Lai mācītos, Līvbērzē atkal «avarē» vilciens
Katastrofu speciālists: dzelzceļam vajadzīgs apvedceļš
Vagonu sadursmes rezultātā no kādas cisternas, kas novietota Līvbērzes stacijā, izplūda bīstama viela. Divi tukši vagoni nogāja no sliedēm un apgāzās. Negadījuma vietā izcēlies ugunsgrēks un ir cietušie. Tas ir īss vakar notikušo mācību scenārijs. Notikumu izspēlēšanā piedalījās ap 150 dažādu dienestu pārstāvju, bet stacijas tiešā tuvumā dzīvojošie īpašu uzmanību tam nepievērsa, jo ir pārliecināti – nelaimes gadījumā tiks glābti.
«Dzelzceļš Latvijā ir viens no efektīvākajiem Eiropā, jo, izmantojot salīdzinoši ierobežotu infrastruktūru, spējam pārvadāt lielu kravu apjomu. Pārvadājot kravas tik intensīvi, pastāv avārijas riski. Jomā, kurā iesaistīta sarežģīta tehnika un cilvēki, jābūt gataviem reaģēt operatīvi un ātri likvidēt negadījumu sekas,» «Latvijas dzelzceļa» prezidents Uģis Magonis atzīst, ka no avārijām nav iespējams izvairīties. Tāpēc uzņēmums rīkoja līdz šim vērienīgākās mācības sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), Valsts vides dienestu, Valsts un Pašvaldības policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), Nacionālajiem bruņotiem spēkiem un Jelgavas pilsētas un novadu civilās aizsardzības komisiju.
Cer uz kolēģiem dzelzceļā
«Darbinieku apmācība notiek nepārtraukti – gan teorētiskā, gan praktiskā. Esmu par praksi,» «Ziņām» saka dzelzceļu apsaimniekojošā uzņēmuma Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu daļas vadītājs Aivars Straume, kurš 2000. gadā, būdams VUGD priekšnieks, piedzīvoja reālu avāriju. Tajā pēc vilciena sadursmes ar automašīnu no cisternām pie Līvbērzes stacijas izlija apmēram 770 tonnu dīzeļdegvielas. A.Straume neslēpj, ka arī dienesti mācās no savām kļūdām.
Avāriju piedzīvojis arī bijušais sliežu ceļa montieris Jānis, ko «Ziņas» satiek vienā no pagalmiem pie stacijas. «Man tajā gadā iedeva dzīvokli šajā mājā,» viņš stāsta. Vīram ir pārliecība, ka bijušie kolēģi dzelzceļā spēs reaģēt un likvidēt katastrofu, ja tāda notiks. Jāpiebilst, ka vakar mācībās piedalījās ap 150 speciālistu, apmēram 60 no viņiem bija dzelzceļnieki.
Kļūdu vairāk nekā reālajā dzīvē
NMPD direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics mācībās piedalījās novērotāja statusā un aizrautīgi fotografēja laukumā notiekošo. «Jelgavas mediķi uz notikuma vietu nosūtīja jaunus, iniciatīvas bagātus speciālistus. Vadības ārsta darbu vērtēju ļoti labi,» viņš priecājas par kolēģu veikumu. M.Šics atzīst, ka mācībās iesaistītie mēdz kļūdīties biežāk nekā reālajā darbā: «Apkārt tik daudz foto un video kameru, vērtētāju, tāpēc, iespējams, kāds izdara kādu lieku kustību, ar ko cietušā veselībai nekaitē, taču novērtētāji to tik un tā pamanīs.»
Katastrofu speciālists atzīst – galvenā Jelgavas dzelzceļa problēma ir apvedceļa trūkums, jo bīstamās kravas tiek pārvadātas cauri pilsētai, kas palielina avāriju iespējas. ◆
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”