ZZ.lv ARHĪVS

LDDK: Darba samaksas jautājumi uzņēmuma dīkstāves situācijās

Līga Matīsiņa

2013. gada 16. septembris 15:17

2788
LDDK: Darba samaksas jautājumi uzņēmuma dīkstāves situācijās

Ne vienam vien uzņēmumam dažkārt ir nācies saskarties ar situācijām, kad izejmateriālu krava aizkavējas uz robežas vai iekārta, kas «izgājusi no ierindas», vēl nav salabota, kā rezultātā atsevišķos sektoros ražošana uz kādu laiku apstājas. Līdz ar to darba devējam rodas pamatots jautājums – vai darbiniekam ir jāizmaksā darba alga par darba dienām, kurās netika strādāts, un kā rīkoties, lai uzņēmums neciestu zaudējumus?

Darba likuma izpratnē dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodrošina ar darbu, proti, nedod iespēju nodarbinātajam strādāt. Šādā situācijā darbiniekam pienākas darba samaksa, kāda atrunāta darba līgumā, tādējādi ir nācies dzirdēt, ka darba devēji nereti pieprasa nodarbinātajiem rakstīt iesniegumus par bezalgas atvaļinājumu piešķiršanu. Atgādināšu, ka lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu var būt vienīgi darbinieka iniciatīva. 

Lai nodrošinātu efektīvu uzņēmuma darbību un potenciāli paveiktu darbus, kas ikdienas steigā tiek atlikti, darba devējs var izmantot Darba likumā paredzētās tiesības – dīkstāves gadījumā nodarbināt darbinieku neparedzētu darbu veikšanai. Te gan der atcerēties, ka šāds nodarbināšanas veids nav beztermiņa, jo darbinieku var norīkot neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Šādā situācijā nav nepieciešams veikt darba līguma grozījumus vai slēgt atsevišķu vienošanos, jo darba devējam ir tiesības izdod rīkojumu par darba līgumā neparedzēta darba veikšanu, ar kuru darbinieks ir jāiepazīstina, taču nav nepieciešama viņa piekrišana. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darbiniekam jāizmaksā darba samaksa, kādu viņš saņemtu, veicot darbu atbilstoši darba līguma nosacījumiem, turklāt samaksas apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ja darbiniekam pagaidu darba vietā jārēķinās ar tādām vides pārmaiņām kā darba procesi, metodes un aprīkojums, vielu un produktu izmantošana, kā arī būtiski pārkārtota darba vieta, nodarbinātais jāiepazīstina ar darba vides riska faktoriem, kādiem nāksies saskarties norīkotajā darba vidē.

Praksē mēdz būt arī situācijas, kad darba devējs ir nodrošinājis darbinieku ar darbu, bet darbinieks vienkārši nepilda savus darba pienākumus vai arī ir ļaunprātīgi sabojājis iekārtu. Šādās gadījumos darba devējs ir tiesīgs algu nemaksāt, jo dīkstāve ir radusies darbinieka vainas pēc. Gadījumā, ja darba devējs vienkārši paziņo, ka darbinieki kādu laiku uz darbu var nenākt, jo trūkst darāmā, der atcerēties, ka darba vietu nav ieteicams pamest, kamēr no darba devēja nav saņemts rīkojums par to, ka uzņēmumā ir dīkstāve un darbinieki kādā konkrētā termiņā darbā var neierasties. Pretējā gadījumā to var klasificēt kā neattaisnotu darba kavējumu. 

Vēlētos atgādināt, ka, dibinot darba tiesiskās attiecības, bieži vien tiek izmantots tipveida darba līgums, nevis atbilstošs konkrētajai situācijai. Piemēram, darbinieks tiek pieņemts darbā uz nepilnu darba laiku, bet darba līgumā norādīts normāls darba laiks – 40 stundas nedēļā. Strīdus situācijā darbinieks var pieprasīt no darba devēja darba samaksu par dīkstāvi, jo nav nodrošināts ar darbu pilna darba laika ietvaros, kā norādīts darba līgumā. 

Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47, 308. kab., kā arī zvanot pa tālruni 63020449 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu jelgava@lddk.lv.

LDDK darba tiesību un aizsardzības eksperte Līga Matīsiņa