Jelgavā un abos novados ilgdzīvotājas ir sievietes

2013. gada 1. oktobris 00:00

Zemgales pusē ilgdzīvotājas lielākoties ir kundzes. Jelgavā dzīvo viena seniore, kurai šogad aprit 101. dzimšanas diena, vienai pensionārei aiz muguras jau 102 gadu mūžs, bet 103 gadus sagaidījušas divas cienījamas jelgavnieces. «Esmu ļoti laimīga, jo man apkārt ir tik daudz mīļu un labu cilvēku,» cieši acīs raugoties, nosaka Ženija Ulrihsone. Jūlijā radinieku pulkā viņa sagaidīja 103. dzimšanas dienu un ir viena no divām vecākajām Jelgavas iedzīvotājām.

Jau daudzus gadus rūpes par Ženijas kundzi uzņēmušās viņas dvīņumāsas Katrīnas meita Mārīte un mazmeita Dace, kas kopā ar ģimeni par tanti gādā kā pašas māmiņu. Taču sirmgalve sevi komandēt īpaši neļauj. Vasarās tieši viņa ir tā, kas kārtību uzmana – te dobīte nav labi izravēta, te noziedējušās puķes jānogriež, te krēsls ne tā nolikts. Možumu ilgdzīvotājai ik dienu nodrošina spirdzinoša kafija – pa krūzītei rītā un vakarā. Māsas bērniem un mazbērniem Ženijas tante mūžam atmiņā paliks ar pašas sacerētām pasakām. «Gulētiešanu mēs, bērni, ļoti gaidījām, jo zinājām, ka tante atkal stāstīs kādu skaistu pasaku. Apbrīnojami, kā viņa tās spēja izdomāt – katru reizi citādas. Ar pasakām viņa lutinājusi arī manus bērnus, visus mūs apadījusi ar siltām zeķēm,» stāsta Dace.
Sirmgalvei pašai bērnu nav, tāpēc māsas bērnus un mazbērnus uzskata arī par savējiem. «Ziņu» ciemošanās brīdī viņas acis nenovēršas no kustīgā mazmazdēliņa Raivo, kurš tikko sācis spert pirmos solīšus. Redzot, ka mazais uz savām nestabilajām kājelēm cenšas griezt danci, Ženija pēkšņi piedzied solim meldiņu: «Kur tu teci, gailīti mans...» Raivo sejā atplaukst plats smaids, un, sniedzot roku vecvecmāmiņai, puisēns lūdz viņu lēkt līdzi. Taču šoreiz Raivo aicinājums apstiprinājumu negūst.
Gadu nasta dara savu, šoruden Ženijas kundzes kājas vairs nav tik stipras un solis tik raits, tāpēc drošāk ir sēdēt, to viņa stāsta arī mazajam Raivo. «Ir ko pārdomāt, vēl nesen staigāju pa mežiem, kāpu kalnos, virtuvē brokastis un pusdienas pati gatavoju, bet tad nokritu, un staigāt kļuva grūtāk, tāpēc tagad vairāk klausos radio, ar bērniem parunājos. Kad kļūšu stiprāka, atkal iešu, spieķītis jau nolikts pa rokai,» stāsta jelgavniece.
Interesanti, ka Ženijas kundze ne reizi nav gulējusi slimnīcā, to viņa tikai bildēs un televīzijā esot redzējusi. Un ko tur brīnīties, ja savā dzīvē allaž stingri ievērojusi vairākus sev svarīgus principus – gulēt pie atvērta loga, mosties sešos no rīta, vismaz reizi dienā vingrot, negulēt mīkstā gultā, klausīties un lasīt jaunākās ziņas.
Ozolnieku novadā kāda kundze šogad nosvinējusi 102. dzimšanas dienu. Savukārt Jelgavas novadā cienījamāko vecumu sasniegusī iedzīvotāja dzīvo Sesavas pagastā, viņa simto dzimšanas dienu sagaidīja 13. maijā. Vīriešu ilgdzīvotāju pulkā Jelgavā un apkaimē nav. ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavā un abos novados ilgdzīvotājas ir sievietes

Kategorijas