ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jakovels: Ekonomikas «motoru» nevajag pašiem slāpēt

Ivars Jakovels
Lietotāju raksti

2013. gada 10. oktobris 15:51

592
Jakovels: Ekonomikas «motoru» nevajag pašiem slāpēt

Latvijas valdības un tranzītbiznesa asā diskusija par to, vai aplikt lielās ostas ar papildus nodevu, pievērsa sabiedrības uzmanību būtiskām atšķirībām Latvijas un Igaunijas īstenotajā nozares politikā. Tās liek izdarīt sūrus secinājumus par mūsu ostu konkurētspējas riskiem un kaimiņu tālredzību, valstij protežējot tautsaimniecībai svarīgu uzņēmumu. Šķiet, ka valdības jaunā iecere – likt ostu pārvaldēm valsts budžetā ieskaitīt 10 procentus no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām – ir piekāpšanās, «saglabājot seju». Tāpat gribas cerēt, ka nozares argumentus ir sadzirdējuši Saeimas deputāti.

Nopietnāk iedziļinoties populārajā argumentā, ka Tallinas osta spēj Igaunijas valsts kasē gadā maksāt 28 miljonus latu, atklājas, ka ziemeļu kaimiņu valdībai tā šķiet nevis «naudas pumpis», bet gan rūpīgi eļļojams valsts tautsaimniecības «motors». Valsts iepriekšējos divos gados ostu dotēja ar 12,65 miljoniem latu, kaut arī AS «Tallina Sadam» (ostu operators, kas pārvalda Tallinas Veco ostu, Mūgas ostu, Paljasāres ostu, Paldisku dienvidu ostu un Sāremā ostu) kopējie pamatdarbības ienestie ieņēmumi 2012. gadā bija 62,71 miljons latu, savukārt tās galvenai konkurentei Rīgas brīvostai – 32,58 miljoni latu (9. septembris, Satiksmes ministrija/Nozare.lv). Varam sevi tikai mierināt, ka Igaunijas politika vēl nerezultējas Latvijas ostām tieši atņemtos kravu apjomos. Rīgas brīvosta joprojām ir Baltijas valstu līderis ar pērn pārkrautiem 36 miljoniem tonnu. (Tai seko Klaipēda ar 35,2 miljoniem tonnu, Ventspils ar 30,3 miljoniem, Tallina ar 29,47 miljoniem tonnu.) Taču jāvaicā, cik ilgi mēs varētu nosargāt savas pozīcijas, ja valdība Latvijas ostās turpinātu saredzēt, kā liecināja Ministru prezidenta agrākā repliku apmaiņa ar Reformu partijas līderi, nomedījamu lāci, kura ādu sadalīt?

Maijā Tallinas ostas padome apstiprināja uzņēmuma jauno stratēģiju, kas cita starpā paredz līdz 2020. gadam palielināt, salīdzinājumā ar 2012. gadu, apkalpoto kravu apjomu par 46 procentiem jeb līdz 43,2 miljoniem tonnu. Uzņēmums, kas bauda valdības labvēlību, ir drošs par iespējām to īstenot. Taču kā Tallina sarūpēs pieaugumu? Tā plāno atņemt daļu apjoma Rīgai un pārējām Latvijas ostām. Krievijas konsekventi īstenotās savu Somu līča ostu protežēšanas rezultātā Baltijas valstu ostās apkalpoto kravu īpatsvars pēdējā desmitgadē samazinājās no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no visa to apgrozījuma Baltijas jūras austrumu piekrastē. Ostu konkurence kļūst arvien asāka, un valsts atbalsts ir nopietns ierocis šajā cīņā.

Protams, starp Tallinas un Rīgas ostām ir būtiskas atšķirības pakalpojumu, ieņēmumu un kravu struktūrā. Pasažieru pārvadājumi (gandrīz 9 miljoni cilvēku pagājušajā gadā) ir nopietns finanšu amortizators, kas Tallinu sargāja no līdzšinējām neveiksmēm, arī politiski sakņotām, kravu apjoma palielināšanā. Pieļauju, ka tieši Tallinas vēsturiskā specializācija, iespējams, kaprīzākajā ostu biznesā – pasažieru pārvadājumos, tūristu un izpriecu braucienos – iemācīja Igaunijas politiķiem, ka ostas konkurētspēja ir primārais mērķis, bet tās nestās dividendes – sekundārs. Somu atpūtnieks nemaksās par prāmji dārgāk tāpēc, ka Igaunijas valdībai vajag vairāk naudas budžetam. Viņš izvēlēsies braukt uz Stokholmu vai paliks mājās. Ja prāmju pasažieri nopērk ceturto daļu visa Igaunijā saražotā alus (28. augusts, ERR/LETA), tad valdībai ir motivācija rūpēties, lai ostas pakalpojumi būtu pievilcīgi cenā. Diemžēl atgādinājums, ka tautsaimniecībai katra ostās pārkrautā tonna dod 10 latus, Latvijas valdībai nešķiet atraktīvs.

Kā jau diskusijās tika atgādināts, Tallinas ostai ir atšķirīgs juridiskais statuss. Tā ir valstij piederoša akciju sabiedrība, kas īpašniekam maksā dividendes no gūtās peļņas – ar piebildi: kad valdība to uzskata par ostas konkurētspēju neapdraudošu. Rīgas brīvosta (un citas Latvijas ostas) ir iestāde – publisko tiesību subjekts, kas no saviem ieņēmumiem veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas ostas kā publiskas infrastruktūras teritorijā. Latvijas lielo ostu pārvalžu izmaksas tām likumos noteikto funkciju (navigācijas līdzekļi, kapteiņdienests, vides aizsardzība, ziemas navigācija un citi) izpildei, kā arī kuģu ceļu padziļināšanas darbiem 2012. gadā sasniedza 24,8 miljonus latu. Igaunijā kuģošanas infrastruktūru uztur valsts dienests, Igaunijas Jūras administrācija, par budžeta līdzekļiem. Latvijas valsts no šiem pienākumiem sevi ir atbrīvojusi.  

Vai mums steigšus jāpāriet uz Igaunijas modeli? Nē, jo Latvijas ostu pārvaldes mehānisms ir efektīvs. To atzīst šovasar veiktais Pasaules bankas ekspertu vērtējums, ir arī neapstrīdamāks arguments – līdzšinējie ikgadējie kravu apgrozījuma kāpumi. Jāveic mazumiņš – valdībai jāmaina skatupunkts, iemācoties Latvijas ostās redzēt ekonomikas dzinējspēku, nevis «nebalto dienu krājkasīti».

Ivars Jakovels, Jelgavas Domes deputāts, Rīgas Brīvostas valdes loceklis

Kategorijas

Kategorijas