ZZ.lv ARHĪVS

Mācību praksi Itālijas restorānos iziet 12 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi

Lāsma Antoneviča

2010. gada 11. augusts 17:19

1972
Mācību praksi Itālijas restorānos iziet 12 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi

Mācību praksi dažādos Itālijas viesnīcu ēdināšanas uzņēmumos šovasar iziet 12 Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi. «Organizācijas «EU Agency» nostāja ir ļoti strikta – tikai tad, ja spējam sagatavot strādīgus un darboties gribošus audzēkņus ar labām itāļu valodas zināšanas, viņi turpina ar sadarbību ar mūsu skolu un nākamgad praksē gaida 20 topošos komercdarbiniekus un astoņus pavārus,» par uzdevumu jaunajai sezonai pēc viesošanās Itālijā stāsta Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere.

Jelgavas Amatu vidusskola ar «EU Agency», kas rūpējas par prakses iespējām dažādos viesnīcu ēdināšanas uzņēmumos galvenokārt Lombardijas reģionā Itālijā, sadarbojas piecus gadus. «Redzot, ka viesnīcu apkalpojošajā sektorā trūkst kvalificētu darbinieku, itāļi šo organizāciju nodibināja pirms desmit gadiem, lai dotu iespēju jauniešiem no citām ES valstīm pilnveidot savas profesionālās prasmes, vienlaikus nodrošinot sev darbiniekus,» stāsta projekta koordinatore un Amatu vidusskolas itāļu valodas pasniedzēja Dace Antuža. Patlaban projektā līdztekus Latvijai (Amatu vidusskola un Latvijas Lauksaimniecības universitāte) piedalās arī Slovākija, Lietuva, Igaunija, Čehija un Polija. Šogad itāļi uzņem 200 praktikantu. Lai pārliecinātos, kā šovasar Itālijā klājas Amatu vidusskolas 12 audzēkņiem (galvenokārt topošajiem komercdarbiniekiem), kas devušies praksē, kā arī pilnveidotu savas profesionālās prasmes, darbojoties un apmeklējot dažādus ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumus, piedaloties semināros un pieredzes apmaiņā, jūlija beigās uz Itāliju devās Amatu vidusskolas direktore E.Bišere, D.Antuža un pavāru skolotāja Aina Tāluma.«Šogad ne visi bērni sapratuši, ka jāstrādā ļoti daudz. Arī virsstundas – kā jau privātā uzņēmumā, par to saņemot papildu samaksu. Tāpat ne vienmēr teorētiskās zināšanas sakrīt ar vēlmi strādāt. Nereti intelekts ņem virsroku, kad šķiet – kāpēc man, piemēram, būtu jāņem rokā slota, ja protu labi darboties ar kases aparātu. Šiem audzēkņiem praksē neklājas viegli, un viņi gaida, kad ātrāk tiks mājās,» problēmas, ko pastiprina arī vides un valodas maiņa, raksturo E.Bišere.«Dažkārt bērniem arī grūti saprast, kāpēc viņi it kā par to pašu darbu saņem mazāk nekā pastāvīgie darbinieki. Tomēr viņu darba efektivitāte ir zemāka,» piebilst Dace. Taču praksē sastopami arī audzēkņi, kuri teicami veic savus pienākumus, – Aļona Aļeksejeva, Kristīne Šakirova, Vitālijs Gaļevskis un Evija Iesmiņa. Par spīti grūtībām un augstajām prasībām, prakse Itālijas viesnīcu ēdināšanas uzņēmumos ir liels ieguvums audzēkņu profesionālajā attīstībā, atzīst E.Bišere. «Viņiem tā ir iespēja iziet praksi pēc skolas programmas ļoti labos uzņēmumos ar pilnu servisu. Pavāriem – labiekārtotās virtuvēs, komercdarbiniekiem – bāros un restorānu zālēs, par ko viņi saņem arī attiecīgu sertifikātu,» viņa teic, atklājot, ka skolā ar pašvaldības atbalstu interešu izglītības programmā iespējams apgūt itāļu valodu. Tomēr ne visi, kuri vēlas, tiek uz praksi. «Vērtējam ne tikai valodas prasmes. Visa gada laikā skatāmies, kāda ir pretendenta attieksme pret mācībām, jo tāda tā, visticamāk, būs arī pret darbu. No svara ir arī personīgās kvalitātes,» norāda D.Antuža.«Ja reiz esi izvēlējies apgūt valodu un profesiju, dari to maksimāli,» iesaka A.Tāluma, kopā ar kolēģēm atzīstot, ka pretendentiem jābūt motivētiem, ļoti strādīgiem, attapīgiem, elastīgiem, adaptēties spējīgiem un redzīgiem, kur iesaistīties.