«Šis nebūs zemē nomests gads»

2013. gada 24. oktobris 00:00

284

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas saimi šogad papildinājuši trīs apmaiņas skolēni no Vācijas un Peru, kā arī brīvprātīgais skolotājs no ASV

«Būšu godīga – Latvija nebija mana pirmā izvēle. Gribēju doties uz Indonēziju, kur dzīvo radi, bet nebija tādas iespējas. Mana vecmāmiņa bieži brauc uz Baltijas valstīm brīvdienās, viņai Latvija ļoti patīk,» apmaiņas skolniece no Vācijas devītklasniece Katarina Rerla stāsta, kā uz vienu mācību gadu nokļuvusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Piedalīties stundās latviešu valodā gatava arī 11. klases audzēkne vāciete Anne Kūls un puisis no Peru Džons Atkins, kurš mācās Spīdolas ģimnāzijas 12. klasē. Savukārt Fulbraita stipendiāts vēstures skolotājs Džo Horgans no ASV uzlabo «spīdoliešu» angļu valodas zināšanas un izpratni par Amerikas vēsturi.

Pārsteidz Latvijas skaistā daba
Arī abi pārējie Spīdolas ģimnāzijā satiktie skolēni, kuri izmantojuši gan «Youth for Understanding» (YFU), gan AFS starptautiskās apmaiņas programmas, kas viņu dzimtenē ir pietiekami populārs jauniešu redzesloka paplašināšanas veids, atzīst, ka Latvija nav bijusi gluži viņu sapņu galamērķis. Piemēram, Anne plānoja doties uz Dienvidameriku, kur vēlējās uzlabot savas spāņu valodas zināšanas, taču nepaspēja laikus iesniegt pieteikumu. Līdz ar to Annei bija divas izvēles – palikt Vācijā vai braukt uz mazpazīstamo Baltijas valsti. «Arī mani draugi bija lielā neizpratnē – Latvija? Ko tu darīsi Latvijā?! Taču nolēmu, ka vienalga būs interesantāk, nekā palikt mājās. Turklāt man patīk daba. Kad pirms pāris nedēļām bijām Siguldā, sapratu, ka esmu nonākusi īstajā vietā. Tas bija ļoti skaisti! Jau kad laidos lejā ar lidmašīnu, pārsteidza, ka redzu tikai mežus un ūdeņus. Tagad ar nepacietību gaidu pirmo sniegu,» beigu beigās par izvēli priecājas vāciete.
Līdzīgs stāsts ir Džonam, kurš ceļu uz Latviju mērojis no tālās Dienvidamerikas valsts, jo arī viņš nokavējis pieteikšanos uz iecerēto galamērķi. «Kad man piedāvāja Latviju, nemaz nezināju, kur tā atrodas. Kad ierados janvārī, šeit bija tik auksti! No 30 grādu siltuma Peru biju nokļuvis 20 grādu salā. Biju ļoti sajūsmināts par sniegu, bet jau pēc trīs dienām viss prieks pārgāja,» atzīst jaunietis. Pavadot Latvijā nepilnu gadu, viņam jau izdevies «ielauzties» latviešu valodā, iegūt jaunus draugus un novērtēt kopīgo un atšķirīgo abu valstu izglītības sistēmās. Arī Katarina nenožēlo, ka šo mācību gadu pavada Latvijā. «Esmu šeit mūzikas programmas dēļ. Te ir ļoti labas mūzikas un mākslas izglītības iespējas,» viņa novērojusi, piekrītot arī pārējiem apmaiņas jauniešiem, ka šis tomēr nebūs zemē nomests mācību gads.

Ieinteresē Latvijas vēsture
Skolotājs Džo Horgans nokļūšanu Latvijā gan nesauc par sagadīšanos vai kļūdu. Tā bija viņa apzināta izvēle. «Esmu cilvēks, kam patīk daudz lasīt un izzināt. Mani ļoti ieinteresēja Latvijas vēsture. Tāpēc gribēju uzzināt vairāk gan par deviņdesmito gadu atmodu, gan to, kā tik mazai nācijai izdevies izdzīvot okupācijās un saglabāt valodu. Turklāt Latvijā ir ļoti līdzīgs klimats tai vietai, kur dzīvoju. Iesaistoties programmā, gribēju doties pāri okeānam, Eiropā esmu pirmo reizi,» atklāj Fulbraita stipendiāts, kuru Spīdolas ģimnāzijai ieteikusi ASV vēstniecība. Skolotājs, kura ikdiena lielākoties paiet, gatavojot 12. klases skolēnus angļu valodas eksāmena sarunvalodas daļai, piebilst, ka priekšstats par mūsu valsti viņam gan bijis nedaudz atšķirīgs. «Biju iedomājies, ka Latvija ir tradicionālāka zeme nekā ASV. Piemēram, ka te cilvēki nevalkā T kreklus. Taču līdzīgā ir daudz vairāk. Jaunieši klausās to pašu mūziku. Biju arī dzirdējis, ka latvieši ir vēsi un atturīgi, bet neesmu to pamanījis. Redzu, ka visi ir atvērti, laipni un draudzīgi,» novērojis Džo, īpaši uzteikdams mūsu zemes virtuvi un iespēju tikt pie svaigiem produktiem. Zupas Latvijā esot tik garšīgas, ka no tām vien varētu pārtikt!

