Lidojumā neatkarīga

2013. gada 11. oktobris 00:00

164

Modes nama saimniece Daiga Latkovska apritē atgriezusies ar jaunu rudens tērpu kolekciju. Māksliniece jau ģenerē idejas pavasara kolekcijai

Modes nams «Tēma» šoruden svin astoto dzimšanas dienu. Ir ieturēta pauze, pārciests krīzes laiks, sakopoti spēki, un tautās iziet «Tēmas» jaunā rudens apģērbu kolekcija. Tās autore un nama saimniece Daiga Latkovska tērpu spēlēs ievijusi savas šābrīža izjūtas un būtību. «Tēmā» uz pilnu slodzi viņa atgriezusies pēc pāris gadu pārtraukuma kā divu bērnu māmiņa ar, iespējams, nedaudz citādu skatījumu uz dzīvi. Savā jaunajā kolekcijā Daiga apiet avangardu, akcentu liekot uz praktiskām lietām un detaļām, kas tikpat labi piemērojamas kā uzņēmējas, tā mākslinieces apģērbā.

Laiks atgriezties
2007. gadā modernais, slīpi stiklotais nams Elektrības ielā uz citu ēku fona izcēlās kā ekstravagants un pilsētas vaibstiem neierasts objekts. Daudziem bija prieks, ka Jelgavai beidzot ir pašai savs modes nams, kur strādā dizaineri, tēla meistari, kur top tērpu kolekcijas un jelgavnieku acis priecē modes parādes. Līmenis noturēts godam, bet plānos savus zobus iecirtis krīzes laiks, kad manāmi saruka rocība. Kolekciju veidošana prasa ievērojamus finansiālos ieguldījumus, tāpēc arī no tām Daigai nācās uz kādu brīdi atteikties. «Laiks visu noliek savās vietās – nu jūtu, ka pienācis brīdis atgriezties uz skatuves,» smaida māksliniece.

Līnijas un ieloces
Daiga uzmanīgi apstaigā apģērbu manekenus, piekārtojot tērpiem ieloces, manšetes, iztaisnojot pogu rindas. Tā ir mīlestība, kas staro no viņas. Jaunajā kolekcijā dominē pelēkais, kas līdz šim Daigas darbos nebūt nebija vadošā krāsa. «Šogad manai kolekcijai nosaukuma nav, bet tajā iekļauti vairāki atslēgas vārdi, kas saistīti ar iedvesmas spārniem, putniem, laika līnijām. Es nebūt neesmu pelēko toņu piekritēja, bet šoreiz tieši šī krāsa mani paņēmusi savā varā. Uz pelēkā ļoti veiksmīgi izceļas citas krāsas, tāpēc ar krāsainību neaizrāvos, tomēr šoreiz tērpos dzīvīgumu un sulīgumu ienes zaļais un dzērveņu sarkanais,» vērtē Daiga, uzmanību vēršot uz tērpu galvenajām detaļām – līnijām un ielocēm.
Tērpi ir iedvesmojuši un šķiet kā radīti tūlītējai vilkšanai mugurā, tomēr pēc apskates Jelgavā tie ceļos atrādīšanai Rīgas kolēģiem. Jelgavnieki, kas tērpus jau paspējuši novērtēt, taujājuši Daigai par pavasara kolekcijas iecerēm. Māksliniece atzīst, ka mūsu pilsētā nav daudz drosmīgu dāmu, kuras ļautos uzvilkt ko neikdienišķāku. «Neskaitot mani un vēl dažas sievietes, drosmīgo ir maz. Man, piemēram, netraucē, ja uz mani skatās, jo apģērbs ir mana būtība, sirds un darbs. Mans mērķis nebūt nenozīmē sievietes darīt drosmīgākas un izvēlēties ekstravagantu apģērbu. Lai tevi pamanītu, ne vienmēr vajadzīga acīs krītoša izrādīšanās – tā var būt parasta kleitiņa, kas dzīvo savu dzīvi salīdzinoši atturīgi, bet tai ir citas stiprās puses – kleitiņa ir eleganta, lakoniska piegriezuma un tādēļ apbrīnas vērta. Tas nenozīmē, ka visam vienmēr jābūt ah! un oh!,» iesaucas Daiga.
Dizaineru, stilistu pamatlikums ir, ka bieži vien sievietēm svētku izjūtu rada aksesuāri, frizūra, apavi, meikaps – tās visas ir papildu «rozīnītes», kas tomēr diktē noskaņu un stilu. Ja kaut parastam adījuma džemperītim klāt pievilkti atbilstoši apavi, piekombinēta somiņa, ieveidoti mati, droši var iet arī uz svētkiem, iedrošina māksliniece.
Strādājot ar cilvēkiem, Daigas uzdevums ir atklāt katra klienta auguma stiprās puses, tās izceļot. Bieži cilvēki paši par to neaizdomājas.

