Katrs balkons – visu atbildība
Neremontējot balkonu, visu nastu uzgrūž pārējiem mājas iedzīvotājiem
Vairāk nekā 1200 latu par balkona rekonstrukciju Uzvaras ielas 6. mājā būs jāsedz visiem ēkas iedzīvotājiem, jo jau vairāk nekā divus gadus balkonu konstrukcijas ir visas mājas kopīpašums. Nama apsaimniekotājs gan mierina – iedzīvotāji var atgūt līdzekļus no dzīvokļa īpašnieces, kas tikusi pie svaigi krāsota balkona.
Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka mājas kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu – galeriju, balkonu, lodžiju, terašu – ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis. Ekonomikas ministrijas speciālists Mārtiņš Auders skaidro, ka likuma grozījumi, kas arī balkonu konstrukcijas iekļāvušas kopīpašumā, stājās spēkā 2011. gadā. «Tas gan nav jaunums – likuma grozījumi vienkārši precizēja kopīpašumu. Balkons kā platība ir dzīvokļa īpašums, bet konstrukcijas – kopīpašums. Tas ir līdzīgi kā ar ārsienu – ja tajā ir bojājums, tas jālabo par visas mājas līdzekļiem, lai arī ārsiena piekļaujas konkrētam dzīvoklim,» stāsta ministrijas pārstāvis, piebilstot, ka balkona konstrukciju stāvoklis ietekmē arī visas mājas stāvokli.
Šomēnes Uzvaras ielas 6. mājas iedzīvotāji saņēmuši papildu rēķinu par jūlijā un augustā veiktajiem remontdarbiem.
Līdz ar 48. dzīvokļa balkona konstrukciju pastiprināšanu par 1267,58 latiem vasaras pēdējā mēnesī mājā veikta deratizācija un kanalizācijas stāvvada maiņa.
Tā kā apsaimniekošanas maksa – 0,1778 lati par kvadrātmetru – nesedz visus nepieciešamos izdevumus un dzīvokļa īpašnieki uzkrājuši parādu par apsaimniekošanu, 1704,14 lati jeb 0,7972 lati par kvadrātmetru būs jāsamaksā septembrī kopā ar summu par citiem saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Sapulces nav lemtspējīgas
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) Juridiskās daļas vadītāja Jana Antsone stāsta, ka par kritisko balkona stāvokli dzīvokļa īpašniece brīdināta jau iepriekš. «Tas bija vēl pirms likuma grozījumiem, taču nevar apgalvot, ka dzīvokļa īpašniece situāciju izmantojusi ļaunprātīgi,» spriež juriste, piebilstot, ka, līdzīgi kā jumts, arī balkona konstrukcijas ir kopīgas mājas konstrukcijas, ko nevar izdalīt atsevišķi. «Dzīvokļu īpašnieki un NĪP noslēguši līgumu, kurā atrunāta gan apsaimniekošanas maksa, gan visas atbildības,» informē J.Antsone. Jāpiebilst, ka, aprēķinot balkona apsaimniekošanu, tiek ņemts koeficients 0,3, lodžijai – 0,5.
Savukārt NĪP Ēku ekspluatācijas daļas nekustamā īpašuma pārvaldniece Marita Živa ir pārliecināta, ka mājas dzīvokļu īpašnieki nespētu vienoties par remontdarbu veikšanu, jo lielākā daļa kopsapulces neapmeklē, daudz ir arī īrnieku, kuriem nav balsstiesību. «Tie bija avārijas remontdarbi, jo bija nekavējoties jāpārtrauc balkona ekspluatācija,» M.Živa informē, ka pārējie dzīvokļu īpašnieki var pilnvarot apsaimniekotāju piedzīt līdzekļus no 48. dzīvokļa īpašnieces.
