Ozolnieku skaistākie dārzi – gan puķu košums, gan zāliens un krūmi, kas prasa mazāk darba

2013. gada 8. oktobris 00:00

966

Ozolnieku skaistākie dārzi – gan puķu košums, gan zāliens un krūmi, kas prasa mazāk darba

Konkursa komisija desmito gadu vērtē novada sakoptākās sētas. Aizvadītajā vasarā apskatīts ap pussimt dārzu, un skaistāko saimniekus sveiks 15. novembrī

Gaismās starp košām ūdensrozēm veldzi rod peldētāji
Ņina Grabauska par savu māju un dārza aizsākumu sauc 1993. gadu, kad «sākās tie laiki, kad visi varēja celt». Iepriekš šajā Salgales pagasta Garozas ciemata pusē bijis krūmājiem aizaudzis lauks. «Vispār esmu jelgavniece. Bet te bija pienotava, kur mamma ar tēti strādāja. Atnācām pie viņiem dzīvot, jo saslima mamma. Te kolhozu laikos darbojās šampūnu cehs, kur sāku strādāt,» dalās Ņ.Grabauska. Pašu iekoptajā hektārā vieta ir ne tikai košām vasaras puķēm, bet arī sakņudārzam un palielam dīķītim, kur ūdensrozes un zivis karstumā sadzīvo ar peldētājiem. «Vasarā jau te ļoti smuki. Visiem, kas brauc ciemos, patīk!» saka Ņina. Uz jautājumu par attiecībām ar augiem saimniece atbild – gribētos jau vēl vairāk, bet spēka gadi dara savu, tādēļ lielākoties sanāk uzturēt un kopt esošos stādījumus. Viņa dalās vērojumos, ka Garozā ir daudz skaistu dārzu, sevišķi Upes ielā, kur vairāk privātmāju.

Melioratoru iela – Ozolnieku ciemata aizsācēji
«Māja radusies laikos, kad mans tēvs bija meliorators. Viņš tika izsūtīts, bet, kad atgriezās, nebija kur dzīvot, tāpēc dabūja celt māju,» stāsta Meliorācijas ielas 9. nama saimniece Silvija Jackeviča. Toreiz – pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās – Meliorācijas iela bijusi aizsākums Ozolnieku ciematam, ko arvien mēdz dēvēt par melioratoru ciemu. «Kādreiz te bija dārziņi, viss apstrādāts, tomāti, kartupeļi un ābeles. Tagad no vecajām palikusi tikai viena ābelīte. Laukos esmu dzimusi un par puķēm vienmēr sapņojusi,» viņa teic, ka ar laiku tomēr vairāk gribējies košumdārzu. Silvija neslēpj, ka ierobežoto līdzekļu dēļ nevar atļauties dārzā audzēt tik daudz košumaugu, cik gribētos, tomēr, par spīti tam, vasarā pagalms ir košu puķu bagāts. «Re, tos apaļos kociņus es pati ieaudzēju no spraudeņiem,» uz zemām tūjām rāda S.Jackeviča. Kaut gan ir diplomēta grāmatvede un šajā profesijā strādājusi, Silvija atzīst, ka savulaik nodarbojusies arī ar neļķu audzēšanas biznesu. Tagad gan siltumnīcas vieta piedzīvojusi renesansi, jo tās vietā vīra Voldemāra rokām pēc pašu projekta tapusi gaumīga vasaras māja. «No veciem materiāliem uztaisījām kaut ko jaunu,» nosaka Ozolnieku ciema sakoptākās individuālās mājas saimniece, kuras aizraušanās sētā ir arī akmeņdārza veidošana.

Ānes sakoptākais dārzs – vēsturiskajā ciema muižā
«Vienā pusē teritorijai ir senču dīķi, bet šī ir Lielupe. Pavasaros, kad lielāki pali, viss ir zem ūdens,» plašo dārzu rāda Zaķu saimnieks Ivars Akmeņkalns, kas saimnieko vairāk nekā desmit hektāros. Līdz mājai gan upe neaizkāpj, un plūdi ir «pierasts ikgades pasākums», kad laikus jāpadomā, lai upe neaiznes lielajā teritorijā esošās lietas. Dažkārt pat bijis tā, ka pēdējā mirklī jāspēj izglābt bišu stropi, kas izlikti vienā no dārza nomalēm. Tomēr ūdens tuvums nav tikai acu priekam vai dārza spoguļošanai un veldzei vasarā. «Man ir viss, sākot ar motorlaivu un ūdensmotociklu, līdz ūdensslēpošanai. Lielupe ir mūsu dzīvesveids, bet makšķernieks gan neesmu,» atzīstas Ivars. Zaķu mājās Akmeņkalni dzīvo nu jau trešajā paaudzē. Māju piecdesmitajos gados cēlis Ivara vectēvs. «Principā šeit esam visa ģimene – šī ir mana māja, tā māsas, bet tur tā trešā – mammas,» skaidro sakoptākās sētas saimnieks. Dārzkopji Zaķos ir visi, un katrs «pieskata savu galu» ap māju. Lielākais darbs ir zāliena pļaušana, jo milzīgo teritoriju lielākoties klāj regulāri kopts sulīgais zaļums. Vēl reizumis jāizravē un jāapcērp krūmu stādījumi. «Pārsvarā dārzā ir daudzgadīgi augi – ziemcietes, krūmiņi – un zāliens. Maksimāli ejam uz to, lai iespējami mazāk darbs jāiegulda. Mēs jau visi strādājam, neesmu vēl tajā vecumā, kad jāsēž mājās,» smaidot stāsta I.Akmeņkalns. Viņš neslēpj, ka dārzu pirms aptuveni desmit gadiem saplānojuši dizaineri un augu klāsts laika trūkuma dēļ netiek īpaši papildināts. Līdz tam pie mājas bijis «pliks laukums», ko gribējies mazliet apaudzēt. Māju saimnieks priecājas par īpašuma izdevīgo atrašanās vietu. Jelgava un līdz ar to darbavieta atrodas piecu minūšu brauciena attālumā, tomēr teritoriju no lielceļa, pilsētas un vējiem sargā parks un simtiem gadu vecas liepu alejas. I.Akmeņkalns teic, ka Zaķi ir īpašuma kopējais nosaukums. Vienai no trim mājām dots Rāmupju vārds, otra ir Meža Zaķi, bet trešā – Lielupes. «Vēsturiski te bijusi Ānes muiža, bet kaimiņš pirmais paspēja reģistrēt tādu nosaukumu,» nosaka Ivars.
Sagatavoja Edgars Kupčs

Ozolnieku novada sakoptākā sēta 2013

◆ Lauku sēta

Strazdi, Cenu pagasts, saimnieki – Ruta un Voldemārs Brieži

◆ Individuālā dzīvojamā māja ciemā

Āne – Zaķi, Cenu pagasts, Ivars Akmeņkalns

Dalbe – Ozolu iela 4, Cenu pagasts, Gunārs Zaķis

Emburga – Mazigauņi, Salgales pagasts, Aija Lejniece

Garoza – Gaismas, Salgales pagasts, Ņina Grabauska

Iecēni – Amoliņu iela 12, Cenu pagasts, Zigurds Veidis

Ozolnieki – Meliorācijas iela 9, Ozolnieku pagasts, Silvija Jackeviča

Renceles – Stari, Salgales pagasts, Jefrosija Ragucka

◆ Daudzdzīvokļu māja

Lejas Bēnūži, Cenu pagasts, pilnvarotā persona – Sandra Galiņa