Nemitīgā procesā
Daiga Latkovska ir radoša personība ar lielām organizatores dotībām, par ko liecina arī viņas iepriekšējās spilgtās modes skates. Vienā no pirmajiem izlaidumiem beigusi LLU mājturības specialitāti – laikā, kad pasniedzējiem bijušas ļoti augstas prasības attiecībā uz visu radošo. Daudzas lietas apgūtas papildus. Līdz galam savā ampluā iejusties viņai palīdzējušas Konstantīna Bogomolova imidža un dizaina skolā apgūtās zināšanas. Mācību dokumentā ierakstīts – diplomēta imidža dizainere, tāpēc cilvēku viņa redz kopumā, ne tikai detaļās – apģērbā vai skaistā cepurē. Daiga ir nemitīgā procesā, iespēju robežās cenšas apmeklēt dažādas izstādes, kur tērpus var aplūkot un arī aptaustīt. Pēdējā bijusi Žana Pola Gotjē izstāde Stokholmā ar pārsteidzošu iekārtojumu. Būts arī Romā, Milānā un citās modes mekās.
Tērpus labprāt dizainētu arī savai deviņgadīgajai meitai Agatei, taču atvase spurojas pretī, un Daiga smej, ka apģērba ziņā viņām gaumes nesaderot – vismaz pagaidām. Agate izvēlas jauniešiem raksturīgo sportisko stilu, bet mammas acis lūkojas sievišķīgāku detaļu virzienā. Divgadīgais dēliņš Eduards gan ar tērpiem rotaļājas un tos pielaiko labprāt, vismaz pagaidām, – viņam patīk maskas, cepures, lakati.
Daiga atzīst, ka arī mājas iekārtošana vai pārmaiņas allaž esot radošas, daudzas lietas ir pašas roku veidotas. Piemēram, nevienu vien sajūsmina viesistabas tapešu augšmalas «bordīte», kas nopūsta ar mežģīņauduma rakstu. Kopā ar meitu aplīmējušas lampu.
Vīrs Dainis Seržants sievas darba lietās daudz neiejaucas. Viņš neesot nedz tērpu vērtētājs, nedz kritizētājs. Dainis ir praktisks cilvēks, labi pieprot visus vīriešu darbus. Ja nepieciešams modes namā nomainīt spuldzīti vai uzlīmēt jaunas tapetes, vīrs palīdz. «Kādreiz uzdodu viņam kontroljautājumu: kā es izskatos?» smej Daiga, bet daudz vīru ar šādiem jautājumiem nenogurdinot. «Viņš man netraucē «lidot», tāpēc savā «lidojumā» esmu neatkarīga. Mūs vieno ģimene, tās rūpes un raizes. Tāpat kopā tur «pirtošanās» – abi esam lieli pirts cienītāji. Nupat tiku vaļā no vīrusa, tikai pateicoties pirtij,» atklāj Daiga. Viņa «Tēmā» darina pat speciālas pēcpirts kleitiņas. Dainis absolvējis Ziedoņa Kārkliņa pirts skolu un ir diplomēts pirtnieks. Līdz ar to arī draugu pirtnieku, pie kuriem baudīt pirts gara priekus ar visām pamatīgajām, senajām tradīcijām, Daigas ģimenei ir visā Latvijā. Slotiņu siešana vasarā ir ģimenes pasākums, kur katram ir savs darbiņš darāms.

Latgaliete Zemgalē
Sarunas laikā Daigas teikumos šur tur iezogas tikko jaušams akcents. Daiga dzimusi un uzaugusi Viļānos, Rēzeknes pusē. Uz Jelgavu atbraukusi deviņdesmitajos gados studēt. «Man ir jautājuši, kā esmu iejutusies Jelgavā. Nevaru teikt, ka joprojām jūtos piederīga Latgalei, ka pārņem kādas sevišķas trīsas, dzirdot tās vārdu. Jelgavā ļoti praktiski esmu iedzīvojusies, iepazinusies ar dažādu jomu cilvēkiem, visa mana darba pieredze ir šeit. Nevaru teikt, ka Latgale mani sauc vai gaida, bet, lai es justos kā zemgaliete, – arī nē. Drīzāk esmu latgaliete Zemgalē,» rezumē Daiga. Arī Dainis cēlies no Latgales, tāpēc ģimenē abi sarunājas tikai latgaliski. «Citādi nemaz nevar notikt – es taču ar savu māti un tēvu vai vīru, kas ir īsteni latgaļi, nevaru runāt latviski, lai kur arī atrastos. Latgaļu valoda manī būs un paliks!» viņa stingri nosaka.
Tuvas Daigai ir latviešu tautas dziesmas – tās viņa labprāt dzied un klausās. «Arī kolekcijas veidotos tērpus es saucu par krustsvārkiem vai krustbiksēm. Tajās sazīmējamas gan Jumja, gan Māras zīmes. Mani uzrunā šīs krusteniskās līnijas. Pamazām sevī uzsūcu latviskos baltu simbolus un, iespējams, savās kolekcijās tos izmantošu arī turpmāk,» atklāj māksliniece. ◆

+ 4

ZZ.lv ARHĪVS

Lidojumā neatkarīga

Kategorijas