7 eirocentu vietā – 1,30 eiro

2013. gada 24. oktobris 00:00

166

Pēc trim gadiem par dzīvošanu Jelgavas novada pašvaldības dzīvoklī plāno prasīt teju 20 reižu augstāku īres maksu; mērķi – sakārtot dzīvojamo fondu un piespiest īpašumus privatizēt
«Tas ir politisks jautājums – deputātiem būs jāizšķiras,» tā par ķeršanos pie mājokļu politikas sakārtošanas saka pašvaldības kapitālsabiedrības «Jelgavas novada KU» vadītāja Antra Alksne. Iedzīvotājiem sāpīgākais var izrādīties domnieku lēmums daudzkāršot īres maksu mitekļos, kas pieder pašvaldībai. Novads plāno, ka līdzšinējo diferencēto septiņu līdz 19 eirocentu (5 – 13 santīmi) vietā nākamvasar par dzīvokļa kvadrātmetra īri prasīs 30 eirocentu (21 santīmu), bet ar 2017. gadu – 1,30 eiro (91 santīms).

Pašlaik Jelgavas novada pašvaldībai pieder vairāk nekā 1200 dzīvokļu, kas ir aptuveni sestā daļa no dzīvokļu skaita novadā, liecina pašvaldības mājokļu politikas vadlīnijās 2014. – 2020. gadam apkopotie dati. Dzīvojot nelabiekārtotā miteklī, pašvaldība ar pašas uzņēmuma «Jelgavas novada KU» starpniecību no īrnieka mēnesī prasa septiņu eirocentu jeb piecu santīmu kvadrātmetrā īri. «Bet tad īrnieks uzraksta iesniegumu, kurā mums prasa krāsns remontu, jo dzīvoklis pieder pašvaldībai. Tāds remonts izmaksā tūkstoti latu!» īres ieņēmumu un ieguldījumu nesamērīgumu raksturo SIA «Jelgavas novada KU» vadītāja A.Alksne.
Viņai piekrīt arī pašvaldības izpilddirektora vietnieks Valdis Buividaitis, kas mājokļu politikas vadlīnijas vakar komiteju sēdē prezentēja deputātiem. «Savulaik, ieviešot maksu par pašvaldības dzīvokļu īri (papildus mājas pārvaldīšanas maksai), tika mēģināts panākt sociālo taisnīgumu – tie, kas privatizācijas sertifikātus izmantoja citiem mērķiem, nevis sava dzīvokļa privatizācijai, maksā vairāk nekā tie, kas dzīvokļus privatizēja. Diemžēl, analizējot pašreizējo situāciju, ir skaidrs, ka sociālā taisnīguma joprojām nav – privatizēto dzīvokļu īpašnieki ir spiesti pilnībā par saviem līdzekļiem veikt remontus dzīvokļu īpašumos, kamēr neprivatizēto dzīvokļu īrnieki apsaimniekotājam iesniedz apjomīgus sarakstus ar nepieciešamajiem darbiem,» situāciju raksturo V.Buividaitis.
Šogad astoņos mēnešos remontiem, tiesāšanās un administrēšanas izdevumiem uzņēmums izlietojis vairāk nekā 80,8 tūkstošus latu, bet no viena 50 kvadrātmetru nelabiekārtota dzīvokļa par īri gada laikā iekasē 30 latu. Liela daļa no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem ne vienmēr godprātīgi maksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem. «Pat atsevišķi pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības darbinieki ir šo parādnieku skaitā,» skaidro izpilddirektora vietnieks.
Dzīvokļu īres tirgus netiek valstiski regulēts, kas nozīmē, ka faktisko īres cenu nosaka pieprasījums pēc šiem dzīvokļiem un piedāvājums – tā pašvaldība komentē jautājumu, pēc kādiem kritērijiem plānojusi paaugstināt īres maksu nākotnē. Novads apgalvo – vismaz sestā daļa iedzīvotāju, kam piedāvāta beztermiņa īre par maksu, kas ir pat sešas reizes zemāka par tirgus cenu, rupji kropļo īres tirgu, vienlaikus liedzot uzņēmējiem investēt jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecībā. Pašvaldība norāda, ka ne Jelgavā, ne Jelgavas novadā nav iespējams izīrēt dzīvokli zem 50 latiem mēnesī jeb vidēji latu kvadrātmetrā.
Novada pašvaldības tuvāko gadu rīcības plāni ir skarbi – tā atklāti apgalvo: «Pašvaldības uzdevums nav ar lētiem īres dzīvokļiem nodrošināt virkni Jelgavas novada iedzīvotāju bez termiņa ierobežojumiem vai materiālā stāvokļa izvērtēšanas, tādējādi kropļojot dzīvokļu īres tirgu Jelgavas novadā un traucējot uzņēmējdarbības attīstību.» Patlaban pašvaldībai no īpašumā esošajiem vairāk nekā 1200 dzīvokļiem normatīvos noteikto pašvaldības funkciju (palīdzība mājokļu jautājumu risināšanā) izpildei esot nepieciešami tikai ap 120, skaidro A.Alksne no SIA «Jelgavas novada KU». Patlaban rindā pēc palīdzības gaida 53 cilvēki, bet 70 dzīvokļi jau izīrēti maznodrošinātām personām.
Tādējādi pašvaldības plāns ir ar laiku, iztiesājot nemaksātājus vai iegādājoties dzīvokļus, izveidot sociālos namus, kuros visi dzīvokļi pieder novadam. Savukārt tos mitekļus, kas pašvaldībai nav nepieciešami, domāts atsavināt, pirmpirkuma tiesības dodot tur dzīvojošajiem.
Jāpiebilst, ka par šo ieceri novada iedzīvotāji līdz šim nav informēti, vakar par to pirmoreiz diskutēja deputāti apvienotajā komiteju sēdē, kur tas raisīja spraigas diskusijas. Visi deputāti atzina, ka dokumentā daudz nepilnību, bet 11 no 17 to atbalstīja. Gala lēmumu pieņems Domes sēdē 30. oktobrī. ◆
Pašreizējā un plānotā īres maksa, EUR/m2
Līdz 2014. gada 30. jūnijam
0,07; 0,13 un 0,19
No 2014. gada 1. jūlija 0,30
No 2015. gada 1. janvāra 0,50
No 2015. gada 1. jūlija 0,70
No 2016. gada 1. janvāra 0,90
No 2016. gada 1. jūlija 1,10
No 2017. gada 1. janvāra 1,30

ZZ.lv ARHĪVS

7 eirocentu vietā – 1,30 eiro

Kategorijas