Tautas fronte atbrīvoja no bailēm

2013. gada 4. oktobris 00:00

115

Pieminot tautas trešo atmodu, Latvijas vēsturē lielākās sabiedriskās kustības Tautas frontes (LTF) izveidošanās 25 gadu jubileju, šoruden Latvijā notiek atceres sarīkojumi. Tāds 18. oktobrī būs Ozolnieku muzejā, 17. oktobrī – Jelgavas muzejā, bet jau 11. oktobrī šim notikumam veltītu pasākumu Jelgavas Latviešu biedrība rīkos Zinātniskajā bibliotēkā.

«No 1949. gada atceros «sēdēšanu uz čemodāniem», kad visa ģimene bija gatava, kad tai atnāks pakaļ un izsūtīs. No bērnības baiļu sajūtas es atbrīvojos tikai Tautas frontes laikā, sevišķi pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās,» stāsta Paulis Rēvelis. Jelgavā tapušajā LTF Jelgavas nodaļā viņš vadīja garīguma darba grupu. Nodaļas struktūrā bija arī darba grupa pieminekļu atjaunošanai, ko vadīja Andris Tomašūns un Imants Geidāns, kas abi pēc pusotra gada tika ievēlēti Latvijas Republikas toreizējā parlamentā – Augstākajā Padomē. Fiziskās kultūras un sporta virzienu uzņēmās vadīt Jānis Rancāns, izglītību – Ansis Graudiņš, pilsētvides un ainavu sakārtošanu – Dace Baumane. Savukārt mākslas jomā darbojās tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga, teātra – Lūcija Ņefedova, bet mūzikas – Jānis Keičs. Kultūras vēstures un saskarsmes kultūras virzienā pieteicās Pēteris Āns un Pāvels Neikšāns, kas abi vēlāk kļuva par politiski represēto kustības priekšstāvjiem. LTF Jelgavas nodaļa aktualizēja arī starpnacionālo attiecību jautājumu. Šo virzienu uzņēmās vadīt Irēna Grīnberga. Ekonomikā darbojās Jānis Bunkšs un Uldis Ivans, kuri vēlāk kļuva par pilsētas mēriem, bet ekoloģisko virzienu vadīja Zigurds Krasts. Par nodaļas vadītāju ievēlēja Imantu Geidānu, viņa vietniece bija advokāte Aina Labanovska.
P.Rēvelis teic, ka LTF Jelgavā nedarbojās vien Rīgas politisko pārmaiņu iespaidā. Viņaprāt, jelgavnieki pacēla pašapziņu visai Latvijai ar to, ka atrada un nosargāja Lāčplēša pieminekļa fragmentu. Darbīgs Jelgavā bija 1987. gadā dibinātā Latvijas Kultūras fonda puzuris. Par sava sabiedriskā darba augstāko apbalvojumu P.Rēvelis uzskata 1990. gadā saņemto Imanta Ziedoņa parakstīto pateicības diplomu. Viņš domā, ka Andrim Tomašūnam, kas tolaik Jelgavā bija viens no populārākajiem līderiem, vajadzētu atvēlēt laiku un uzrakstīt LTF Jelgavas nodaļas vēsturi.
Līdzīgi par atmiņu apkopošanu par LTF nodaļu Ozolnieku novadā ir norūpējies pašvaldības muzeja vadītājs Aigars Stillers. Viņš piebilst, ka, pateicoties Ozolnieku vidusskolas skolotājai Valdai Ozoliņai, aktīvai tautfrontietei un Ozolnieku vidusskolas atbalsta grupas kasierei, saglabājušies LTF Ozolnieku grupas vadītāju un biedru saraksti. Taču muzeja vadītājs aicina novadniekus pacelt no aizmirstības visus iespējamos foto, video un rakstītos dokumentus, kas attiektos uz laiku, ko saucam par trešo atmodu.
1989. un 1990. gadā LTF Latvijā apvienoja 250 tūkstošus cilvēku, kuri, pārstāvot dažādas sabiedrības grupas un slāņus, iestājās par demokrātiju un valsts neatkarības atjaunošanu. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Tautas fronte atbrīvoja no bailēm

Kategorijas