Briežu dārzā skaistais kāzu laiks

2013. gada 1. oktobris 00:00

184

Veidojot un realizējot kvalitatīvu vaislas materiālu, briežu dārza saimnieki būtiski palielina peļņu un apmeklētājus priecē ar jauniem, skaistiem dzīvniekiem

«Esat atbraukuši pie mums ciemos visskaistākajā laikā – patlaban dzīvniekiem ir kāzu laiks,» mūs sagaidot, saka Valgundes briežu dārza SIA «Buku audzētava» pārstāve Ziedone Bērziņa. Šogad saimniecība atzīmē desmito pastāvēšanas gadadienu. Attīstība šo gadu laikā virzījusies pa augšupejošu skalu. Buku audzētavas pamatnodarbošanās ir savvaļas dzīvnieku ražošana. No simt hektāriem saimniecība izaugusi līdz sešiem simtiem, arī dzīvnieku skaits divkāršojies. Audzētavā tiek turēti staltbrieži, dambrieži un mufloni. Sākot biznesu, īpašnieces Zanes Bērziņas plāni vairāk bija balstīti uz lauku atpūtu, bet pamazām vaļasprieks izvērsies par ģimenes biznesu, kur dzīvnieki tiek audzēti ne tikai skaistumam, bet arī vaislai un pārtikai.
Valgundes buku audzētava ir lielākā Zemgalē un viena no apjomīgākajām Latvijā. Smilšainā augsne nav ļāvusi šajā pusē spēcīgi attīstīties graudkopībai kā citviet Zemgalē, tādēļ saimniecībai nebija problēmu ar zemes iegādi un īpašuma paplašināšanu. Skaistie dzīvnieki aizvadītajos gados kļuvuši par iecienītiem tūristu apskates objektiem. Šī ir viena no retajām vietām Latvijā, kur garāmbraucēji var brīvi aplūkot dzīvniekus, vērot viņu ikdienu, barot un, ja izdodas iedraudzēties, arī paglāstīt kādu no skaistuļiem.

Prece ārzemniekiem
Saimniecībā dzīvnieki izmitināti vairākos aplokos, stingri ievērojot selekcijas plānu. «Katram vaislas bullim, ko esam izvēlējušies kā galvenos pēcnācēju radītājus, ir ap 25 draudzenēm. Jaunuļi tiek nošķirti citā aplokā, ne tik izcilas kvalitātes dzīvnieki – citā. Audzētavā pavadītais laiks iemītniekiem nav prognozējams. «Viss atkarīgs no tā, kurā brīdī kurš dzīvnieks kādam iepatīkas, jo saimniecības mērķis ir tos pārdot, lielākoties vaislai komercmedību platībām, kur tie tālāk tiek pavairoti vai realizēti kā trofeju dzīvnieki,» stāsta Z.Bērziņa.
Kaut arī Latvijā briežu dārzi vairs nav retums, «valgundniekus» pamatā iegādājas ārvalstu pircēji. Lai strādātu selekcijā, kā to dara Valgundes buku audzētava, jābūt pietiekami lielam dzīvnieku skaitam. Briedis ir bara dzīvnieks, bet tam vienalga labāk tīk atrasties pēc iespējas mazākā sugas brāļu Labākie eksemplāri tiekot nodalīti vaislas materiāla ražošanai, pārējie nonāk komercdārzu īpašnieku ziņā. Pagājušajā gadā buku audzētava apgrozījumu veiksmīgi palielinājusi par 64 procentiem, sasniedzot ap 535 tūkstošiem latu. Veiksmīgās attīstības rezultātā būtiski palielinājusies arī peļņas daļa, sasniedzot teju 118 tūkstošus latu, tādējādi salīdzinājumā ar 2011. gadu uzrādot pieaugumu par 53,88 procentiem, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.
Valgundes briežu dārzā tiek audzētas divas sugas, kas nav sastopamas Latvijas mežos, – mufloni un dambrieži. Muflonus jeb savvaļas aitas audzē kā trofeju dzīvniekus. Vēlams, lai ragu gliemezis, ko dzīvnieks sev savērpis uz galvas, būtu vismaz 90 centimetru garš. Dambrieži ir drošākie dārza iemītnieki un vislabprātāk draudzējas ar tūristiem. Daži no tiem atgādina gaiši raibus «bembijus», tāpēc īpaši patīk bērniem. Protams, dārza lielākais lepnums ir staltbrieži, tos katrs ciemiņš uzlūko ar neviltotu apbrīnu. Staltbrieži sastopami arī savvaļā Latvijas mežos.
Pieaugušas briežu govs cena Eiropas tirgū svārstās ap 700 eiro, bet buļļa – no tūkstoša līdz diviem. Vaislas dzīvnieku vērtība ir vēl lielāka.
Viens no faktoriem, kādēļ vairāk dzīvnieku tiek pārdots ārzemniekiem, ir latviešu ne pārāk biezie naudas maciņi. «Ķermenis, kas nes savus skaistos ragus, ir ļoti augstvērtīgs gaļai – tā nav trekna, tajā nav holesterīna. Latvijā gaļu realizēt ir visai grūti, tāpēc pārdodam to uz ārvalstīm. Tiesa, pēdējos gados dzīvnieku kvalitāti esam spējuši uzturēt pietiekami augstā līmenī, tāpēc pamatā tos tirgojam vaislai, mazāk gaļai,» stāsta Z.Bērziņa.
Desmit gadu laikā saimniecība realizējusi vairāk nekā tūkstoš vaislas dzīvnieku. Tie pārdoti Francijas, Vācijas, Austrijas un citu valstu tirgū. Citur pasaulē briežu dārzu platības ir krietni ierobežotākas, tāpēc dzīvnieki pārsvarā tiek audzēti gaļas ieguvei. «Vecajā Eiropā valda uzskats – ja Ziemassvētkos galdā nav pasniegti medījuma gaļas ēdieni, tad tie nav Ziemassvētki. Tāpēc medījuma gaļu viņi gatavi pirkt arī par dārgu naudu,» skaidro Z.Bērziņa.

