Zemnieku kari: cīņā par hektāriem iesaistās pat baznīca

2013. gada 13. septembris 00:00

504

Zemnieku kari: cīņā par hektāriem iesaistās pat baznīca

Miljonāri pārsola zemes nomas maksu un ir gatavi cenu par hektāru pat četrkāršot; cīņas par zemi saasinājušās līdz ar biogāzes biznesa uzplaukumu
Jelgavas novadā sācies karš par zemes nomu. Šo trešdien Vircavas pagasta Mazlaukos vienā no tiem tika iesaistīta arī Valsts un novada Pašvaldības policija. Zemnieku saimniecības «Imantas» īpašnieks Āris Strautnieks no rīta konstatēja, ka uz viņa sastrādātā lauka, par kura izmantošanu ar zemes īpašnieku līdz 2020. gadam noslēdzis nomas līgumu, sveši traktori sēj labību. Ā.Strautnieks stāsta, ka zemes saimnieks vienpersoniski lauzis līgumu, vairāk nekā 80 hektāru nododot divu lielzemnieku rīcībā.

Trešdienas rītā zemnieks Ā.Strautnieks uz paša apstrādātā lauka Mazlaukos netika uzlaists – to viņam neļāva Jelgavas novada Pašvaldības policijas vīri, bet tikmēr uz lauka sēšanas darbus sparīgi veica SIA «Lielvircava Agro» tehnika. Zemniekam lauka malā atlika vien noraudzīties. Vīrs bija gatavs vai gulties uz tā, taču kārtībsargi lauku rūpīgi apsargāja un nelaida pat tuvumā.

Līgumu lauž vienpersoniski
Ā.Strautnieks stāsta, ka pirms diviem gadiem viņš noslēdzis līgumu ar diviem zemes īpašniekiem – Andri Kuzminu un viņa māti Ernu Kuzminu par kopumā vairāk nekā 80 hektāru lauksaimniecības zemes nomu. Līguma termiņš ticis noteikts līdz 2020. gada beigām. Taču šoruden zemes īpašnieki nolēmuši vienpersoniski līgumu lauzt, pamatojot to ar Ā.Strautnieka laikus nesamaksāto zemes nomu. «Pirmos gadus nomas maksu samaksāju līdz gada beigām, bet šogad to izdarīju februāra sākumā, kas ietilpst lauksaimnieciskā gada termiņā, kā minēts līgumā, un tas ir līdz aprīlim. Tāpēc uzskatu, ka neko nokavējis vai pārkāpis neesmu,» pārliecināts zemnieks. To viņam apliecinājis arī zvērināts advokāts Jelgavā. Juristi zemnieku mierinājuši, ka vienpersoniski nomas līgumu lauzt īpašnieks nevarēja, kas arī esot teikts līgumā. Ja īpašniekam ir pretenzijas pret nomnieku, viņam jāvēršas tiesā, ko A.Kuzmins nav darījis.
Zemes īpašnieks, kurš pats dzīvo Rīgā, ar «Ziņām» runāt nevēlējās un komentārus nesniedza. Bet otrs zemes īpašnieks – viņa māte – sevi pārstāvēt pilnvarojusi juristu Dzintaru Lagzdiņu, kurš savus juridiskajos pakalpojumus sniedz arī Jelgavas novada Domei. Konflikta laikā tieši Jelgavas novada Pašvaldības policisti lauku arī apsargāja. Arī Dz.Lagzdiņš, sarunas sākumā ieturējis pauzi, savu komentāru par konfliktu Mazlaukos starp zemes īpašnieku un nomnieku «Ziņām» nesniedza.
Vareni, bet nerunīgi
Pēc vairākkārtējiem Ā.Strautnieka telefona zvaniem un lūgumiem uz lauka ieradās arī Valsts policija, jo zemnieks par notikušo vēlējās rakstīt policijai iesniegumu. Tikmēr traktori nerima ne uz mirkli, novēroja «Ziņas». Ā.Strautnieka īpašumā ir arī paša 44 hektāru zeme, to viņš apstrādājis un paspējis apsēt, bet nomas zemi paguvis tikai sastrādāt.
Vienā no laukiem, par kura apsaimniekošanu Ā.Strautniekam ir līgums, šoruden strādāja Bauskas puses zemnieku saimniecības «Sējas» īpašnieks Āris Burkāns. Viņš telefonsarunā bija nerunīgs, bet atzina, ka viņam līgums ar A.Kuzminu noslēgts vēl neesot, bet tas tiekot gatavots. Lauku viņš apsējis, jo īpašnieks viņam to lūdzis, un Ā.Burkāns šādu pakalpojumu nav atteicis. 39 hektāru lauku apsējis ar saviem graudiem, par ko saimnieks viņam samaksāšot. Ā.Burkāns nenoliedza, ka nākotnē, ja viņam īpašnieks piedāvātu, zemi labprāt iegādātos savā īpašumā. Lielzemnieks ir miljonāru sarakstā un, pēc «Baltic Screen» apkopotajiem Valsts zemes dienesta datiem, lielāko zemes īpašnieku Top 100 atrodas vidusdaļā.
Otrs lielzemnieks – SIA «Lielvircava Agro» valdes priekšsēdētājs Uldis Antipins –, kura traktori trešdien strādāja Mazlaukos, ar «Ziņām» nerunāja, vispirms pārmetot, ka laikraksts viņu iztraucējis pusdienās, un tūlīt noliekot klausuli. Pēc tam uz zvaniem viņš neatbildēja. Jāpiebilst, ka SIA «Lielvircava Agro» pērn strādājusi ar pusmiljona latu peļņu, vēsta uzņēmuma gada pārskats. Uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā trīs tūkstošus hektāru zemes, no kuriem vidēji pusotrs tūkstotis ir paša īpašumā.
Ā.Strautnieks ir spiests atzīt, ka no spēles tiek izslēgts ar negodīgiem paņēmieniem, taču padoties miljonāru priekšā viņš negrasās. Zemes nomas līgumā nav bijusi minēta fiksētā cena, bet Ā.Strautnieks maksājis aptuveni 50 latu par hektāru un zina, ka zemes īpašnieks turpmāk vēlas saņemt vismaz 100 latu par hektāru.

