Ielu greiderē, bet ratiņos pabraukt grūti

2013. gada 11. oktobris 00:00

«Bet jūs taču varat lidot!» – tā kāds par ielu uzturēšanu atbildīgais Jelgavas pašvaldības darbinieks esot ironizējis, kad Ganību ielas iedzīvotāja Astra Dudare kārtējo reizi sūdzējusies par ieliņas segumu. Pēc gūžu operācijas viņa dienas vada ratiņkrēslā, un ik reize, kad jādodas uz tuvējo veikalu Satiksmes ielā, ir liels pārbaudījums. Pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība» gan uzsver – šīs ielas segums tieši A.Dudares sūdzību dēļ labots daudzkārt biežāk nekā citos privātmāju rajonos, turklāt šonedēļ tur tiek organizēti kārtējie darbi.

Par to, ka Ganību ielā pēc iedzīvotājas uzstājīgajām sūdzībām dienesti strādājuši daudz, liecina arī pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» sniegtā informācija. Ganību iela posmā no Satiksmes līdz Lidotāju ielai greiderēta 18. un 24. aprīlī, 8. maijā, 11. jūnijā, 31. jūlijā, 24. septembrī un 1. oktobrī. Papildus greiderēšanas darbiem tur uzbērtas šķembas, lai pastiprinātu ceļa konstrukciju un likvidētu bedres grants segumā, informē iestādes ielu ekspluatācijas inženieris Edgars Rubenis. Viņš skaidro, ka šonedēļ Ganību ielā sākti frēzētā asfalta uzbēršanas darbi diluma kārtas atjaunošanai, turklāt ielu darba gaitā plānots noblietēt ar veltni. «Pēc darbu pabeigšanas tiks nodrošināts gluds ielas segums un iespēja pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,» sola inženieris. Ganību ielas posma papildu darbi – šķembu un frēzētā asfalta uzbēršana un iestrāde – pašvaldībai izmaksās 2000 latu.

Labo biežāk, nekā
prasa normatīvi
«Pilsētsaimniecības» speciālisti, ņemot vērā iedzīvotājas īpašās vajadzības, Ganību ielas posmu no Satiksmes līdz Lidotāju ielai pēc greiderēšanas darbiem vienmēr noveltņo, ko neveic citās iekškvartālu grants seguma ielās, «Ziņām» apgalvo iestādes vecākais ielu ekspluatācijas inženieris Imants Auders.
Speciālists arī informē, ka iela tiek greiderēta biežāk, nekā noteikts normatīvajos aktos – valdības noteikumos par pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām. Normatīvs paredz – ja laikā no pavasara atkušņa līdz sala iestāšanās brīdim grants segumā 30 procentos no apskatāmā laukuma veidojas šķērsviļņi, risas vai bedres, kas dziļākas par sešiem centimetriem, segums jānoplanē pusotra mēneša laikā.
Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, būtu nepieciešama Ganību ielas seguma nomaiņa ar asfaltu, atzīst I.Auders. Kaut arī iestāde sola tādus plānus iekļaut nākamā gada budžeta pieprasījumā, «Pilsētsaimniecība» negalvo, ka pašvaldība varētu tos akceptēt.

Ja vismaz paveiktu kvalitatīvi
«Tā ir mūsu Jelgavas lielākā sāpe!» par ielu un pagalmu seguma kvalitāti strikts ir Jelgavas Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Laimonis Dzērvāns. Viņš saka – organizācijas biedri regulāri ceļ trauksmi par pilsētas daudzdzīvokļu namu pagalmu kritisko stāvokli, bedrainajām ielām un nepārdomāti izbūvētajām ietvēm. «Paskatieties, kāda situācija ir pašā centrā – autoostā un ap to! Kaut vai uz to pašu «zaļzemnieku» biroju Lielajā ielā no pagalma puses pamēģiniet aiziet – tur iebraukt invalīds nevar. Esmu par to bieži runājis ar deputātiem, bet problēmas netiek risinātas. Viņi to vienkārši negrib. Un tas viss ir centrā, pie birojiem, iestādēm un daudzdzīvokļu mājām. Par privātmāju rajoniem nemaz nerunājot,» stāsta L.Dzērvāns.
Pēc Jelgavas Invalīdu biedrības vērojumiem, tikpat būtiska kā bedraino ielu un pagalmu problēma ir ietvju neesamība savrupmāju mikrorajonos, kā arī veikto darbu kvalitāte. «To frēzēto asfaltu jau bedrēs ieber, bet kā? Un cik ilgi tas turas? Neviens tam nepaseko,» uzskata pilsētas invalīdu sabiedriskās organizācijas pārstāvis. ◆

Prioritāri jāsakārto ielas, kur dzīvo invalīdi
Ivars Balodis, invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» valdes priekšsēdētājs
◆ Ja cilvēks netiek no mājas uz veikalu, tā jau ir izdzīvošanas problēma. Protams, tādās situācijās ir neērti nemitīgi lūgt apkārtējo palīdzību. Taču vides pieejamības problēma ir ļoti plaša, un situācijas – ārkārtīgi dažādas. Kopumā jāteic, ka jau valsts līmenī nemaz nav tāda nosacījuma, kas noteiktu standartus ielu sakārtošanai pirmām kārtām tur, kur dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem. Tā ir katras pašvaldības politika un prioritātes. No otras puses – pašiem iedzīvotājiem aktīvāk jāpiedalās sabiedriskajās apspriedēs par teritoriju attīstības plāniem un jāpauž savas vēlmes. Rīgā ar Domi esam panākuši vienošanos, ka vispirms sakārto tās ielas, kurās dzīvo invalīdi. Mēs Satiksmes departamentam regulāri sniedzam ziņas par tādām ielām, un Rīgā šī sistēma strādā. Par konkrēto Jelgavas problēmu runājot – cilvēkiem tomēr arī būtu jāsaprot, ka remonti rada neērtības. Ja tur izmantotas dolomīta šķembas, kas tehnoloģiski ar laiku nosēžas, būtu jāpaciešas, jo nākotnē taču būs labāk.

ZZ.lv ARHĪVS

Ielu greiderē, bet ratiņos pabraukt grūti

Kategorijas