Staltbrieža Coja mantojums
2012. gadā buku audzētavā uzbūvēts milzīgs angārs, kura viena daļa atvēlēta skaistāko ragu ekspozīcijai. Pie ēkas dižojas iespaidīgs piemineklis par godu saimniecības ilggadējam lepnumam – staltbriedim Cojam. Pirms gada dzīvnieks devies citos medību laukos, aiz sevis atstājot ļoti labus pēcnācējus.
Ragu noliktava patiešām ir iespaidīga. Z.Bērziņa stāsta, ka pagaidām ar tiem saimniecība netirgojas, bet greznojas pati. Ragu kolekciju iecienījuši tūristi un mednieki, kas iespaidīgās galvas rotas var aplūkot tuvumā, sākot no nelieliem jaunuļu radziņiem līdz iespaidīgiem daudzžuburu brīnumiem. Atsevišķs stends izveidots ar Coja nomestajiem. «Varam redzēt, cik ļoti bagātīgi ir viņa ragi, kas apliecina, cik daudz meiteņu viņam bijis,» paskaidro Z.Bērziņa.
Līdzās Coja ragu stendam izvietoti viņa dēlu skaistākie ragi. Katram pārim atšķiras krāsa, faktūra, žuburainība. Krāsu nosaka vide: ja dzīvnieks uzturējies ēnainos aplokos ar kokiem, ragi lielākoties veidojas tumši, ja ilgstoši atradies saulē, tie ir daudz gaišāki. Citiem sugas brāļiem tie izplesti kā vēdekļi un liecina par zvēra varenību. Valgundes audzētavas iemītnieku galvas rotas prezentētas starptautiskos konkursos, kur gūtas godalgotas vietas.
Viens ragu pāris vidēji sver ap 12 kilogramiem. Neparastais brīnums uz dzīvnieka galvas izaug četru mēnešu laikā – no pavasara līdz jūlijam –, stāsta Z.Bērziņa. Vasarā ragi ir mīksti un samtaini, bet rudenī – bauru laikā – kļūst cieti, taču cīņu laukā vienalga tiek aplauzti un nereti ielaisti pretinieka ribās, savainojot sāncensi. Ragu mešana parasti notiek ziemā – no februāra līdz martam.

Pēc iespējas tuvāk dabai
2009. gadā no dzīvnieku aploka izlauzās un aizbēga ap 90 staltbriežu. Bēgt palīdzēja bebri, kas nograuztos kokus bija uzlaiduši tieši virsū aploka žogam, to sabojājot. Z.Bērziņa stāsta, ka daļu dzīvnieku izdevās notvert, bet daļa joprojām dzīvojot brīvībā.
Briežu audzēšana ir sezonāls bizness, jo dzīvnieku pirkšana aktīvāk notiek rudenī un pavasarī. Vasarā māmiņas gaida vai audzē mazuļus, tētiem nav vēl izauguši jaunie ragi. Mazuļi dzimst turpat uz lauka, un cilvēks šajā procesā neiejaucas. «Arī turpmāk mēģināsim nozari attīstīt tā, lai dzīvnieki ir pēc iespējas tuvāk dabai un netiek pārvērsti par mākslīgi audzētiem,» uzsver Z.Bērziņa.
Rudenī dzīvnieki ar cilvēkiem īpaši draudzēties nevēlas, katru uzskatot par savu ienaidnieku. Taču bauru laikā iespējams redzēt un sajust patieso viņu dabu – vakaros sasaukšanās skaņas dzirdamas vai visā pagastā, gaisā virmo īpašs aromāts. Tēviņu gaiši brūnās acis stiklaini spīd. Nodemonstrējis balsi, ar ragiem izmētājis velēnu, «sasmaržinājies» izvārtoties, tēviņš ir pilnā gatavībā doties pie meitenēm. Katram dzīvniekam balss tembrs un smarža atšķiras, pēc šīm pazīmēm dāmas novērtē, kurš ir cienīgāks kļūt par viņas pielūdzēju. ◆

+ 14

ZZ.lv ARHĪVS

Briežu dārzā skaistais kāzu laiks

Kategorijas