Klavieru, flautu un otu pasaulē

2013. gada 18. oktobris 00:00

205

Jau skolas laikā sākt soļot pa mūzikas un mākslas taku, kas ļauj turpināt ceļu profesionālā līmenī, sen vairs nav tikai pilsētas vai turīgāko lauku bērnu privilēģija. Profesionālās ievirzes izglītības programmas tiek pasniegtas arī Glūdā, Ozolniekos, Salgalē, Elejā, Valgundē, Zaļeniekos, Kalnciemā un Staļģenē.

Izklausījās pēc neprāta
«Mana vīzija ir tāda, ka negribu, lai Salgalē vienīgais ceļš būtu uz veikalu. Kultūra man vienmēr šķitusi svarīga – tā ir visa mana dzīve. Izaudzināt vietējo publiku nav viegli, bet tas ir liels gandarījums, kad cilvēki, pie mums viesojoties, saka – o, nemaz nevarēju iedomāties, ka laukos kas tāds iespējams!» aicinot mākslas «svētnīcā», teic Salgales Mūzikas un mākslas skolas dvēselīte Anda Silgaile.
Mūzikas skola Salgalē ir skolotāja Gunāra Endzeļa pirms astoņiem gadiem izauklēta ideja. Anda atceras, ka, būdama pagasta deputāte un Auces Mūzikas skolas beidzēja, toreiz pati nav varējusi īsti noticēt, ka nelielā ciemata bērnus izdosies sapulcēt nopietnām mūzikas nodarbībām. Taču iecere veiksmīgi aizgāja, un jau četrus gadus, kopš G.Endzelis devies pensijā, to uz priekšu virza A.Silgaile. Viņa gan tehniski nav šīs skolas direktore. Ņemot vērā, ka novadā ir arī otra, Ozolnieku Mūzikas skola, kur bērni līdzās dažādu instrumentu spēlei apgūst zināšanas mūzikas teorijā, dzied korī un darbojas ansambļos, izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos tika izlemts, ka abas profesionālās ievirzes skolas vadīs Dina Tauriņa. Andai ticis vietnieces amats.

Pirmo gadu arī mākslas skola
Mūzikas skola Salgalē iekārtojusies bijušā kolhoza ēkas otrajā stāvā. A.Silgaile cer, ka tuvākajā laikā pašvaldībai izdosies iegūt savā īpašumā arī pirmo stāvu, kur atrodas koncertzāle. Patlaban tā pieder kādai vietējai zemniekus saimniecībai. Sadarbība ar viņiem ir laba, bet savs paliek savs, atzīst skolas direktora vietniece.
Viņa stāsta, ka uz dažādām nodarbībām vairākas reizes nedēļā un kādu dienu līdz pat pulksten 19.30 pulcējas 62 bērni ne tikai no Salgales, bet arī tuvējās Staļģenes un Garozas. «No šā mācību gada esam ne tikai mūzikas, bet arī mākslas skola. To mums ieteica akreditācijas komisija, bet arī paši sapratām – lai palielinātu audzēkņu skaitu, jāver vaļā arī mākslas programma. Divus gadus to izmēģinājām kā interešu izglītību,» par jauno piecgadīgo profesionālās ievirzes programmu priecājas A.Silgaile. Zīmēšanu, gleznošanu un darbu materiālā 17 audzēkņiem patlaban pasniedz Rīgas Valsts ģimnāzijas vizuālās mākslas skolotāja Agita Vaivade. Kad trešajā un turpmākajos gados sāksies keramika, datorgrafika un vides dizains, tiks piesaistīti arī citi pasniedzēji.

Uz priekšu ar pierunāšanu un piedošanu
Instrumentu izvēle Salgalē arī ir gana plaša. Audzēkņi apgūst klavieru, ģitāras, flautas, trompetes un saksafona spēli. Godinot ilggadējā pedagoga Kārļa Venskus (1941 – 2012) piemiņu, mūzikas skolā izveidota īpaša viņa vārdā nosaukta sitamo instrumentu klase, kurā darbu ar bērniem turpina K.Venskus skolnieks Aleksandrs Akimovs. Audzēkņi dzied arī korī un ansamblī.
«Piedalāmies, kur vien iespējams. Sadarbojamies ar pagasta kultūras darbinieku, uzstājamies vietējā skolā, «Līdumos». Dodamies gan uz vietējiem, gan reģionālajiem konkursiem. Īpaši gribam uzteikt jauno pianisti Agnesi Štālu, kura regulāri ieņem godalgotas vietas,» priecājas skolas vadītāja. Tā gan ir mākoņa spožā maliņa – ikdienā ne viss iet gludi. Lai tiktu pie tik labiem rezultātiem, bērniem jāpārvar nogurums un slinkums, bieži jātrenējas, regulāri jāapmeklē nodarbības. Ne katrs to spēj. «Ja divus mēnešus, intensīvi runājot ar bērnu un vecākiem, neko nevaram panākt, nav ko bojāt nervus – slēdzam ārā. Taču šādu gadījumu nav daudz. Lielākoties pie mums mācās motivēti audzēkņi. Gadās jau visādi, bet ar pierunāšanu un piedošanu solīti pa solim tiekam uz priekšu – noliekam vakardienu un šodien sākam visu no jauna!» stāsta Anda.