Gatavs tiesāties
Ā.Strautnieks ar juristu sagatavojuši vēstuli, kas nosūtīta zemes īpašniekiem. Tajā teikts, ka īpašniekiem nav pamata līgumu lauzt vienpersoniski. «Jurists apgalvo, ka man ir taisnība, un zemes atdošanu citiem mudina nepieļaut. Ja būs nepieciešams, esmu gatavs vērsties arī tiesā,» atzīst Ā.Strautnieks.
Zemnieks stāsta, ka līdzīgas situācijas, kad lielie zemnieki un biogāzes ražotāji vēlas pārsolīt nomas maksu un mazos zemniekus samīt dubļos, Vircavas pusē bijušas arī citiem zemniekiem, kas arī meklējuši juridisko palīdzību.
Arī Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) «Ziņām» atzīst, ka novadā lielzemnieki nekaunīgi uzkundzējušies. «Konkrēti vārdā nevienu nesaukšu, jo šī informācija vēl tiek pārbaudīta, bet varu pateikt, ka mums novadā ir parādījušies cilvēki, kas par zemi tiešām pārsola šausmīgi lielas un nepamatotas summas, pat virs 150 latu par hektāru, un tas ir nenormāli,» atzīst Z.Caune. Arī par konfliktu Mazlaukos viņš esot dzirdējis, bet sīkāk neko nezinot. Viņš piebilst, ka lielie zemnieki savā starpā necīnās, bet apceļ mazos. Z.Caune netieši, bet nepārprotami norādīja, ka lielākās nomas maksas solītāji ir biogāzes ražotāji: «Es jau nevaru nevienam neko aizrādīt – bizness ir bizness, bet biogāznieki ir tie, kas šodien kropļo lauksaimniecības zemes tirgu, tomēr līdzīgas cīņas par zemēm notiek arī citos pagastos.» ◆

ZZ.lv ARHĪVS

Zemnieku kari: cīņā par hektāriem iesaistās pat baznīca

Kategorijas