālās šosejas nav sliktas.
Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pērn «Vikingauto Trans» apgrozījis 534 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 527 tūkstoši latu. Firmas peļņa pērn bija 19,8 tūkstoši latu, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājusies par trim tūkstošiem. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

No Krievijas atgriežas bez riteņiem

Kategorijas