Kāpēc nepiedāvāt citos pagastos?!
«Mēs ļoti cenšamies, lai bērni uz nodarbībām nāktu ar prieku. Taču bieži viņu gaidas un cerības atšķiras no realitātes. Daudzi nav raduši piepūlēties. Nesaprot, ka uzreiz viss nesanāks. Ierauga spožu bungu komplektu un domā – nu, tikai būs!» izaicinājumus, kas sastopami pedagoģiskajā procesā, min arī Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas direktore Dace Laure.
Viņas profesionālā darba ikdiena no 2005. gada rit vēsturiskajā Šķibes pamatskolas ēkā, kas nu pilnībā nodota mūzikas un mākslas skolas vajadzībām. Tā vairākkārt mainījusi savu statusu un nosaukumu. Līdz 2004. gadam izglītības iestāde bija pakļauta Jelgavas Mūzikas skolai, tad ieguva patstāvību, kļūstot par Glūdas mūzikas skolu, 2006. gadā sāka īstenot programmu «Vizuāli plastiskā māksla», bet 2011. gadā kļuva par Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolu.
«Nodibinoties novadam, izrādījās, ka esam vienīgā profesionālas ievirzes izglītības mācību iestāde. Paskatījāmies kā no putna lidojuma – kāpēc gan programmu nepiedāvāt arī citos pagastos? Sākām ar vizuāli plastisko mākslu,» laiku, kad radās pirmie mācību punkti, atceras direktore. Patlaban sadarbībā ar vietējām skolām, kas laipni atvēlējušas savas telpas, tie ir pieci – Elejā, Staļģenē, Valgundē, Zaļeniekos un pavisam nesen arī Kalnciemā. Elejā un Valgundē bērni līdzās mākslai var apgūt arī mūziku.

Nesaprot, kur palikuši speciālisti
«Staļģenē un Zaļeniekos audzēkņu skaits ir salīdzinoši neliels, bet pārējos mācību punktos zinības mākslā un mūzikā apgūst 25 – 30 bērni,» stāsta D.Laure, piebilstot, ka pašā Glūdā mācās ap 50 audzēkņu – puse uz pusi mākslu un mūziku. Viņi ierodas ne tikai no Nākotnes ciemata, bet arī Glūdas un Šķibes. Daži mēro ceļu no Dobeles novada. Mūzikas programmā viņiem tiek piedāvāts apgūt klavieru, flautas un sitaminstrumentu spēli.
«Vizuāli plastisko mākslu māca vietējie skolotāji. Pirmos divus gadus tas ir iespējams. Taču ar mūzikas speciālistiem nav vienkārši. Daudzi pēc mūzikas vidusskolas apgūst arī mūzikas pedagoģiju, bet nezinu, kur viņi paliek un kāpēc nestrādā specialitātē,» neizpratnē ir izglītības iestādes vadītāja. Tomēr kadri Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolā ir nokomplektēti. Strādā astoņi skolotāji, trīs no viņiem ir vietējie, pārējie brauc no Jelgavas, gatavojot bērnus dažādiem pasākumiem un konkursiem. Daudzos gūti arī teicami panākumi. Piemēram, pērn no sadraudzības pilsētas Pitešti Rumānijā mājās ar pirmās pakāpes diplomiem atgriezās Sofija Čerņauska un Kitija Šķupele. Meitenes skolu pagājušajā mācību gadā arī beidza, bet joprojām par to ir liels prieks, atzīst Dace, atklājot, ka gandarījums ir par katru absolventu. Gadā viņu nav daudz – kopā ar mākslas programmas apguvējiem vien kādi pieci. Direktore novērojusi – lai arī ne visi turpina mācības mūzikas vidusskolā, daudzi savu profesionālo dzīvi tomēr saistījuši ar kultūras jomu. ◆

+ 8

ZZ.lv ARHĪVS

Klavieru, flautu un otu pasaulē

Kategorijas