Regbijs atgriežas savā galvaspilsētā

2013. gada 25. oktobris 00:00

Sestdien ZOC stadionā spēkiem mērosies Latvijas un Andoras izlases
Latvijas regbija valstsvienība šomēnes aizvada divas rudens cikla spēles Eiropas Nāciju kausa 2B divīzijā. Pirmā norisinājās Daliņa stadionā Valmierā, kur ar 25:14 pārspēta Serbijas izlase, bet mačam pret Andoru izvēlēts Zemgales Olimpiskā centra stadions, kur regbijs tiks spēlēts pirmoreiz.

Spēlē pret serbiem Latvija izcīnīja ne tikai četrus punktus par uzvaru, bet nopelnīja arī bonusa punktu par četriem piezemējumiem, no kuriem divi ierakstāmi izlasē vienīgā LLU komandas pārstāvja Arvja Pilenieka kontā.
Arvis gan ir «piezemēts» arī sava panākuma vērtējumā: «Jā, šī bija mana rezultatīvākā spēle izlasē, taču es biju tikai uzbrukuma noslēguma punkts uz i, pārējo izdarīja komandas biedri. Regbijā neatzīmē piespēļu autorus, bet, ja rakstītu, tad izrādītos, ka viņiem ir tie lielākie nopelni.»

Jelgavniekiem regbijs nav svešs
Arvja tēvs, savulaik «RAF» meistarkomandas spēlētājs un tagad Regbija attīstības asociācijas vadītājs Aivars Pilenieks saistībā ar gaidāmās spēles līdzjutējiem pieļauj, ka Latvijā šīs spēles sapratēju varētu būt salīdzinoši maz, taču ne mūsu pilsētā.
«Jelgava faktiski ir Latvijas regbija galvaspilsēta,» viņš atceras, ka septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados «RAF» spēļu laikā «Daugavas» stadions bijis skatītāju pilns un puikas pat sēdējuši kokos. Regbistus daudzi pilsētā pazinuši pēc sejas, nākuši klāt, lai uzmundrinātu pirms kārtējā mača.
Spēlējot PSRS pirmajā līgā, «RAF» meistarkomanda, kas šodienas izpratnē varētu būt tā pati Latvijas izlase, vairākkārt kandidējusi uz augstāko, taču allaž gadījies kāds šķērslis. «Reiz, kad izcīnījām pirmo vietu, tieši togad samazināja augstākās līgas komandu skaitu, bet, kad astoņdesmito gadu beigās neapstrīdami būtu tikuši, padomija sabruka,» stāsta veterāns, kas gan tobrīd pats vairs nespēlēja komandā.
Kā daudzos sporta veidos, «rafieši» patiesībā bija īsti profesionāļi, kam uzņēmums maksāja algas, bet regbistu darbs bija treniņi un sacensības. Līdztekus vairāki spēlētāji trenējuši bērnus, un A.Pilenieks spriež, ka arī tolaiku audzēkņi jelgavnieki joprojām zina, kas ir regbijs.

Atmoda nāk palēnām
Atjaunotās Latvijas brīvvalsts regbija augstākais panākums ir uzvara pasaules kausa posmā 1993. gadā regbijā 7 Edinburgā, pamatā tai gan vēl bija vecās «iestrādes». Par otro lielāko A.Pilenieks dēvē Latvijas pārstāvniecību pasaules universiādē šovasar Kazaņā, kur spēlēts pret regbija lielvalstīm un gūtas arī divas uzvaras.
Atsevišķi regbija klubi gan izdzīvojuši «cauri laikiem», un kopš brīvvalsts atjaunošanas ar lielāku vai mazāku pārstāvniecību ik gadu izspēlēts Latvijas čempionāts, bet jaunu ieinteresētības pacēlumu radīja Regbija attīstības asociācijas (RAA) dibināšana 2007. gadā. Tās sākotnējais mērķis bija rast iespējas regbija 7 pasaules kausa translācijai TV, bet darbības turpinājumā tika nodibināts arī RAA čempionāts un asociācija līdz ar Jelgavā atjaunoto klubu realizēja ES atbalstītu pārrobežu projektu Latvijas skolās, iepazīstinot jauniešus un sporta skolotājus ar pieskārienregbiju kā spēles pamatiemaņu apgūšanas iespēju. Ar šo laiku saistās arī Jelgavas pirmās sieviešu komandas nodibināšana ar Elejas vidusskolas meitenēm pamatā.
«Tagad Jelgavā ir trīs Latvijas mērogā spēlējošas komandas: kluba «Mītava» jaunieši, sievietes un LLU vienība, kas spēlē pieaugušo čempionātā,» uzskaita Arvis.

No Jelgavas «Aļņiem» līdz Krievijas superlīgai
Krievijā ir beidzies valsts regbija čempionāts, un trīs tā dalībnieki papildinās Latvijas izlasi sestdienas spēlē pret Andoru. Viens no viņiem ir superlīgas komandas Krasnodaras «Enisei-STM» spēlētājs jelgavnieks Uldis Saulīte.
«Jelgavas klubā «Aļņi» sāku trenēties 1996. gada rudens pusē un aizvadīju kādus četrus gadus. Sākumā domāju – tāpat vien intereses pēc uzspēlēšu, bet izrādījās, ka pavasarī jau jābrauc uz Latvijas čempionātu,» pirmsākumus treneru Igora Umecka un Sergeja Zakrevska vadībā atceras Uldis.
Mācījies Jelgavas 2. vidusskolā, pēc tam Tehniskajā licejā apguvis mēbeļu galdnieka profesiju, viņš šo māku paspējis apstiprināt vien ar pašdarinātu gultu, jo turpmākā karjera jau saistīta ar regbiju profesionāļa statusā.
Divpadsmit gadu jelgavnieks spēlē Krievijas superlīgas komandā Krasnojarskā – vairākkārt tā bijusi Krievijas čempione, bet šogad palikusi otrajā vietā. «Ik gadu iznāk apciemot savus vecākus, brāli un māsu Jelgavā ap Ziemassvētkiem, taču, ja vien ir iespējams, piedalos Latvijas izlases spēlēs,» stāsta Uldis, trešdien iegriezies «Ziņu» redakcijā, kur pie reizes izlemj pasūtīt avīzi, lai vecākiem nav no lieka jānāk. «Skaidrs, ka ir sarežģīti tā uz vienu spēli – atšķiras taktika, prasības, jāskatās, lai nekrīti ārā pats no ansambļa vai ansamblis no tevis,» ar smaidu bilst teju divmetrīgais un 116 kilogramu «svarīgais» uzbrukuma pozīcijas spēlētājs. «Taču čaļi uzticas un skatās – ja tu kaut ko labu izdari, viņi arī cenšas,» Uldis cer, ka pašiem un skatītājiem par prieku spēle izdosies.
Regbija federācijas ģenerālsekretārs Māris Zeltiņš savukārt cer uz līdzjutējiem labvēlīgiem laikapstākļiem, jo pašu spēli varot izjaukt vien zibens vai zemestrīce. Ieeja – bez maksas. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Regbijs atgriežas savā galvaspilsētā

Kategorijas