Novērtē tikai no ārpuses
Kopumā situācija ar balkoniem Jelgavā nav kritiska, jo daļa māju iedzīvotāju rūpējas par īpašumiem un nepieļauj avārijas situācijas. «Mūsu speciālisti balkonu stāvokli var noteikt tikai no ārpuses, tāpēc pašiem dzīvokļa iemītniekiem jādomā par drošību. Daudz kas atkarīgs arī no ekspluatācijas – vai uz balkoniem ir puķupodi, kas rada papildu slodzi, kāda ir hidroizolācija,» stāsta M.Živa.
Abas NĪP speciālistes aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot uzņēmuma elektronisko sistēmu, kur var iepazīties gan ar veiktajiem darbiem, gan saņemt rēķinus un citu noderīgu informāciju. «Ja būs pieprasījums, esam gatavi atkal rīkot seminārus dzīvokļu īpašniekiem, lai skaidrotu likumu izmaiņas,» piebilst J.Antsone.
Ļaunprātību noliedz
Pati balkona īpašniece Inta Rjabuškina apgalvo – par likuma izmaiņām zinājusi nav, un neuzskata, ka būtu ļaunprātīgi izmantojusi iespēju par visas mājas līdzekļiem sakārtot savu balkonu. «Ko es varēju izdarīt par minimālo algu? Man pašvaldībā teica, ka viss maksās ļoti dārgi, jo jāveic gan novērtēšana, gan remonts. Kad kārtējo reizi aizgāju uz Domi, teica, lai eju uz NĪP, kas darbus arī nolēma veikt,» stāsta 48. dzīvokļa īpašniece, apelējot, ka viņai, lai gan dzīvo ceturtajā stāvā, jāmaksā arī par jumta remontu.
Viņa atbalsta visas mājas siltināšanu, kas sakārtotu arī visus balkonus, kas ir sliktā stāvoklī. «Katru mēnesī būtu jāšķiras no nelielas summas, bet viss būtu sakārtots,» rezumē viņa. ◆
Kāpēc mums jāmaksā par svešu balkonu?
10. septembrī mums, Uzvaras ielas 6. mājas iedzīvotājiem, pienāca Jura Vidža parakstīta informatīva vēstule par 1267,58 latu maksu par it kā mūsu namā veiktiem remontdarbiem. Šajā vēstulē, starp citu, teikts, ka 48. dzīvokļa balkons ir bīstamā stāvoklī, tas esot jānojauc vai jāveic tā rekonstrukcija. Mani mulsina vārds «rekonstrukcija». Kas tas ir? Zinu tikai to, ka tagad pārējiem 54 dzīvokļiem uzlikts pienākums par šo «rekonstrukciju» samaksāt, neņemot vērā to, kam ir balkons un kam tāda nav, jo, lūk, šis 48. dzīvokļa balkons ir mājas kopīpašums. Tāpat es nesaprotu to, ka «kopīpašuma daļā ietilpst dzīvojamās mājas balkonu ārējās norobežojošās konstrukcijas». Līdz balkona «bīstamības stāvoklim» tas skaitījās pie dzīvokļa dzīvojamās daļas un par tā kvadratūru tika maksāts jau daudzus gadus. Vēl var saprast, ka balkons jānojauc bīstamības dēļ, bet nekur taču nav teikts, ka tas obligāti jāizbūvē no jauna. Bet J.Vidžis savā «labsirdībā» kopā ar 48. dzīvokļa īpašnieci nolemj, ka tas jāuzbūvē no jauna, un gan jau visa māja par to samaksās. Tātad divas personas nolemj, ka 54 dzīvokļu īpašnieki samaksās, iepriekš par šo «rekonstrukciju» nebrīdinot un nevaicājot 54 dzīvokļu iedzīvotāju viedokli.
Ieskatoties NĪP mājas lapā, atklājas, ka īrnieku (mājas) parāds ir 6206,14 latu. 10. septembra paziņojumā tiek uzrādīti 330,08 lati. Tātad visu laiku tie, kas godprātīgi maksā par komunālajiem pakalpojumiem, ir brīvprātīgi piespiedu kārtā seguši parādnieku nesamaksāto. Un vēl – atnāciet uz mūsu māju Uzvaras ielā 6 un paskatieties uz daudzus gadus neremontētajām kāpņu telpām, bieži ar kanalizācijas atkritumiem piegānīto pagrabu, 50 gadu vecajām (māja celta 1963. gadā) ūdens un kanalizācijas caurulēm, kuras pa pāris metriem nomaina un arī tikai tad, kad vairākas nedēļas applūst dzīvoklis (kā tas bija ar 42. dzīvokli). Lūk, tas ir mūsu visu kopīpašums. Jā, arī jumts, bet ne kāda dzīvokļa apmaksājamā dzīvojamā platība.