Brīnās, ka mūsējie starpbrīžos var iet uz veikalu
Gan apmaiņas skolēni, gan skolotājs paspējuši izdarīt pirmos secinājumus arī par kopīgo un atšķirīgo izglītības sistēmās. Piemēram, Annei nepatīk, ka Latvijā skolotāji pārbauda visus mājas darbus. Vācijā šajā ziņā esot daudz lielāka brīvība – katrs pats atbildīgs par savām zināšanām. Savukārt Džons stāsta, ka Peru skolēni mācās 11 gadu un viņiem jānēsā formas. Visi trīs jaunieši ir pārsteigti par biežajiem starpbrīžiem Latvijas skolās, kā arī iespēju to laikā doties ārpus mācību iestādes. Rūpēs par audzēkņu drošību tas nav atļauts ne Vācijā, ne Peru. Šajās valstīs starp bērniem un pedagogiem arī nav tik draudzīgu attiecību kā Latvijā. Par to apmaiņas skolēni mūs nedaudz apskauž.
«Grūti salīdzināt, jo katra skola ASV ir atšķirīga. Taču kopumā Latvijā valda daudz lielāka brīvība. Pie mums biežo apšaudes gadījumu dēļ daudzas klašu telpas stundu laikā tiek slēgtas. Nav tā, ka mēs visu laiku par to uztraucamies, un nevēlos arī radīt priekšstatu, ka ASV ir nedroša vieta. Mēs vienkārši daudz domājam par drošību. Skolas laukos šajā ziņā ir brīvākas. Pilsētā lieto pat metāla detektorus,» stāsta skolotājs. Viņš piebilst, ka mājas darbus jaunie amerikāņi pilda līdzīgi kā bērni Latvijā. Atšķirība tikai tāda, ka mūsu zemes jaunieši Džo šķiet nobriedušāki. «Pie mums daudzi stundu laikā aizrāvušies ar mobilajiem tālruņiem. Nākas vairāk cīnīties par skolēnu uzmanību. Te ar to nav problēmu – visi dara savu darbu. Neesmu piedzīvojis arī nejauku attieksmi,» teic pedagogs no ASV.

Nav atbraukuši mācīties matemātiku
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija apmaiņas skolēnus uzņem jau vairākus gadus. Lai arī skolotāji, kas viņiem, piemēram, individuāli māca latviešu valodu, par to neko nesaņem un nav līdz galam skaidrs, kāda jēga šiem jauniešiem piedalīties stundās, nesaprotot valodu, ieguvēji ir gan audzēkņi, gan skola, pārliecināta Spīdolas ģimnāzijas direktora vietniece Ritma Tīrumniece.
«Manuprāt, mums jāmaina attieksme pret apmaiņas skolēniem. Jāsaprot, ka viņi nav ieradušies mācīties matemātiku, fiziku vai ķīmiju, bet ir atbraukuši, lai iepazītu mūsu kultūru, valodu, cilvēkus un tradīcijas. Pieredze rāda, ka šiem jauniešiem diezgan labi veicas mācībās, otrajā semestrī daudzi spēj veiksmīgi sekot līdzi stundai. Mācību vielu ir grūti salīdzināt. Piemēram, vāciešiem fizika un matemātika ir zemākā līmenī, bet skolniece no Taizemes šajos priekšmetos sen ir mums priekšā,» atzīst R.Tīrumniece. Viņa min, ka lielākie ieguvēji no šīm apmaiņām ir skolēni, kuru klasē mācās jaunieši. Tā ir iespēja komunicēt angļu vai vācu valodā, iepazīties un sadraudzēties. ◆

Apmaiņas programmas Latvijā
YFU ir viena no lielākajām skolēnu apmaiņas programmām pasaulē, kurā ik gadu piedalās ap septiņiem tūkstošiem jauniešu. Organizācijai ir vairāk nekā 55 gadu ilga pieredze. Tā ir politiski un reliģiski neatkarīga. Programmas darbības pamatā ir bijušo apmaiņas studentu brīvprātīgs darbs. Šajā mācību gadā Latvijā ieradušies 17 apmaiņas skolēnu, galvenokārt no Vācijas, kā arī Taizemes, Austrijas un ASV. Uz ārvalstīm no Latvijas mācīties devušies 26 jaunieši.

AFS ir bezpeļņas organizācija, kuras programmas laikā ik gadu starp vairāk nekā 70 valstīm apmainās 12 tūkstoši dalībnieku. 1990. gadā programmu Latvijā aizsāka Izglītības un zinātnes ministrija.

Izaicinājums un pieredze
Sandis Ratnieks, ģimenē uzņēmis Katarinu Rerlu
◆ Apmaiņas skolnieci ģimenē šogad uzņemam pirmo reizi. Pamatā tā bija sievas ideja, atlika viņai piekrist. Tas ir izaicinājums gan Katarinai, gan mums. Par apmaiņas skolēna uzņemšanu organizācija nemaksā, tāpēc izdevīgums galvenokārt ir nemateriāls, piemēram, iespēja komunicēt svešvalodā. Tā ir jauna pieredze arī mūsu bērniem. Īpaši vecākajai meitai, kura ar Katarinu mācās vienā klasē. Esam Katarinu pieņēmuši ģimenē – kopā ēdam, uzspēlējam kādu spēli, atpūšamies. Viņa arī labprāt palīdz mājas darbos. Cenšamies īpaši «neiespringt». Katarina ir aktīva meitene, apmeklē mūzikas skolu. Arī klasē mūsu meitai nav jāuztraucas par viņu, jo arī citi bērni vēlas ar vācieti komunicēt. Lai gan Katarina ir noslēgta un brīžam nav skaidrs, ko viņa domā, šķiet, ka meitene pie mums tomēr jūtas labi. Viņas mamma atrakstīja, ka meitas atsauksmes par mums ir pozitīvas.

ZZ.lv ARHĪVS

«Šis nebūs zemē nomests gads»

Kategorijas