Tagad ir vēl viena informatīva vēstule jau par 1704,14 latu nomaksu. Nekādu sīkāku paskaidrojumu par padarīto, ne detalizētas šīs summas analīzes. Vienkārši atsūta summu, un mums bez ierunām jāskrien maksāt. Ļoti ērti NĪP, bet ne mums.
Vēl gribētos zināt, ja atkal kāds piecdesmitgadnieks balkons no 5. stāva sadomās krist un pa ceļam pabojāt arī zemāko stāvu balkonus, ko tad? Atkal man, pensionārei, ar pensiju, kas nesasniedz pat iztikas minimumu, vajadzēs atdot puspensijas par NĪP izdomājumiem? Tagad būs jāmaksā 35 lati, bet, nedod Dievs, ja vēl kāds balkons sadomās nobrukt. Esmu pārliecinājusies, ka NĪP ne silts, ne auksts par tiem 6206,14 latiem, jo godprātīgie iedzīvotāji samaksās, un «tālredzīgi» uzrāda tikai kaut kādus 330 latus. Es arī šos balkonu rēķinus turpmāk ignorēšu, samaksājot tikai kārtējos rēķinus. Ja J.Vidžis ignorē mūsu domas un neuzskata par vajadzīgu uzzināt dzīvokļu īpašnieku viedokli par mājas sakopšanas lietām, tad arī es turpmāk ignorēšu visus neadekvātos rēķinus.
Ja neloģiskais likums maksu par citu dzīvokļu dzīvojamo platību uzvelt uz daudzo pensionāru un mazturīgo ģimeņu pleciem ir Saeimas noteikts, tad šaubos, vai tās galvas, kas sevi dēvē par «100 gudrajiem», ir no šīs valsts. Tā kā tuvojas vēlēšanas, nopietni apdomāšu: labākajā gadījumā vispār uz tām neiet, sliktākajā – būs jābalso par «saskaņiešiem». Varbūt būs kādas izmaiņas, jo nevar taču kāri skatīties tikai uz to, ko teiks Eiropa, un bezjēdzīgi dzīt postā savu tautu.
Ja atnāks rēķins (atsevišķi no kārtējiem) par kāpņu telpu remontu, sarūsējošo cauruļu nomaiņu, es būšu tikai par. Tā ka laipni lūgti palīdzēt uzlabot mūsu kopīpašuma stāvokli, jo tādā gadījumā rēķini netiks apsmaidīti. Arī ārdurvis beidzot varētu nomainīt, jo nāk ziema, bet mums tās ir vecu vecās.
Šodien, 16. septembrī, dzirdēju pa radio vēl vienu «priecīgu» ziņu, ka Rīgā vairākām mājām parādnieku dēļ atvienos ūdens piegādi. Vai tiešām šādu lēmumu arī akceptējusi Saeima? Ja tā, tad kārtējo reizi pierādās mūsu parlamenta nekompetence un nespēja pieņemt adekvātus likumus, lai apkarotu parādniekus. Atkal godprātīgais maksātājs tiek nolikts blakus parādniekam pie noteiktos laikos visžēlīgi atvestās ūdens cisternas. Es šādā gadījumā neredzu citu iespēju kā arī godprātīgajiem iedzīvotājiem pārstāt maksāt. Lai visu atslēdz un aizslēdz, un tad mēs tiešām būsim vienā statusā ar Āfrikas valstīm un skaitīsimies «banānu republika», tikai bez banāniem.
Visu labu un gaišu galvu varas struktūrām vēlot – Ruta Ceicāne
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”